Preiļu novadā Iedzīvotājiem
Veikta teritorijas izpēte par pašpietiekamību pārtikas jomā

Projekta Nr. 23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros tika veikta pārtikas potenciāla izpēte. To sagatavoja Ph.D. Lāsma Aļeksējeva sadarbībā ar Mg.oec. Agnesi Hauku. Izpēte par teritorijas pārtikas pašpietiekamību ir tapusi laika periodā no 2024. gada 8. janvāra līdz 8. jūlijam un sniedz informāciju par šajā laika periodā konstatēto aktuālo informāciju un izpētes gaitā fiksētajiem viedokļiem. Izpēte tika veikta par Aizkraukles rajona partnerības, partnerības “Kaimiņi”, partnerības “Kūpā” un Bauskas rajona lauku partnerības darbības teritorijām, t. i., Aizkraukles, Augšdaugavas, Bauskas, Preiļu un Līvānu novadiem.

Izpētes mērķis bija izvērtēt teritorijas pašpietiekamību, kas ļautu saprast katras teritorijas kapacitāti un spēju nodrošināt iedzīvotājus, valsts un pašvaldību publiskās iestādes ar lokāli izaudzēto pārtiku.

Galvenie secinājumi par kopējo izpētes teritoriju ir:

  1. Izpētes teritorijā (visās četrās partnerību teritorijās) dominē konvencionālās lauksaimniecības prakse, līdz ar to bioloģiski sertificētas produkcijas piedāvājums ir neliels un nepietiekams iedzīvotāju pārtikas groza nodrošināšanai ar augstākas kvalitātes produkciju.
  2. Teritorijā kopumā ir daudzveidīgs dārzeņu klāsts - 19 kultūras (dārza pupiņas, tomāti, selerijas, puravi, garšaugi un ārstniecības augi, pētersīļi, rāceņi, ziedkāposti, ķiploki, gurķi, dilles, rutki, kāļi, bietes, ķirbji un kabači, burkāni, sīpoli, kāposti un kartupeļi), tomēr šī daudzveidība ir atšķirīga dažādās partnerību teritorijās.
    1. Visdaudzveidīgākais dārzeņu grozs tiek audzēts Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā – 18 kultūraugi, kamēr Aizkraukles rajona partnerības teritorijā tiek audzētas 15 dārzeņu kultūras, partnerības “Kaimiņi” teritorijā 13 dārzeņu kultūras un partnerības “Kūpā” teritorijā 10 kultūras.
    2. Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā atrodas 51 % no kopējām dārzeņu platībām izpētes teritorijā, partnerības "Kaimiņi" teritorijā 21 %, partnerības "Kūpā" teritorijā 16 %, bet vismazākās dārzeņu platības ir Aizkraukles rajona partnerības teritorijā (12 %).
    3. Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā dārzeņkopība ir visvairāk attīstīta, veidojot monokultūru laukus lielākās platībās, kamēr partnerības "Kaimiņi" un partnerības "Kūpā" teritorijās vairāk izplatīti nelielas platības daudzkultūru dārzeņu lauki. Aizkraukles rajona partnerības teritorijā lielākoties dārzeņi tiek audzēti lielākās platībās, bet trešdaļa ir nelielas dārzeņu platības.
  3. Izpētes teritorija ir pašpietiekama graudaugu produkcijā un spētu arī aizstāt importa produkciju (piemēram, rīsus) ar vietēji ražotiem graudaugiem.
  4. Izpētes teritorija ir dārzeņu pašpietiekama. Izpētes teritorija ir pašpietiekama ar kartupeļiem, sīpoliem, kāpostiem, dillēm. Izpētes teritorija nav pašpietiekama ar bietēm, tomātiem, burkāniem, gurķiem, ķirbjiem un kabačiem.
  5. Izpētes teritorija ir pašpietiekama ar pākšaugiem – pupām un zirņiem, kas tiek audzēti aizvien vairāk (lauka pupas un zirņi, bet deficīts būtu ar dārza pupiņām).
  6. Izpētes teritorija un arī katra atsevišķas vietējās rīcības grupas (partnerības) teritorija nav augļu un ogu pašpietiekama. Augļi un ogas būtiski trūkst. 
  7. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pašpietiekamība izpētes teritorijā ir gandrīz pilnīga. Tā ir pašpietiekama ar vistas gaļu, olām un pienu. Vienīgais produkts ar deficītu ir cūkgaļa, tomēr kopumā izpētes teritorijas iedzīvotāji ir pilnībā nodrošināti ar nepieciešamo gaļas apjomu, jo papildus vistas gaļai un cūkgaļai, teritorijā tiek saražots liellopu, aitu, kazu un trušu gaļa.
  8. Izpētes teritorijas nodrošinājuma ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku (olām un putnu gaļu) ir nozīmīga lielo uzņēmumu stabilitāte, jo tie spēj nodrošināt iedzīvotāju pārtikas groza nepieciešamību pēc gaļas produktiem un olu produktiem ne tikai katrai mājsaimniecībai, bet varētu kļūt par stabiliem sadarbības partneriem izpētes teritoriju pašvaldību zaļajos iepirkumos (ZPI), spējot nodrošināt gan vajadzīgo produktu klāstu, gan apjomus.

Par partnerību “Kūpā”:

  1. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā būtu nepieciešamas 3166 t graudaugu produkcijas, šajā produktu grupā partnerības teritorija ir pašpietiekama - vienīgais, ko nav iespējams izaudzēt, ir rīsi, bet tos varētu veiksmīgi aizstāt ar miežu grūbām.
  2. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā būtu nepieciešami 6703 t dārzeņu un kopumā teritorija ir dārzeņu pašpietiekama, jo tajā tiek saražots 12 685 t dārzeņu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk, nekā kopienai būtu nepieciešams, līdz ar to veidojas 5982 t dārzeņu produkcijas pārpalikums.
  3. Vērtējot atsevišķas dārzeņu grupas, redzams, ka partnerības "Kūpā" teritorijā ir iespējama pašpietiekamība ar kartupeļiem, pupām un zirņiem.
  4. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā gadā būtu nepieciešams 1349 t svaigu augļu un ogu, bet teritorijā var tikt saražots vidēji 493 t augļu un ogu, līdz ar to veidojas liels produkcijas deficīts (- 856 t).
  5. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā ir nepieciešamas 818 t vistas gaļas, bet vietējie ražotāji to nespēj nodrošināt.
  6. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā ir nepieciešamas 344 t cūkgaļas un vietējie ražotāji to gandrīz spēj nodrošināt, jo teritorijā tiek saražots 323 t cūkgaļas.
  7. Partnerības "Kūpā" teritorijā iedzīvotāju pārtikas groza nodrošināšanai ir nepieciešamas 506 t olu, kamēr teritorijā vietējie uzņēmēji gadā saražo ap 99 t olu, līdz ar to veidojas 408 t olu deficīts.
  8. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā ir nepieciešamas 1839 t piena un vietējie ražotāji to spēj nodrošināt.
  9. Partnerības "Kūpā" teritorija ir pašpietiekama ar pienu, bet tādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem kā olas, vistas gaļa ir nepietiekami.

Pilnais pētījums pieejams ŠEIT

Informāciju sagatavoja

Preiļu - Līvānu novadu partnerība "Kūpā"