Zvejniecības likuma 5. panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldība zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Zvejas tiesību izmantošana iekšējos ūdeņos, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos.
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr.918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.918) 13. punkts nosaka, ka rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība.
Noteikumu Nr.918 14. punkts nosaka, ka rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13. punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu.
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr.796 (turpmāk – Noteikumi Nr.796) "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 4.1. apakšpunkts nosaka, ka ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, - iedala konkrētu limita apjomu fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām pašvaldībai noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk - zvejnieki).
Noteikumu Nr.796 7.1.apakšpunkts nosaka, ka pašvaldība, sadalot šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus zvejniekiem, ievēro šādus principus – zvejai šo noteikumu 1. pielikumā minētajos ezeros katram zvejniekam iedala konkrētu tīklu garuma limitu metros. Šādi iedalītos limitus summē, iepriekš noapaļojot katra tīkla garumu līdz skaitlim, kas beidzas ar "0" vai "5". Tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai ezeros var iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metru tīklu garuma limitam.
Savukārt Noteikumu Nr.796 7.9.1. apakšpunkts nosaka, ka katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē var iedalīt un privāto ūdeņu īpašnieku zvejas limitu sadalē var noteikt šādus limitus – zivju murdu limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu, privātajos ūdeņos un Civillikuma I pielikumā minētajos publiskajos ūdeņos. Zivju murdu limitu nosaka, ievērojot šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteikto pārrēķina proporciju no tīklu garuma limita.
Saskaņā ar Ministru kabineta 09.05.2023. noteikumu Nr.227 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 3.1.2. apakšpunktu zvejnieks noslēdz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, izņemot gadījumu, ja rūpnieciskā zveja notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos vai licencēto rūpniecisko zveju, atbilstoši 3.1.3. apakšpunktam zvejnieks saņem zvejas atļauju (licenci), kurā norādīts zvejas rīku veids, to skaita limits (tīkliem – tīklu garuma metru limits) un atsevišķu zivju sugu, tostarp vēžu un trīsuļodu kāpuru, nozvejas apjoma limits (turpmāk – zvejas limits), ja attiecīgajos ūdeņos tāds ir noteikts un pamatojoties uz 3.2. apakšpunktu zvejnieks Zemkopības ministrijā saņem lietotāja tiesības zvejas datu reģistrēšanai iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (turpmāk – zvejas žurnāls) valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētā sistēmā”.
Zvejnieks Zemkopības ministrijā saņem lietotāja tiesības zvejas datu reģistrēšanai iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (turpmāk – zvejas žurnāls) valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētā sistēmā” (turpmāk tekstā – LZIKIS) un visus nozvejas datus ievada elektroniski sistēmā LZIKIS.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr.918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 32. punktu, ūdenstilpju vai rūpnieciskās zvejas tiesību Nomas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzējam nosūta lēmumu (ja saņemta adresāta piekrišana, lēmumu var nosūtīt elektroniskā dokumenta formā) ar apstiprinājumu vai noraidījumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju. Šo noteikumu 53. punkts nosaka, ka pašvaldība rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu.