Eiropas Savienības mērogā enerģētikas politika periodam līdz 2050. gadam ir noteikta Eiropas Komisijas paziņojumā “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam”, savukārt periodam līdz 2030. gadam enerģētikas politika ir noteikta Eiropas Komisijas paziņojumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”.
Pamatojoties uz Eiropas Savienības līmeņa dokumentu – “Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 15/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013“, 2020. gada 4. februārī arī Latvijas Republikas valdība ir apstiprinājusi dokumentu ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai – “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam”, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem.
Eiropa – daļa no globālās sistēmas, valsts – daļa no Eiropas, reģions – daļa no valsts, pašvaldība ir daļa no reģiona, savukārt jebkura apdzīvota vieta iekļaujas noteiktā pašvaldībā. Arī energoplānošanu nedrīkst apskatīt kā atsevišķu uzdevumu, bet tai ir jābūt integrētai kopējā plānošanas ietvarā. Energoplānošana ir jāveic visai pašvaldības administratīvajai teritorijai kopumā, iekļaujot visas novadā esošās apdzīvotās vietas.
Tāpēc ņemot vērā Eiropas Savienības un Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas mērķus, saskaņā ar “Energoefektivitātes likumu”, kas nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības izstrādāt un pieņemt energoplānu kā atsevišķu dokumentu vai kā pašvaldības teritorijas attīstības programmas sastāvdaļu, kurā iekļauti noteikti energoefektivitātes mērķi un pasākumi, Preiļu novada pašvaldība izstrādāja un 2022. gada 30. jūnijā apstiprināja savu “Preiļu novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam”.
Vidējā termiņā līdz 2030. gadam Preiļu novada pašvaldība ir apņēmusies samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības infrastruktūrā (ēkās, ielu apgaismojumā un ūdenssaimniecībā), kā arī savā administratīvajā teritorijā samazināt CO2 emisijas par 4%, un paaugstināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru novada siltumapgādē un pašvaldības transportā. Paralēli pašvaldība strādās pie sabiedrības izglītošanas un klimatneitralitātes principu piemērošanas visā novadā.
Preiļu novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā izvirzītie mērķi (aktīva uzņēmējdarbība; pievilcīga dzīves vide; labklājīga sabiedrība; vieda pārvaldība) saskan ar Preiļu novada attīstības programmā 2022.-2029. gadam, noteikto novada ilgtermiņa vīziju un stratēģiskajiem attīstības mērķiem, kas ir Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības galvenie stūrakmeņi ilgtermiņā. Mērķi ir noteikti, lai sekmētu novada konkurētspējas paaugstināšanu, dzīves kvalitātes uzlabošanos un vairotu novada iedzīvotāju labklājību.
Lai sasniegtu augstāk minētos virsmērķus, Preiļu novada pašvaldība ir izdalījusi četras savstarpēji saistītas mērķu grupas: enerģētikas mērķi, CO2 emisiju samazināšanas mērķi, pielāgošanos klimata pārmaiņām mērķi un mērķi mazināt enerģētisko nabadzību.