Valsts ceļus ar grants segumu šī gada vasaras sezonā atputekļos tikai vienu reizi, kopumā apmēram 450 kilometru garumā. Viena kilometra atputekļošana ar kalcija hlorīdu (CaCl) izmaksā 1500 eiro, kopumā šiem darbiem šogad atvēlēti 750 000 eiro.
Valsts autoceļu uzturēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 26 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”. MK noteikumi neietver prasības veikt grants seguma ceļu atputekļošanas pasākumus, tātad tas nav starp obligāti veicamajiem uzturēšanas darbiem. Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju lūgumus, VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) katru gadu nodrošina atputekļošanu, taču ierobežotā apjomā, atbilstoši finansiālajām iespējām.
Kā zināms, valsts ceļu tīkls ilgstoši tiek uzturēts ar nepietiekamu finansējumu, tāpēc ir uzkrājies liels neizdarīto darbu apjoms un veikt visus nepieciešamos uzturēšanas darbus visos 20 000 km valsts autoceļu nav iespējams. Tāpat jāņem vērā, ka vasaras uzturēšanas darbi tiek plānoti atbilstoši tam, kāds finansējums ir palicis pēc ziemas sezonas. Līdz ar to darbi tiek veikti prioritārā secībā un atbilstoši MK noteikumiem. Attiecīgi grants segumu atputekļošanu nav iespējams visur un tik bieži, cik to vēlētos iedzīvotāji.
Posmus, kuros tiek veikta atputekļošana, nosaka pēc vairākiem kritērijiem: atputekļošanu veic pie apdzīvotām ēkām, apdzīvotajās vietās, pie dzīvojamo ēku grupām, izglītības, veselības un labklājības iestādēm, sabiedriski nozīmīgās vietās, kur iespējama iedzīvotāju pulcēšanās un pie ražotnēm, kuras darbojas. Nosauktajās vietās veic atputekļošanu, ja brauktuve atrodas tuvāk par 20 metriem no tām, gada vidējā satiksmes intensitāte ir no 100 automašīnām diennaktī un lielāka, kravas transporta intensitāte no 20 automašīnām diennaktī vai lielāka. Atputekļošanas zonas robežas ir 50 metri pirms un pēc objekta.
Apstādījumi aptur putekļus
Atputekļošana ar kalcija hlorīdu (CaCl) ir īslaicīgs risinājums putēšanas novēršanai. Dzīvojot grants ceļa tuvumā, ir jārēķinās, ka tas put, un ieteicams veidot blīvus apstādījumus, kas var samazināt putekļu daudzumu konkrētajā vietā. Svarīgi atcerēties, ka, veidojot apstādījumus, ir jāievēro likumā Par Autoceļiem un Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības. Pirms uzsākt apstādījumu ierīkošanu, iesakām konsultēties ar LVC reģionālo nodaļu speciālistiem.
Divkārtu virsmas apstrāde – efektīvākā atputekļošana grants segumiem
Visefektīvākā atputekļošanas tehnoloģija ir grants segumu virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju un sīkšķembām – ceļš, uz kura tā ir veikta, vairs neput, un tiek nodrošināti ērtāki braukšanas apstākļi. Ceļš ar virsmas apstrādi arī vairs nav jāgreiderē, palielinās tā ilgtspēja, ceļš ir labāk pasargāts pret samirkšanu un nestspējas zudumu lietus un atkušņu periodos. Šogad šādi tiks apstrādāti 67 km valsts ceļu ar grants segumu, pērn virsmas apstrāde veikta 65 kilometros.
Virsmas apstrāde ir piemērota tikai tādiem ceļiem, kuriem ir pietiekami kvalitatīvas nesošās kārtas, kas spēj izturēt satiksmes slodzes. Pirms divkārtu virsmas apstrādes tiek atjaunotas ceļa nesošās konstrukcijas un ūdens atvades sistēma, attīrot grāvjus un caurtekas, izpļaujot krūmus, noņemot nomaļu apaugumu, novēršot autoceļa seguma iesēdumus un bedres un izveidojot kvalitatīvu grants nesošo virskārtu. Atbilstoši sagatavoto grants virskārtu apstrādā ar bitumena emulsiju. Pēc tam uz bitumenētas virsmas viendabīgi noklāj rupjāka izmēra šķembas un šķembu kārtu veltņo. Otrajā slānī virsmu vēlreiz apstrādā ar bitumena emulsiju, uzklāj smalkāka izmēra šķembas un visu vēlreiz veltņo. Apstrādātais segums turpina formēties satiksmes ietekmē – jo lielāka satiksmes intensitāte, jo ātrāk jaunais segums noformējas.
Lai segums pienācīgi noformētos – katrs akmentiņš iegultos stabilākajā stāvoklī un, balstoties cits pret citu, izveidotu ciešu mozaīku, pirmajās trīs dienās (uz zemas intensitātes ceļiem līdz pat nedēļai) ir ļoti saudzīgi jāpārvietojas ar transportlīdzekļiem, tāpēc tiek noteikts maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums 50 km/h. Posmā tiek izvietotas ceļazīmes Nr. 116 “Uzbērta grants vai šķembas”. Pirms ierobežojumu atcelšanas ne vēlāk kā pēc septiņām dienām no ceļa seguma tiek noslaucītas liekās šķembas.
Jāņem vērā, ka divkārtu virsmas apstrāde nepalielina ceļa nestspēju! Autoceļa seguma noturība ir atkarīga no satiksmes noslogojuma. Ja pa grants ceļu, kuram veikta virsmas apstrāde, brauks pārkrauts smagais kravas transports, ceļš var ātri sabrukt. Uz dubultās virsmas apstrādes autoceļiem nedrīkst driftēt un veikt citus pārgalvīgus manevrus, jo tie var bojāt seguma virsmu. Ceļa lietotājiem – apkārtnes iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kā arī visiem, kas ikdienā pārvietojas pa ceļiem ar divkārtu virsmas segumu, jārūpējas par to, lai ceļi netiktu bojāti.
6000 ceļu ar grants segumu zaudējuši valsts ceļa funkciju
Ceļi ar grants segumu pārsvarā ir vietējās nozīmes un liela daļa no tiem – ap 6000 kilometru – vairs nepilda valsts ceļu funkcijas un ir nododami pašvaldībām. Valsts ceļu tīkla kontekstā gan remontdarbu, gan uzturēšanas jomā prioritāri tie ceļi, kuri pilda valsts ceļu funkcijas un apkalpo lielāko ceļu lietotāju skaitu. Vairāk informācijas par ceļu funkcijām un valsts ceļu funkciju zaudējošo ceļu nodošanu pašvaldībām ŠEIT.
Informāciju sagatavoja
VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļa