Augusta rīts – vasarīgi silts, bet jau ar rudens piesitienu. Grupiņa Preiļu pensionāru devās vienas dienas braucienā pa Vidzemes austrumu daļu uz Alūksni.
Pa ceļam iegriezāmies Gaigalavā Gunāra Igauņa senlaiku mūzikas instrumentu muzejā. Šeit tiešām ir ko redzēt un dzirdēt, un ne tikai – pat bija dota iespēja muzicēt kopā ar pašu mākslinieku.
Tā kā starp brokastīm un pusdienām tiek rekomendētas nelielas uzkodas, tad mēs piestājām Balvu parkā.
Un tad jau Alūksne! Iebraucot pilsētā, mūs sagaida gids, zinošs vēsturnieks Jānis, kurš mūs aizved pie Glika ozoliem. Notiek vēstures stunda par Alūksni (un ne tikai) un Gliku. Vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, pirmais pārtulkoja Bībeli latviešu valodā. Par piemiņu paveiktajam darbam viņš mācītājmuižas parkā iestādīja divus ozolus.
Tālāk ejam pa blakus kapiem esošo parka ceļu uz Tempļa kalnu – senu latgaļu pilskalnu, lai palūkotos uz Alūksnes ezeru no augšas, jo tūlīt mūs sagaida braukšana ar plostu „Kaija”. Šeit mēs izbaudām sauli, vēju, lietu, lielisku mūziku un maltīti uz plosta. Izbraucām zem diviem tiltiem un redzējām ļoti daudzas unikālas laivu būdas.
Alūksnes jaunajā pilī atrodas privāts, ģimenes veidots Dabas muzejs „Vides labirinti”. Dabas muzeja mājas lapā ir teikts, ka šeit „iepazīsti putnu dziesmas, zemes dzīles pasaules ūdeņu pieskāriena elpu ejot cauri Vides labirintiem, kuru nobeigumā nonāksi pie pasaules brīnumiem”. Un mēs to redzējām – kā pelēcīgi akmeņi pārtapa visdažādākajās varavīksnes krāsās.
Brīnišķīgs nobeigums bija Alūksnes Bānīša stacijas apmeklējums. Tā ir jauna un ļoti interesanta ekspozīcija. Virtuālā veidā var izbaudīt 10 staciju stāstus ceļā no Alūksnes uz Gulbeni, ielūkoties vilciena mašīnista kabīnē un bagāžas kastēs redzēt dzelzceļa vēsturiskos priekšmetus.
Laiks iet savu gaitu, un mums jādodas mājupceļā. Tiešām skaista, zaļa un interesantiem objektiem bagāta ir Alūksne!
Klāt launaga laiks un pietura atkal Balvos. Aizkustinoši, ka Preiļu novada Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Marija Briška mums visiem bija sarūpējusi kafiju, maizītes un katram maisiņā individuāli cimdus un visus nepieciešamos piederumus, lai ievērotu piesardzību.
Apmeklējām Balvu Katoļu baznīcu, kura celta no vietējiem ražotiem ķieģeļiem pirms 200 gadiem un Balvu Sakrālo kultūras centru, kurš iesvētīts 2008. gadā. Par šiem objektiem ar lielu degsmi un aizrautību pastāstīja centra vadītāja Aija.
Viena diena, bet tik daudz redzēts un dzirdēts! Visi smaidīgi un ļoti draudzīgi sakām lielu paldies PB priekšsēdētājai Marijai Briškai par šo lieliski organizēto braucienu. Esam pateicīgi Preiļu novada domei par autobusu un šoferim Valērijam par izturību.
