“Sestdienas vakarā zaķu māte ved savus bērnus uz pirtiņu meža vidū, bet priecīgo pēršanos iztraucē suņuks, kurš, miglā skraidīdams, nejauši iebrāžas pirtī. Zaķu bērni pajūk, kur kurais, tomēr galu galā visi juceklī iesaistītie aizmieg katrs savā šūpulītī.”
Sociālās aprūpes centra “Aglona” iemītnieki un darbinieki 31. jūlijā devās ciemos pie Valentīnas Jasevičas uz “Zaķīšu pirtiņu”. Valentīna ar meitām sagaidīja ciemiņus un izrādīja īpašos atradumus, jo īpaši visiem patika “Saules akmens” un uz akmens dabīgi izveidojies zalktīša attēls, kurš jau ilgus gadus sargā ģimenes māju.
Pusceļā nonākot, ciemiņiem sāka nogurt kājas, tāpēc saimnieki piedāvāja ceļu turpināt, pavizinot dārza piekabītē, kas visos uzjundīja jaunības dienu piedzīvojumus kolhozā, kad pa laukiem pārvietojās mašīnu un traktoru piekabēs, dažreiz ar ieliktiem soliem, dažreiz vienkārši sēžot piekabē. Stāstot savas atmiņas, pavisam nemanot visi bija nonākuši meža ielokā pie maza namiņa, kuram apkārt sēdēja koka zaķi. Jā, ikviens nonāca “zaķīšu pirtiņā”, kura tikko izkurināta, silta un mājīga, kā bērnības atmiņas!
Atmiņu virpulī ikviens devās gar iekoptu dīķi uz ābeļdārzu, kurā izveidota “Baltā kafejnīca”. Katrs no pārgājiena dalībniekiem gremdējās fantāzijās par ābeļdārzu pavasara ziedēšanas laikā, bet, sēžot un malkojot atsvaidzinošus dzērienus, ābeles salīdzināja ar sevi un rudens briedumu - katram savs mūžs.
Nedaudz atpūtinot kājiņas, saimniece aicināja istabā, kur pavardā kūrās uguns, jutās mājas siltums, mājīgums un neatkārtojamā pavarda smarža. Katrs no dalībniekiem apstājās pie iekurtās maizes krāsns, kurā klusi sprakstēja malka.
Atmiņu pārpilnais pārgājiens noslēdzās pie burvīgi klātā galda, ar dziesmām, skanīgām kā liesmām.
Paldies saimniecei Valentīnai Jasevičai ar meitām un znotu, kurš kā nemanāms rūķītis palīdzēja senioriem pārvarēt šķēršļus un godam iziet visu taku. Paldies par atkal būšanu bērnības un jaunības atmiņu pasaku ielejā.
