Maize ir kā pasaule -
apakšā zemes garoza,
pāri - debesu garoza,
pa vidu - mīkstums - dzīve.
/Imants Ziedonis/
Rupjmaize ir īpaša, tikai Latvijā nobaudāma maize. Senāk to cepa ikvienā latviešu sētā un arī mūsdienās īsta rupjmaize joprojām tiek cepta pēc sentēvu receptēm ar tās dzimtas īpašo piegaršu. Maize latviešu virtuvē vienmēr bijusi pamatēdiens. Latvietim maize ir arī kultūras vērtība - neviena cita ēdiena pagatavošana no mīklas iejaukšanas līdz pat kukuļa nonākšanai uz galda nav apvīta ar tik daudziem ticējumiem un rituāliem. Pirmatnēja pēc skata un garšas - rupjmaize ir latviešu tautas simbols.
Maizi rada cilvēks, rūpīgi un saskaņoti sadarbojoties ar dabu. Latviešu dabas sapratne izpaužas kā mūžsens rituāls, kas sākas ar augsnes apstrādi un sēklas sēšanu, turpinās caur labības pļaušanu un graudu samalšanu un sasniedz jaunu dimensiju, kad mīkla uzraudzēta un krāsns iekurta.
Sociālās aprūpes centra iemītnieki, godinot maizes cepšanas tradīcijas, mīcīja, raudzēja un cepa maizīti. Ar dzimtas recepti dalījās Anna Meldere, stāstot, rādot un uzklausot katra iemītnieka viedokli un pieredzi. Telpas piepildījās ar ceptās maizes neatkārojamo aromātu, neaprakstāmas izjūtas un sarunas par maizīti bija ik katrā istabā, cepēji jūtas gandarīti, dalījās pieredzē un atmiņās par bērnu dienās ceptās maizes garšu, receptēm un cepšanas veidu.
Lai saprastu latvieti, ir jāsaprot stāsts par viņa maizi!
