Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) plānā šogad iezīmēts darbs pie skolu tīkla sakārtošanas ar mērķi nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas, vienlaikus dodot iespēju pedagogiem saņemt augstāku atalgojumu un stabilitāti. Skolu tīkla sakārtošanu pašvaldībām jāskata kopsummā ar jauno finansējuma modeli, proti, līdz ar šī mācību gada sākumu, 2022. gada 1. septembrī, valsts finansējums pedagogu darba samaksai tika aprēķināts pašvaldībām, kuras tālāk to sadala pa savām izglītības iestādēm.
Ja pirms Administratīvi teritoriālās reformas iepriekšējo novadu sistēmās skolu tīkli bija daudz maz sakārtoti, tad, mainoties novadiem, sistēmā jāveic atbilstoši labojumi. Šobrīd, īpaši novados, kur tika pievienotas vai apvienotas vairākas pašvaldības, šis jautājums atkal kļuvis aktuālāks. Šoreiz skolu tīkls jāskata jau plašākā kontekstā, t. i., kā veidot skolu tīkla stratēģiju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, vecuma struktūru, iedzīvotāju migrācijas plūsmu, vērtējot esošās izglītības iestādes, to tehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru un pedagogu pieejamību.
Šobrīd valsts programma sniedz iespēju novadu pašvaldībām, kuru teritorijā ir vidusskolas ārpus to administratīvā centra, konkursa kārtībā pretendēt uz finansējumu līdz 1,8 miljonu eiro apmērā vidusskolu tīkla sakārtošanai ārpus to administratīvā centra, tās reorganizējot par skolēnu skaita ziņā ilgtspējīgām pamatskolām un paredzot to modernizāciju. Arī Preiļu novada pašvaldībai būs jāizskata iespēja piedalīties IZM vadītajā Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā 3.1.1.5.i investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis pavēstīja, ka, atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, arī Preiļu novada izglītības iestādēs iezīmējas tendence samazināties skolēnu skaitam klasēs. “Šobrīd pašvaldībām visā valstī ir jālemj par vidusskolu tīkla sakārtošanu. Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, skolām ir jāizpilda arī noteikti kvalitātes kritēriji – pietiekams skolēnu skaits un augsta izglītības kvalitāte. Jāatzīmē arī, ka jaunais vidusskolu mācību modelis, kurā katrai vidusskolai ir jānodrošina un jāpiedāvā vismaz divi kursu komplekti (izvēles grozi) ar padziļinātajiem kursiem, saprotot, ka reāli pilns “grozs” var būt, ja klasē ir vismaz 20 skolēni. Palielinās prasības arī pašiem vidusskolu beidzējiem – ja iepriekšējā mācību gadā vidējās izglītības programmu absolventi atestātu varēja iegūt, ja katrā eksāmenā bija saņemts vismaz 5 % vērtējums, tad šogad rādītājam jābūt lielākam par 10 %, savukārt 2024. gadā – 20 %. Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēniem būs jākārto trīs centralizētie eksāmeni vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī (latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā (angļu, vācu vai franču), kā arī vismaz divi centralizētie eksāmeni augstākajā mācību satura apguves līmenī, tie var būt arī iepriekš minētajos mācību kursos. Vēl viens būtisks faktors, kas jāņem vērā – ar šo mācību gadu ir izstrādāta jauna kārtība, kādā tiek piešķirta mērķdotācija novadiem. IZM savos aprēķinos vērtē skolēnu skaitu, īstenojamās programmas, skolu atrašanās vietas administratīvo teritoriju, kā arī skolēna – skolotāja skaita proporciju uz 2022. gada 1. septembri. Aprēķinātā mērķdotācija pašvaldībai paliks konstanta nākamajiem četriem gadiem, savukārt pedagogu darba samaksas noteikumos ir paredzēta pedagogu algas likmes celšana līdz 2027. gadam, kas arī ir jānodrošina. Priekšā stāv izaicinājumu pilns laiks, tāpēc būs jāvelta laiks diskusijām un situāciju modelēšanām, pētot novada demogrāfiskos datus, migrācijas rādītājus, esošo mācību iestāžu infrastruktūru, izvērtējot sasniegtos mācību rezultātus un meklējot kompromisus,” pauda A. Zagorskis.
Kā skaidro IZM, izglītības iestādēm, kas nav izpildījušas kvalitātes kritērijus pēc izvērtējuma 2022. gada augustā, kopā ar pašvaldību jārod risinājumi, kā tos uzlabot. Regulējums paredz, ka pirmajā gadā – 2022./2023. mācību gadā – skola saņem brīdinājumu. Ja arī pēc kvalitātes kritēriju izvērtējuma 2023. gada augustā nav izpildītas kvalitātes prasības, tad 2023./2024. mācību gadā skola saņem 80 % no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē. Savukārt, ja trešo gadu pēc kārtas, 2024./2025. mācību gadā izglītības iestāde neizpilda kvalitātes kritērijus, tad saņem 50 % no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē. Četrus gadus neizpildot kvalitātes kritērijus, izglītības iestāde zaudē valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē. Tas ir pie nosacījuma, ja izglītības iestādē vidusskolas posmā ir lielāks izglītojamo skaits par minimāli pieļaujamo. Ja skaits ir mazāks, tad pie neizpildītiem kvalitātes rādītājiem valsts finansējumu izglītības iestāde var nesaņemt jau trešajā gadā. Minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits vidējās izglītības klašu grupās administratīvajos centros (izņemot valstspilsētas) – 90 izglītojamie, bet reģionos ārpus administratīvajiem centriem – 40 izglītojamie.
Kvalitātes kritēriji ietver sevī gan akreditācijas rezultātus, gan centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu, kuru aprēķina IZM pēc noteiktiem datiem, un tam jābūt šobrīd lielākam par 40 %, bet no 2025. gada jāsasniedz vismaz 50 %. Tas nozīmē, ka prasības vidējās izglītības iegūšanai kļūst arvien augstākas.
Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa