30. jūnijā Latgales senioru biedrību pārstāvji tika aicināti uz tikšanos Rēzeknē ar labklājības ministri Eviku Siliņu. Preiļu novadu pārstāvēja Preiļu novada Pensionāru biedrības vadītāja Marija Briška, Natālija Rubīne (Preiļu novada represēto biedrība “Likteņa ceļš”) un neliela senioru grupiņa.
“Lai labāk izprastu situāciju Latgalē, iepriekšējā dienā tika apmeklētas Latgales sociālās aprūpes iestādes, pansionāti un psihoneiroloģiskā slimnīca Daugavpilī. Sabiedrībai novecojot un cilvēkiem kļūstot prasīgākiem, pieaug arī pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem. Nepieciešama visas sabiedrības līdzdalība, lai sociālā joma būtu labāk finansēta un mūsdienu prasībām atbilstoša. Nozarē kritiski trūkst dažāda līmeņa speciālistu, tāpēc esam gandarīti arī par algu palielinājumu darbiniekiem,” tikšanās laikā uzsvēra ministre.
Senioriem tika skaidrots, ka Labklājības ministrija ir noteikusi vairākas prioritātes, kas vērstas uz pakāpenisku ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un sociālo pakalpojumu pilnveidi. Viena no šī gada budžeta galvenajām prioritātēm ir Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautā minimālo ienākumu līmeņa reforma, kas paredz minimālo ienākumu sistēmas uzlabošanu, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus un pakāpeniski mazinātu sociālās nevienlīdzības plaisu. Samazinās personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa, līdz 11 %.
Tāpat arī labklājības ministre informēja: “Esmu gandarīta, ka mums ir izdevies paaugstināt transporta pabalstu cilvēkiem ar smagiem pārvietošanās traucējumiem. Mobilitāte ir ārkārtīgi svarīga normālai ikdienas sociālajai dzīvei, lai nokļūtu tur, kur nepieciešams. Šis pabalsts ir būtisks papildu finansiālais atbalsts un to var izmantot gan sabiedriskā, gan privātā transporta izdevumu segšanai.”
No š. g. 1. jūlija pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, tiks paaugstināts no līdzšinējiem 79,68 eiro līdz 105 eiro par pilnu sešu mēnešu periodu (izmaksā divas reizes gadā).
Senioriem tika sniegta informācija par to, kā izpaudīsies minimālo ienākumu palielināšana dažādām sociālajām grupām (invalīdiem, pensionāriem, maznodrošinātajiem un trūcīgajiem). Minimālo pensiju un pabalstu saņēmējiem ir noteikti atšķirīgi sliekšņi jeb procentuālais apmērs no minimālo ienākumu mediānas.
Minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze turpmāk būs 25 % apmērā no ienākuma mediānas (no š. g. 1. jūlija – 157 eiro), personām ar invaliditāti no bērnības – 30 % apmērā no ienākumu mediānas (no š. g. 1. jūlija – 188 eiro). Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2 % no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – II invaliditātes grupai 1,4, bet I invaliditātes grupai 1,6. Tāpat arī minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būs 25 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no š. g. 1. jūlija – 157 eiro), bērnam no septiņu gadu vecuma – 30 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no š. g. 1. jūlija – 188 eiro).
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, un cilvēkiem ar III invaliditātes grupu palielināsies no līdzšinējiem 109 līdz 125 eiro mēnesī (20 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas), savukārt cilvēkiem ar III invaliditātes grupu kopš bērnības – no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro mēnesī (25 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas).
Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra aprēķinā tiek saglabāts nosacījums par koeficientu piemērošanu pie pabalsta bāzes apmēra un piemaksas veikšanu, ja cilvēks nav nodarbināts. Tāpat pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tiks palielināts no 136 līdz 157 eiro mēnesī (25 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas), no septiņu gadu vecuma – no 163 līdz 188 eiro mēnesī (30 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas).
Ministru kabinetā ir iesniegti vairāki priekšlikumi palielināt atbalstu arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, pabalstu apmērus piesaistot minimālo ienākumu mediānai un nodrošinot to ikgadēju pārskatīšanu.
Grozījumi paredz vienreizējo pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai no š. g. 1. jūlija noteikt 40 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 218 eiro līdz 251 eiro), bet bērnam ar invaliditāti kopš bērnības - 60 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 327 eiro līdz 376 eiro). Vienreizējais pabalsts sadzīves un mīkstā inventāra iegādei turpmāk tiks pārrēķināts ik gadu, minimālo ienākumu mediānai piemērojot koeficientu 1,7 (no 820,05 līdz 1065 eiro).
Seniori tika informēti par garantēto minimālo ienākumu slieksni, kas būs 20 % no minimālo ienākumu mediānas jeb 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50 % no minimālo ienākumu mediānas jeb 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 % no minimālo ienākumu mediānas jeb 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Labklājības ministre informēja seniorus arī par to, ka šogad 1. oktobrī finansējums pensiju indeksācijai ir ieplānots, tāpat arī ir ieplānots nepieciešamais papildu finansējums pensiju indeksācijai.
Novada delegātu vārdā Marija Briška novēl ministrei Evikai Siliņai spēku un izturību realizēt ieceres, kuras vairos pensionāru dzīves labklājību un palīdzēs risināt viņu samilzušās problēmas. Marija Briška uzskata, ka šādas tikšanās ar ministriem ir nepieciešamas, lai varētu labāk kontaktēties ar gados vecākiem cilvēkiem savās biedrībās.
