Preiļu pils ir viena no Preiļu muižas kompleksa ēkām – izcilākā, krāšņākā un iespaidīgākā. Pils būvniecību uzsāka grāfs Jozefs Heinrihs Borhs (1764-1835) pēc A. Beļecka projekta (ap 1835-1836. gadiem). Līdz 1836. gadam bija uzcelts pils vecākās daļas divstāvu apjoms, kuru gotizējot pārbūvēja un paplašināja viņa dēls Mihaels Borhs (1806-1881) pēc G. Šahta projekta (ap 1860. gadiem). Pils pārbūvēta laikā no 1860.- 1865. gadam, kad agrāk celto ēku paplašināja un bagātīgi izdekorēja atbilstoši laikmeta prasībām.
„M. Borha izvēle par labu gotiskajam stilam pamatota ar vēlēšanos padarīt savu mājokli līdzīgu viduslaiku cietoksnim un tādējādi atgādināt savu senču bruņiniecisko pagātni” (D. Bruģis).
Pilī bijuši ozolkoka paneļi, ozolkoka vītņveida kāpnes līdz trešajam stāvam, ornamentāls plastisks dekors, veidojot romantisku interjeru. Preiļu pils ir pierādījums tam, ka šajā pusē senatnē bija pieejama kultūra, zināšanas, vērtības un tā laika Eiropas līmeņa arhitektūra un interjers.
Jau vairāku gadu garumā, sadarbībā ar Viduslatgales pārnovadu fonda palīdzību, tiek vākti ziedojumi Preiļu pils atjaunošanai. Uz doto brīdi fondā ir savākti 12 250,21 euro, no tiem šogad, Preiļu pilsētas svētku laikā – 3743,73 euro. Daļa līdzekļu jau iepriekš ir izmantota pils rekonstrukcijas darbiem, daļa – atrodas fonda kontā. Esošo uzkrājumu plānots novirzīt pils galveno vītņveida kāpņu izgatavošanai. Šobrīd arhitekti strādā pie kāpņu vizuālā izskata veidošanas, tehniskās specifikācijas un apjomu izmaksu aprēķināšanas. Zinot kāpņu provizoriskās izmaksas, ikvienam būs iespēja papildināt kopējo saziedoto summu, lai īstenotu pils kāpņu izgatavošanu un uzstādīšanu. Kā zināms, tad šobrīd projekta “Rīteiropas vērtības” (SAM 5.5.1.0/I/17/007) ietvaros pilī ir jau nosiltināti bēniņi, izlīdzinātas ārsienu iekštelpu sienas daļas un tiek uzstādīti logi un durvis.
Preiļu pils atjaunošana turpinās, tā ir kultūrvēsturiskā būve, mantojums, kas mums ir palicis no tiem, kas savulaik ir apdzīvojuši Preiļu teritoriju. Steiga ir pēdējais, kas šajā procesā var būt. Ikviena lieta, ko darām pils rekonstrukcijā, ir rūpīgi pārdomājama, jo, saistībā ar pils ugunsgrēku 1978. gadā, esam ļoti daudz vērtību zaudējuši. Bet daudz var zaudēt arī bez ugunsgrēka – ar neprasmīgu darbošanos.
Pēc savas būtības pils ir vērtība, kas izturējusi laika pārbaudi. Pilsētvides plānotājs, dizaineris un lektors Jānis Ķīnasts liek vienādības zīmi starp kultūras mantojumu un liecību par vērtībām. Bet Preiļu pils kā kultūras mantojums nav tikai būve, tā ir vieta, tā ir vietas gara veidotāja un uzturētāja. Ko mēs, pieejot pie pils, vēlamies tur ieraudzīt? Cik liela vērtība ir šī būve mums katram personiski? Ko īsti mēs cenšamies interpretēt savā sapratnē par vēsturisko neogotikas stila būvi – Preiļu pili?
Kādā no pasākumiem pie pils, bija dzirdamas sarunas par atmiņām – kāds šeit ir jaunībā strādājis, kāds skraidījis iekšpusē pēc ugunsgrēka, cits te ir mācījies un piedzīvojis masveida izvešanas mirkļus, kad bērni pa sānu durvīm bēguši projām, lai karavīri tos neaizvestu kopā ar citiem sagūstītajiem. Cits stāstīja, ka skolas laikā te nāca ar draugiem spēlēt paslēpes.. daudziem no mums ir atmiņas no šīs vietas, atmiņas no parkā pavadītajiem brīžiem. Atmiņas, kas neaizsniedz tos laikus, kad te tika veidots muižas komplekss. Tas bija krietni agrāk. Un tie notikumi, kuriem sen vairs nav liecinieku, bija tādi, kas šai vietai radīja vērtību, radīja auru un stāstu. Cik vērtīga ir pils un parks? Vai tā ir nosakāma kādās mērvienībās, ieguldītās naudas daudzumā, emociju, lepnuma, prieka daudzumā? Iespējams, pils un parka vērtība ikvienam no mums ir personiska, tas atkarīgs no tā, cik šī vieta un vēsturiskās ēkas mums katram ir svarīgas kā tādas.
Identitāte. Vai pils, ko šobrīd atjauno, ir Preiļu identitātes nesēja? Tas noteikti ir atbildams tad, ja saprotam, cik daudz mēs katrs pats sevi varam identificēt ar pili un parku, ar Preiļiem kopumā. Vēsturiski muižas teritorija nebeidzās ar parka robežām, ko apjoza mūra sienas. Muižai piederēja vairāku hektāru zeme, visapkārt pilij. Kur tad beidzas pils, muižas komplekss? Nav iespējams ignorēt to, ka mūsu skaistā pilsēta ir sākusies no muižas vietas izvēles. Cilvēki sendienās ļoti rūpīgi un pārdomāti izvēlējās vietu ikvienai ēkai, celtnei, parkam un muižai. Šī mantojuma teritorija arī rada identitāti, mantojuma vieta dod vislielāko radošumu un novitāti. Ja papētīsim talantīgos cilvēkus, kas ar savu darbu ir radījuši sajūsmu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, tad sapratīsim, ka daudz ir tādu, kas nākuši no Preiļu puses – Jāzeps Pīgoznis, Jānis Ivanovs, Jānis Streičs, Polikarps Čerņavskis, Pēteris Zeile un daudzi citi, kuru pulku papildina jauni un talantīgi cilvēki. Mums ir unikāli un krāšņi vietējās vides cilvēkresursi arī mūsdienu jaunatnes vidū!
Preiļu muižas komplekss un parks ir īpaša vieta, kur veidojas pagātnes, tagadnes un nākotnes kultūra. Kultūra kā mantojums. Šobrīd to radām un veidojam mēs paši. Aktivitātes, ko veicam, ir tas kā mēs redzam paši sevi, savu nākotni un kā veidojam, stiprinām savu identitāti. Tā ir liela uzdrīkstēšanās vēstures objektu, kas bija klasificējams jau kā bīstams, grūstošs objekts, uzsākt atjaunot. Jo pils nav tikai vēsturisks fakts, bet tā ir īpaša emocionāla personīgā vieta. Identitāte, kas padara Preiļus īpašus. Tāpat kā to dara izveidotā Miniatūrā karaļvalsts un Leļļu galerija, Preiļu siera rūpnīca, Metāla mākslas galerija, Vīngliemežu audzētava, retro motociklu un retro automašīnu pieejamība un daudzas citas mūsu novadnieku izveidotās vietas. Tas viss ir mūsu teritorijas ainava, kas savstarpēji mijas un veido atmosfēru, kas uzjundī sajūtas, emocijas un vietas vērtības apzināšanos.
Kultūras lietas un vērtības bieži vien palīdz emocionāli. Tās dod stimulu un spēku strādāt, būt, attīstīt, pilnveidot un nezaudēt šīs vietas īpašo auru. Preiļu pils atjaunošana daudziem ir kā prieks un lepnums – mēs varam saglabāt savas senču vērtības, īpašo un unikālo, kas ir tikai šeit. Protams, vienmēr pastāvēs jautājums par finanšu sabalansētību starp lietām, kas ir nepieciešamas praktiskajai dzīves telpas radīšanai un lietām, kas dod morālu un emocionālu spēku. Viss ir atbildē – kurā brīdī Preiļu muižas komplekss un parks mums ir vērtība un cik vitāli svarīga tā ir kopējā Preiļu puses identitātē. Noteikti, tāpat kā dabā, visam ir jābūt harmonijā – ikdienas praktiskajām vajadzībām ar garīgajām, morālajām vērtībām. Un ikviena vieta savu īpašo gaisotni, auru un vērtību iegūst tikai ar gadiem, ar tajā ieguldīto cilvēku darbu, domām un enerģijām.
Preiļu pils pamazām atgūst savu krāšņumu. Cilvēkos bieži redzu prieka emocijas, sajūsmu un iekšējo lepnumu par to. Preiļiem ir īpaša aura. Tā it kā mūsu senči priecātos par to, ka turpinām būt šeit, saglabāt savu kultūrvēstures mantojumu un stiprinām savu unikālo identitāti.
Preiļu novada dome un nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds” aicina ikvienu, kuram ir īpašs un dārgs mūsu novada kultūrvēsturiskais mantojums un tā rekonstrukcija, ar ziedojumiem atbalstīt Preiļu pils un pils vītņveida kāpņu atjaunošanu. Ziedot iespējams, ieskaitot naudu nodibinājumam “Viduslatgales pārnovadu fonds” ar norādi – Ziedojums Preiļu pils atjaunošanai.
Rekvizīti:
- Viduslatgales pārnovadu fonds, Tirgus laukums 1, Preiļi, LV-5301, reģ.nr. 40008210954
- Banka: AS SEB banka, Konta Nr.LV35UNLA0050021079970
- Banka: AS Citadeles banka, Konta Nr.LV17PARX0016753060001
- Banka: AS Swedbank, Konta Nr.LV72HABA0551046892983
S.Čingule-Vinogradova,
Preiļu muižas kompleksa un parka pārvaldniece
Foto:
A. Baško,
S. Čingule-Vinogradova
