Preiļu parks spēj pārsteigt savas ainavas daudzveidībā, dabas krāšņuma izpausmēs – dižkoku koncentrācijā, augu un dabisko pļavu skaistumā, īpaši retu sūnu, ķērpju klātesamībā, dzīvnieku, putnu, kukaiņu un abinieku daudzveidībā. Tā ir dabas meka pilsētā.
Viena no parka vērtībām ir retā un īpaši aizsargājamā vabolīte – Lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita). Minētā suga ir konstatēta trijās parka vietās.
Lapkoku praulgrauzis – vidēji liela, tumši brūna skarabeju dzimtas vabole – īpaši aizsargājamā suga, kurai var veidot mikroliegumus, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, Eiropā kā aizsargājama suga tā ir definēta kopš 1979. gada.
Tā kā Preiļu parks ir sākts veidot jau vairāk kā pirms 200 gadiem, tad tā ir bijusi labvēlīga vide minētā kukaiņa izplatībai šajā teritorijā. Lapkoku praulgrauzis ir saproksilofāga suga, kas cieši saistīta ar īpašu mikrobiotopu – veco lapu koku dobumiem. Suga apdzīvo kokus ar dažādu stumbra diametru, un noteicošais faktors koka izvēlē ir atbilstoša dobuma esamība, nevis stumbra diametrs. Līdzīgi ir ar apdzīvoto koku vecumu. Sākot no 70 gadus veciem kokiem, kad dobums jau ir pietiekami liels, lai tajā būtu ap 5 l praulu, līdz nenoteikti lieliem, t.i. vairākus simtus gadu veciem kokiem. Katrs koks (mikrobiotops) agri vai vēlu sasniedz vecumu, kad tas sāk atmirt, tādejādi lēnam izzūd arī lapkoku praulgrauža populācija tajā.
Šogad, veidojot dažādas dabas izziņas aktivitātes parkā, pētot vidi un dabas daudzveidību, kādā no aktivitātēm kopā ar aktīvu parka dabas fotogrāfi, pedagoģi Ievu Babri, varējām iepazīties klātienē ar vienu Lapkoku praulgrauža vaboli. Stāstot un rādot minētās vaboles “dzīvesvietu”, Ieva pamanīja, ka dobumā saulītē izlīdis pats Lapkoku praulgrauzis! Parasti šīs vaboles ir ļoti grūti pamanīt, jo tikai neliela daļa no visām Lapkoku praulgrauža vabolēm savas dzīves laikā iziet ārpus dzimtā dobuma, kas nozīmē, ka tikai retajam laimējas to ieraudzīt. Kāpuru ekskrementi ir raksturīgākā zīme, kas ļauj atklāt, ka konkrētā koka dobumā mitinās retais kukainis.
Eiropā tā ir aizsargātākā kukaiņu suga, un, pateicoties Ievai Babrei, Preiļu parks var lepoties ar to, ka ir fotofiksēts pierādījums, ka Lapkoku praulgrauzis joprojām dzīvo un mitinās parka teritorijā.
Lapkoku praulgrauža nosaukums jau norāda, ka minētā vabolīte dzīvo lapu kokos un to praulos, kokam gan ir jābūt vecam un dzīvam. Lielāko daļu savas dzīves tā pavada koka dobumā. Lai kļūtu par vaboli, trīs gadi kāpuram ir jābarojas no koka prauliem un tikai tad tas veido praulu kokonu, iekūņojas un lēnām pārtop par kukaini. Šie kukaiņi izmēros ir diezgan lieli – 35 – 38 mm. Visvairāk vabolītes iecienījušas ozolus un liepas (arī Preiļu parkā), taču var dzīvot arī citos lapu kokos. Priekšroku tās dod resnākiem kokiem, kurus labi apspīd saule. Tādi vēsturiski ir galvenokārt parkveida pļavās, kur izklaidus aug platlapu koki, visbiežāk ozoli. Lai saglabātu retā kukaiņa izplatību un esamību, ir nepieciešams izkopt aizlaistos parkus, lai vecie lapu koki netiktu noēnoti.
Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja S.Čingule-Vinogradova
