Mūsdienu Latvijas teritorijā ir maz vietu, kur sastopami veci un seni koki, parki ir tā vide, kur tādi ir saglabāti. Vecie koki nodrošina sūnu un ķērpju sastopamību, līdz ar to tā ir veiksmīga izpētes vieta zinātniekiem. Sūnas un ķērpji ir nozīmīga bioloģiskās daudzveidības daļa, tā pilda neaizvietojamas ekoloģiskās funkcijas dažādās ekosistēmās. Par to, protams, cilvēki maz aizdomājas, tomēr sūnu un ķērpju nozīmi nevajadzētu noniecināt. Turklāt to evolūcija ir senāka pat par ziedaugiem, tātad – vairāk kā 400 miljonu gadu senā pagātnē.
Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departaments 2020. gadā veic pētījumu par sūnu un ķērpju daudzveidību, ekoloģiju un aizsardzība Latvijas muižu parkos, kura ietvaros, sadarbībā ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju, tiek ievākti dati Preiļu parka teritorijā. Izpētes darbus veic DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamenta vadošā pētniece Dr.biol. Anna Mežaka, kopā ar pētnieku MSc. Rolandu Moisejevu un dabaszinātņu laboranti, maģistranti Daci Stepanovu.
Pasaulē aizvien vairāk tiek vērsta uzmanība uz bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu urbānā vidē. Kā pastāstīja A. Mežaka, tad doma par sūnu un ķērpju izpēti seno muižu parkos ir radusies sen, jo tā ir vieta, kur koncentrēti saglabājušies vecie koki. Muižu parkos, līdzīgi kā dabiskos platlapju koku mežos, sūnas un ķērpji visvairāk aug epifītiski (uz dzīvu koku mizas). Zināšanas par sūnu un ķērpju daudzveidību muižu parkos palīdzēs gan plānojot dabas aizsardzības, gan apsaimniekošanas pasākumus muižu parkos un citās līdzīgās urbānās vides vietās. Latvijas fragmentētā mežu un lauksaimniecības zemju ainavā, kas mijas ar urbāno vidi, muižu parki iespējams veido dzīvības saliņas daudziem organismiem. Vai mēs esam saglabājuši retās sūnu un ķērpju sugas, varbūt ir kādas, kuras ir retas un aizsargājamas, bet par to klātesamību neesam informēti.
Eiropas parku kokos nereti tiek atrastas retas sūnu un ķērpju sugas, ar minētā pētījuma palīdzību Daugavpils Universitātes pētnieki vēlas saprast situāciju Latvijā. Pētījuma ietvaros tiks noskaidrots, vai parks nodrošina sūnu un ķērpju aizsardzību un daudzveidību, saistībā ar parka vēsturi. Rezultāti par līdz šim veiktajiem pētījumiem Preiļu parka dažādos nogabalos gadu griezumā, sākot no 1784. gada, ir pieejami Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijā.
Minētā sūnu un ķērpju izpēte plānota vairākās vietās Latvijā, kopumā 20 muižu parkos. Plānots, ka pirmie pētījuma rezultāti būs pieejami gada nogalē.
S. Čingule-Vinogradova,
Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja
