Preiļu muižas kompleksa un parka darbinieki septembra un oktobra mēnešos piedalījās semināros – “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un apsaimniekošana vēsturiskajos muižu parkos” (projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā (LLI-476, Save past for future)” ietvaros, ES Interreg projekts) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) organizētajā “Kā saimniekot videi draudzīgi, ilgtspējīgi un kā veicināt klimatneitralitātes sasniegšanu”.
Septembra mēneša seminārs notika divas dienas. Pirmajā dienā apmācības notika Lietuvā, Antalieptē. Lietuvas speciālisti (parku apsaimniekotāji, ornitologi, biologi, vides speciālisti u.c.) prezentēja savu izstrādāto “Vēsturisko parku apsaimniekošanas rokasgrāmatu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā”, kuras izstrādē darbojās arī Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Sanda Čingule-Vinogradova un Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos Ilona Vilcāne. Rokasgrāmata, kas lasāma latviešu un lietuviešu valodās, drukātā veidā drīzumā būs pieejama ikvienam interesentam.
Vērtīgi Preiļu parka darbiniekiem bija praktiskie arboristu darba paraugdemonstrējumi, profesionāļu ieteikumi koku kopšanā un konsultācijas. Iegūtās zināšanas un arboristu kontakti lieti noderēs parka apsaimniekošanas darbībā.
Prezentējot vairāku Lietuvas muižu, piļu praktisko darbošanos, tika gūtas zināšanas parku bioloģiskās daudzveidības stāvokļa uzlabošanai un sikspārņu dzīvesveida izprašanai, to monitoringa praktiskās darbības. Kā arī klātienē tika prezentēts Kamarišķu muižas piemērs – atjaunošana no drupām līdz sapnim. Sarunās ar Lietuvas speciālistiem un to piemēriem, ir redzams, ka jau tagad, pils rekonstrukcijas stadijā, vajadzētu aktivizēt dažādu saistošo nozaru speciālistus un aktīvistus pils nākotnes un piepildījuma izstrādē. Sabiedrības kopienām vēsturiskā ēka kļūst īpaša un personiski saistoša tieši procesa izstrādes stadijā un mirklī, kamēr tā top. Kā norādīja muižu atjaunošanas speciālisti – kad pils būs gatava un, ja pirms tam netiek iesaistīta sabiedrība un tās grupas, kopienas, netiek veidota īpašā saikne tās atjaunošanas laikā, tad to interese par gatavo būvi būs ļoti minimāla. Tas saistīts ar to, ka sabiedrībai nebūs stratēģiski veidots priekšstats un redzējums par pils pielietojamības iespējām. Tāpat arī šādā situācijā netiek izmantots kopienu ideju fonds un iniciatīvas, lai veidotu pils telpu piepildījumu aktuālu, saistošu un interesantu, it īpaši, ja pils tiek veidota kā sabiedriska ēka.
Semināra otrā diena notika Latvijā, Preiļos, kur tika prezentēta un skaidrota Preiļu parka kā veiksmīgā un labā piemēra teritorijas iedzīvināšana. Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja iepazīstināja ar Preiļu parka uzturēšanu un saglabāšanu, izskaidrojot, kā šis darbs stratēģiski un viedi ir veikts jau no 2018. gada – sākotnēji veicot teritorijas izpēti (vēsturisko un esošās situācijas), izstrādājot attīstības koncepciju ar kuras palīdzību ikviens, kas uzsāk praktisko Preiļu parka apsaimniekošanu saprot ko un kā veikt, ar ko sākt, kas ir prioritātes un kādos virzienos jāstrādā. Kā vēl viens pozitīvs piemērs bija Augšdaugavas pieredze, kur Jolanta Bāra (Dabas resursu nodaļas vadītāja) klausītājus iepazīstināja ar dabai draudzīgu vēsturisko parku apsaimniekošanu Augšdaugavas novadā. Tāpat arī semināra dalībniekiem tika nodrošināta parka teritorijas apskate, kuras laikā diskusijas un jautājumi par šādu vietu saglabāšanu bija aktīvas un pilnvērtīgas abu valstu dalībniekiem.
Kā norādīja Lietuvas eksperti, Preiļu parka attīstības, uzturēšanas un saglabāšanas vērtība primāri ir parka izstrādātā attīstības koncepcijā un vadītājā kopā ar parka darbinieku komandu, kas spēj parku redzēt kā vienotu organismu, neaizmirstot par tā vēsturisko stilu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, viedu 47 ha pārvaldību, parka iedzīvināšanu un ieinteresēšanu sabiedrībā, apmeklētājos un tūristos. Kaimiņvalsts ciemiņi izteica vēlmi arī turpmāk sadarboties ar Preiļu novada pašvaldību un kā ierosinājumu – Preiļu muižas kompleksa un parka vadītājai veikt apmācības parku labiekārtošanā, uzturēšanā ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā.
Oktobra seminārs, kuru organizēja LPS bija pašvaldības speciālistu semināru cikla noslēdzošais seminārs, kurš notika Gulbenes pašvaldībā. Semināra teorētiskajā daļā bija iespēja uzzināt iespējas un veidus kā ilgtspējīgi saimniekot dabas piemineklī – aizsargājamā dendroloģiskā stādījumā, kā saimnieciski apsaimniekot pašvaldības mežus, un kā parkos nodrošināt ilgtspējīgu ūdens režīmu. Praktiskajā daļā varēja iepazīties ar Gulbenes novada atjaunošanā uzsākto Emzes parku un izzināt speciālistu viedokli par biotopu kopšanu īpaši aizsargājamos dabas pieminekļos.
Preiļu parka darbinieku iegūtās zināšanas lieti noderēs praktiskajā darbā. Komunikācija ar konkrētu jomu speciālistiem ļauj iespēju izzināt vairāk un, nepieciešamības gadījumā, veikt konsultācijas, lai veidotu ilgtspējīgu un daudzveidīgu Preiļu parka vidi.
Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja
Sanda Čingule-Vinogradova
