Pagājušajā gadā Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departaments veica pētījumu par sūnu un ķērpju daudzveidību, ekoloģiju un aizsardzība Latvijas muižu parkos. Kā viena no izpētes vietām bija arī Preiļu parks.
Pēc paveiktajiem izpētes darbiem pētnieces A.mežaka un D.Stepanova pastāstīja, ka muižu parkiem ir ne tikai liela kultūrvēsturiska, bet arī dabas vērtība, ko pierāda pagājušajā gadā uzsāktais Daugavpils Universitātes atbalstītais pētniecības projekts “Epifītisko sūnu un ķērpju daudzveidība, ekoloģija un aizsardzība Latvijas muižu parkos”. Projekta izpilde norisinājās Daugavpils Universitātes vadošās pētnieces Annas Mežakas vadībā kopā ar laboranti Daci Stepanovu, pētnieku Rolandu Moisejevu un docentu Pēteri Evartu – Bunderu. Projekta rezultātā nejauši izvēlētos 20 Latvijas muižu parkos kopumā tika atrastas 42 sūnu un 69 ķērpju sugas. Sūnas iekļāva piecas Latvijas Republikas Sarkanās grāmatas sugas, trīs īpaši aizsargājamas sugas un septiņas dabisko meža biotopu indikatorsugas. Ķērpju sugu daudzveidību bagātināja divas Latvijas Republikas Sarkanās grāmatas sugas, četras īpaši aizsargājamas sugas, četras mikrolieguma sugas un astoņas dabisko meža biotopu indikatorsugas. Ķērpju sugu noteikšanas gaitā tika atkāta arī jauna suga Latvijai. No iegūtajiem datiem varam secināt, ka Latvijas muižu parki ir nozīmīgi biotopi epifītisko sūnu un ķērpju saglabāšanā. Palielinoties mežsaimnieciskajai ietekmei mežu masīvos, urbānās vides biotopiem, kā muižu parkiem, ir būtiska loma bioloģiskās daudzvedības saglabāšanā fragmentētā ainavā. Darbs pie iegūto datu apkopošanas turpinās.
Preiļu muižas parkā tika konstatētas 17 epifītisko sūnu un 23 epifītisko ķērpju sugas; divas sūnu sugas (tievā gludlape un īssetasnekera) un divas ķērpju sugas (rakstu ķērpis un iesarkanā bacīdija) ir dabisko meža biotopu indikatorsugas. Īssetasnekera ir sūnu suga, kura ir iekļauta arī Latvijas Republikas Sarkanajā grāmatā. Kopumā parkā konstatēti 15 krevu ķērpji, divi krūmu ķērpji, pieci lapu ķērpji un viens kalicioīdais ķērpis (atgādina mazas “nagliņas”). Dabisko meža biotopu indikatorsugas tika atrastas uz četru sugu kokiem: parastās kļavas, parastās liepas, parastās gobas un parastās vīksnas, kas norāda uz šo koku sugu nozīmību reto epifītu saglabāšanā. Preiļu parkā atrastās dabisko meža biotopu indikatorsugas, kā arī ķērpju sugas: vienādgalotņuramalīna un rūgtā pertusārija liecina par labu gaisa kvalitāti, norāda minētā projekta pētnieces.
Izpētes darbus 2020. gadā Preiļu parka Dienvidaustrumu daļā veica DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamenta vadošā pētniece Dr.biol. Anna Mežaka, kopā ar pētnieku MSc. Rolandu Moisejevu un dabaszinātņu laboranti, BSc. Daci Stepanovu.Daļa no pētījuma datiem ir nopublicēti Starptautiskā zinātniskā brioloģijas žurnālā Arctoa: www.arctoa.ru/ru/Archive-ru/29_2/Arctoa29_195_200www.pdf
Mūsdienu Latvijas teritorijā ir maz vietu, kur sastopami veci un seni koki, parki ir tā vide, kur tādi ir saglabāti.Sūnas un ķērpji ir nozīmīga bioloģiskās daudzveidības daļa, tā pilda neaizvietojamas ekoloģiskās funkcijas dažādās ekosistēmās.Tā ir dabas vērtība, kuras evolūcija ir senāka pat par ziedaugiem, tātad – vairāk kā 400 miljonu gadu senā pagātnē.
Zināšanas par sūnu un ķērpju daudzveidību Preiļu parkā palīdzēs gan plānojot dabas aizsardzības, gan apsaimniekošanas pasākumus. Latvijas fragmentētā mežu un lauksaimniecības zemju ainavā, kas mijas ar urbāno vidi, muižu parki iespējams veido dzīvības saliņas daudziem organismiem.
Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja S.Čingule-Vinogradova
