Laikā, kad pašvaldības un valsts iestādes darbojas attālināti un iedzīvotājus klātienē nepieņem, Pašvaldības policija ievēro valdības noteiktos drošības pasākumus, tomēr visus darba pienākumus veikt attālināti nav iespējams, jo drošības uzturēšanas nolūkā nepieciešama policijas inspektoru klātbūtne, situācijas noregulēšanai dažkārt arī iejaukšanās. Par to, kā veicas darbs ārkārtas situācijas laikā, pastāstīja Preiļu novada pašvaldības policijas priekšnieks Rihards Romanovskis.
“Pats svarīgākais šajā periodā – sekot, lai iedzīvotāji ievērotu valstī noteiktos drošības un distancēšanās pasākumus. Kopā ar valsts policiju veicām daudzus reidus, pārbaudot personas, kuriem bija jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā pēc atgriešanās no ārzemēm. Divas nedēļas darbojāmies regulāri, arī nedēļas nogalēs un Lieldienu brīvdienās. Kopā ar valsts policijas pārstāvjiem dodamies reidos, lai novērstu personu pulcēšanos. Bieži jāveic izskaidrojošs darbs ar jauniešiem, aicinot ievērot valdības noteikto distancēšanos, lai pasargātu sevi un ģimeni no inficēšanās.”
Jau pēc pirmajiem atvieglojumiem, kas nāca ārkārtas situācijas laikā, esot bijuši gadījumi, kad personas, kuras mēdz aizrauties ar alkohola lietošanu, atslāba un sāka ignorēt ārkārtas situācijas noteikumus. Šiem iedzīvotājiem vispirms tika norādīts uz pārkāpumiem, un, ja cilvēki ieklausījās un respektēja noteiktos ierobežojumus, viss bija kārtībā. Sodus saņēma tie, kuri demonstratīvi ignorēja noteikumus un nerēķinājās ar līdzpilsoņu veselību. Tādi gadījumi bija, līdz ar to saskaņā ar Pašvaldības policijas fiksēto informāciju Valsts policijā tika uzsākta lietvedība un piemērots administratīvais sods personām, kuras neievēroja pašizolācijas noteikumus.
Ārkārtas situācijas laikā vairāki iedzīvotāji ir griezušies, lai noskaidrotu ģimenes pasākumu un kāzu organizēšanas nosacījumus. Tas, ka palikšana mājās pastiprināti provocēja ģimenes konfliktus vai alkohola lietošanu, nebija novērojams. Situācija esot bijusi labvēlīgāka arī tāpēc, ka kopš ārkārtas situācijas noteikšanas nedarbojās spēļu zāles.
Bez papildu pienākumiem, kas nāca klāt ārkārtas situācijas laikā, pašvaldības policija rīkoja reidus nelikumīgās zvejniecības izskaušanai novada ezeros, cīnījās ar atkritumu izmešanu neatļautās vietās, risināja klaiņojošo suņu problēmu pilsētā un veica citus ikdienas pienākumus.
Rihards Romanovskis stāsta par gadījumu, kad bija jānovērš nelikumīga atkritumu izmešana šķirošanas laukumā Daugavpils ielā 66, Preiļos. Vienas nakts laikā izgāzto atkritumu daudzums laukumā bijis tik liels, ka varētu ietilpt pat divu traktoru piekabēs. Līdz brīdim, kamēr pie šķiroto atkritumu laukuma netika uzstādītas videokameras, nebija iespējams noķert pārkāpējus. Izrādās, ka starp vainīgajiem bija personas, kuras dzīvo Preiļos un ir noslēgušas atkritumu līgumus, bet, palielinoties atkritumu daudzumam, nevis pārslēdz līgumus par apjoma palielināšanu, bet izber tos citā vietā izvietotajos atkritumu laukumos. Tika konstatēts, ka atkritumi uz pilsētu tiek vesti arī no lauku teritorijām. Par nelikumīgu atkritumu izgāšanu tika sastādīti vairāki administratīvo pārkāpumu protokoli.
Joprojām ir personas, kuras cenšas paslepus kādā nomaļākā pilsētas vietā lietot alkoholu, tomēr arī šajā darbā palīdz pilsētā uzstādītās 16 videokameras, no kurām ir pārredzama liela daļa pilsētas centrālās daļas, un nelikumīga nodarījuma rezultātā no atbildības nav iespējams izvairīties.
Pēdējā laikā arvien vairāk nācies veikt izskaidrojošu un audzinošu darbu arī ar suņu īpašniekiem, kuri neievēro mājdzīvnieku turēšanas noteikumus.
Maijā, kad ārkārtas situācijas laikā valstī nenotika publiskie pasākumi, pašvaldības policijas darba laiks bija no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00, nepieciešamības gadījumā dežūras notika ilgāk. No 1. jūnija policijas darbs laiks tiek noteikts no plkst. 10.00 līdz plkst. 22.00, pasākumu laikā tiks organizēts darbs maiņās.
Cienījamie novada iedzīvotāji! Preiļu novada pašvaldības policija aicina jūs ievērot kārtību savos īpašumos, būt atbildīgiem un ar cieņu izturēties pret līdzcilvēkiem. Ja dzīvojat privātmājā, jums ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu, tad, pieaugot atkritumu daudzumam, pārslēdziet līgumu uz jauniem nosacījumiem un godprātīgi maksājiet par saviem saražotajiem atkritumiem. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75. pantu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro,
Atgādinām, ka mājas dzīvnieku īpašniekiem jāievēro Ministru kabineta noteikumi nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Noteikumu 53. pants nosaka, ka labturības prasību neievērošanas gadījumā mājdzīvnieka īpašnieks tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu fiziskām personām var tikt piemērots naudas sods no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro.
Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
