Pašvaldībā

Vakar, 19. janvārī, plkst. 16.00 Preiļu novada domē Preiļu novada domes deputāti tikās ar SIA “Preiļu slimnīca” valdi, lai analizētu Veselības ministrijas ziņojuma projektu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Galvenais mērķis ir noteikt SIA “Preiļu slimnīca” iespējas realizēt ziņojumā noteiktās prasības, ejot uz slimnīcas 3. līmeni, iekļaujoties slimnīcu sadarbības teritorijā vai izvēloties citu uzņēmuma attīstības scenāriju.

SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova deputātiem skaidroja situāciju, kāda tā ir šobrīd un kādas ir iespējas slimnīcai nākotnē piesaistīt trūkstošos resursus, lai realizētu Veselības ministrijas noteiktās prasības. Sapulcē ar saviem secinājumiem par uzņēmuma darbību uzstājās SIA “Preiļu slimnīca” valdes locekle Aija Vanaga. Valde skaidri iezīmēja vairākas jomas uzņēmuma darbībā, kas nopietni jāpilnveido, lai būtu pamats runāt par SIA “Preiļu slimnīca” pāriešanu trešajā slimnīcu līmenī. Izaicinājumu ir ļoti daudz.

Veselības ministrijas izveidotās darba grupas analizēja visu Latvijas slimnīcu sniegtos pakalpojumus, speciālistu un citu resursu nodrošinājumu, kā arī norādīja uz potenciālo pacientu skaita kritumu un citām nākotnes tendencēm, kas ietekmēs visas slimnīcas. Balstoties uz šiem faktiem, ziņojumā norādīts, ka SIA “Preiļu slimnīca” piedāvātie pakalpojumi un nākotnes prognozes liek uzņēmumu no otrā līmeņa pazemināt uz pirmo. Šeit jāatzīmē, ka pirmā līmeņa slimnīcās praktiski netiek paredzēta stacionārā plānveida veselības aprūpe.

Viens no veidiem kā SIA “Preiļu slimnīca” saglabāt stacionāra veselības aprūpes nodaļas ir vairākām reģiona slimnīcām veidot sadarbības teritoriju. Šādā gadījumā ar līgumu tiktu apvienota Daugavpils, Krāslavas un Preiļu slimnīcu darbība. Lai arī publiski šī ir izskanējusi kā vienīgā iespēja, tajā ir daudz neskaidrību. Sadarbības nerisinās ievērojamo ārstu trūkumu, speciālistu novecošanos, kas ir viens no nopietnākajiem argumentiem, ko izmanto Veselības ministrija, norādot uz to, ka uzņēmums neatbilsti vēlamajam trešajam slimnīcu līmenim. Ministrija norādījusi, ka gadījumā, ja šāds sadarbības projekts izdotos, tas būtu vērtējams kā pilotprojekts. Veidojot sadarbības teritoriju, kurā vadošo lomu ieņem SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” (SIA “DRS”), SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētājai nav skaidru atbilžu, vai tas nedraud ar Preiļu novada centrālās veselības aprūpes iestādes kļūšanu par SIA “DRS” filiāli. Tāda sadarbības līguma slēgšana, kurā sīki atrunātas visas nianses, šobrīd tiek izskatīta kā viens no variantiem. To apstiprināja visi domes deputāti.

Nākamais iespējamais risinājums ir SIA “Preiļu slimnīca” nodrošināt trūkstošās štata vienības un pilnveidot materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī izveidot Preiļos stabilu un funkcionējošu ķirurģijas nodaļu, kas ļautu sasniegt trešā līmeņa slimnīcas rādītājus. Veselības ministrija gan norādījusi, ka arī trešā līmeņa slimnīcās Latvijā dzemdību nodaļas valstiskā līmenī netiks atbalstītas. Tas paredz, ka finansēta dzemdniecības pakalpojumu sniegšana tiks pakāpeniski pārtraukta, pret ko iebilst lielākā daļa Preiļu novada domes deputātu. Sapulces laikā šis variants tika noņemts no tālākas analīzes. Tāpat netiek izskatīts trešais variants, kas paredz SIA “Preiļu slimnīca” līmeņa pazemināšanu uz pirmo līmeni. Tas būtībā nozīmētu, ka tiek saglabāta pamatā tikai ambulatori sniegtā pakalpojumu daļa.

Vēl pastāv iespēja izstrādāt alternatīvu SIA “Preiļu slimnīca” attīstības scenāriju, piedāvājot par prioritārajām izvirzīt veselības aprūpes nozares, kas jau ilgstoši Preiļos nodrošinātas augstā kvalitātē. Lai realizētu šo scenāriju, uzņēmumam būtu nepieciešams piesaistīt papildu speciālistus, kas spētu identificēt vērtīgākos uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, uzlabotu to kvalitāti, spētu radīt vērtīgu un pieprasītu maksas pakalpojumu portfeli.

Lai pieņemtu galīgo lēmumu par virzienu, kurā uzņēmumam doties, piektdien, 21. janvārī, SIA “Preiļu slimnīca” tiksies ar abiem kapitāldaļu turētājiem gan Preiļu novada domes visiem deputātiem, gan ar mazākuma akcionāru SIA “CLP”.
Jāuzsver, ka pirms tiek pilnībā izanalizēta esošā uzņēmuma situācija, apzināti SIA “Preiļu slimnīca” resursi, noskaidrots, kādi ir definētie Veselības ministrijas nākotnes mērķi attiecībā uz plānoto slimnīcu līmeņošanu, nedrīkstam pieņemt pārsteidzīgus lēmumus un vieglprātīgi, balstoties uz pirmo sajūtu, pieņemt izšķirīgus lēmumus par SIA “Preiļu slimnīca” nākotni.

Informācijai:

SIA Preiļu slimnīca valde uzvēra, ka Veselības ministrijas plānotā slimnīcu līmeņošana attiecas tikai uz slimnīcas stacionārā pakalpojumiem un pārsvarā neietekmēs uzņēmumā sniegtos ambulatoros pakalpojumus (poliklīniku) un diagnostikas pakalpojumus (izmeklējumi).
Kā jau iepriekš ziņojām, gada nogalē SIA “Preiļu slimnīca” ir saņēmusi Veselības ministrijas veidotās darba grupas konceptuālā ziņojuma projektu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kas vērtē stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju piemērošanu katram slimnīcu līmenim. Darba grupas uzdevums bija turpināt 2020. gadā uzsākto darbu pie slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas. Darba grupa sastāvēja no piecām apakšgrupām:

  • Hronisko pacientu aprūpes profila apakšgrupa;
  • Ķirurģijas, traumatoloģijas, ortopēdijas un mugurkaula ķirurģijas profila apakšgrupa (Ķirurģijas apakšgrupa);
  • Pediatrijas profila apakšgrupa;
  • Grūtniecības un dzemdību aprūpes profila apakšgrupa (Dzemdniecības apakšgrupa);
  • Kritēriju slimnīcu kapacitātes vērtēšanai Covid-19 pacientu ārstēšanā apakšgrupa (Covid-19 apakšgrupa).

SIA “Preiļu slimnīca” kapitāldaļu turētāju sapulcē, kas notika 5. janvārī, slimnīcas valdes priekšsēdētājai tika lūgts izstrādāt rīcības plānu un piedāvājumu, kas varētu tikt iesniegts Veselības ministrijā, kā pamatojums tālākai slimnīcas attīstībai, kļūstot par 3. līmeņa slimnīcu, iekļaujoties sadarbības teritorijā ar SIA “Daugavpils reģionālo slimnīcu” un SIA “Krāslavas slimnīca”, vai pazeminot slimnīcas līmeni uz pirmo, vai piedāvājot citus alternatīvus situācijas risinājumus.

Informāciju sagatavojusi

Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka