Preiļu parks ir lielākais ainavu parks Latvijā un mēs lepojamies ar pili, kapelu, stalli un pārējiem objektiem, kas atspoguļo muižnieku laiku Latgalē. Diemžēl līdz mūsdienām Preiļu parkā gandrīz nav saglabājušās vēsturiskās mazās arhitektūras formas. Taču, pateicoties fotogrāfijām, mēs varam spriest par to, kā izskatījās dažas no tām. Tāpēc Preiļu muzejs ir pievērsis uzmanību interesantiem parka objektiem, pie kuriem preiliešiem savulaik ir paticis pozēt fotogrāfiem gan starpkaru periodā, gan arī vēl ne tik tālajā 1950. gadā.
Pēc fotogrāfijām izskatās, ka tie, iespējams, ir bijuši tiltiņa elementi vai arī kādi postamenti. Taču to atrašanās vieta, diemžēl, nav skaidri zināma. Iztēles uzkurināšanai jāatgādina Eduarda Hlopicka 19. gs. beigu ceļojuma apraksts par Preiļu pili un parku: “Preiļu parks, viens no retajiem šajā apvidū, sākas no vecās pils terases puses. Pāri līkločiem tekošai upei uzcelts tilts, kuru izdaiļo sfinksas. (..) Pa visu parka teritoriju izvietoti tējas namiņi, verandas un daudzi tiltiņi pāri kanāliem, kas ietek plašajā dīķī.”
Cerībā uzzināt ko vairāk par šiem objektiem, vēršamies pie esošajiem un bijušajiem preiliešiem ar aicinājumu pāršķirstīt savus fotoalbumus un pievērst uzmanību, varbūt ir saglabājušies attēli ar šādiem vai arī citiem parka mazās arhitektūras objektiem, tāpat priecāsimies, ja kāds varēs padalīties ar atmiņām vai savulaik dzirdētiem vecvecāku stāstiem, kas ļautu saprast, kur tieši parkā šie objekti varēja atrasties. Jo, balstoties vēsturē, varam domāt arī par turpmāku parka bagātināšanu ar jauniem, skaistiem objektiem! Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, e-pasts: muzejs@preili.lv vai tālrunis: +371 65322731.
Aleksandrs Pastors Preiļos. 1950. gads. PVLMM krājums
Konstantīns Tesnovs Preiļos. 1935. gads. Ilzes Grigules ģimenes arhīvs
Informāciju sagatavoja
Ilona Vilcāne,
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos