25. aprīlī Preiļos izbraukuma sēdē tikās Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Uz diskusiju ar Saeimas deputātiem, starp kuriem bija arī iepriekšējā Preiļu novada domes priekšsēdētāja otrā vietniece Anita Brakovska, bija ieradušies arī Latgales novadu pašvaldību vadītāji, Latgales plānošanas reģions un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.
Sēdes darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar jauno “Pašvaldību likumu” un administratīvi teritoriālo reformu. Daudz tika diskutēts par to, ka arvien spēcīgāk reģionu pārvaldība un ikdienas problemātika atšķiras no procesiem Rīgā un Pierīgā. Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns tikšanās laikā runāja par vairākām novadam nozīmīgām tēmām – cilvēkresursiem, uzņēmējdarbības atbalstu un pašvaldībai piederošo īpašumu apsaimniekošanu.
Novadiem steidzami jārisina infrastruktūras jautājumi, jo šobrīd nav pieejams finansējums, lai pašvaldības un arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” varētu veikt nepieciešamos ieguldījumus ceļu atjaunošanā. Lielākajā daļā Latgales pašvaldību kritisks kļuvis dzīvojamā fonda jautājumus, jo hipotekārie kredīti iedzīvotājiem reģionā tiek atteikti un pašvaldības pārsvarā nevar izpildīt prasības, lai attīstītu īres namu projektus. Nav arī jēgpilnu risinājumu, kā pašvaldība varētu stimulēt privātmāju (savrupmāju) būvniecību Latgalē.
Tika atzīmēts, ka lielas investīcijas tiek ieguldītas dzelzceļā, valstī mērķtiecīgi tiek ieviesta politika, ka prioritārā ir dzelzceļa satiksme, bet nepieciešamā infrastruktūra nav sakārtota. Tiek likvidēti valsts dotēti sabiedriskie pārvadājumi, turpretī dzelzceļa staciju un peronu sakārtošanai netiek nodrošināts finansējums. Liela daļa dzelzceļa peronu nav piemēroti cilvēkiem ar kustību traucējumiem un senioriem. Tāpat galvenās ar “Rail Baltic” būvniecību saistītās investīcijas koncentrējušās Latvijas centrālajā daļā, atkal nevienlīdzīgā situācijā atstājot reģionus.
Līdz ar to arī citi novadu priekšsēdētāji norādīja, ka kopumā reģionu attīstība nav sabalansēta, trūkst politiskās gripas pēc būtības sakārtot valsts līdzsvarotas attīstības jautājumus. Šobrīd ir ievērojami palielinājusies plaisa starp galvaspilsētu un reģioniem.
Lai arī Kohēzijas fondi, Nacionālā investīciju programma un Latgales plānošanas reģiona atbalsta instrumenti ir labs pienesums, tie neatrisina daudz lielākas ekonomiskas problēmas – ja pēc nopietnām investīcijām Rīgā konkrētā īpašuma cena palielinās, tad reģionos situācija ir diametrāli pretēja, jo pēc ieguldījuma infrastruktūrā īpašuma cena joprojām ir zemāka nekā kopējas ieguldījuma izmaksas.
Pēc spraigās sapulces Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti viesojās SIA "Preiļu slimnīca", lai akcentētu, cik svarīgi saglabāt iedzīvotājiem reģionos kvalitatīvu veselības aprūpi. Tāpat viesi devās uz Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolu, kas pēc administratīvās reformas ir galvenais punkts ar sakārtotu un saimnieciski veidotu sporta infrastruktūru, kur bērni un jaunieši var pilnveidot sevi sportā. Tika apmeklēts arī boksa klubs “Boxclub 13Th Round”, ko dibinājis remigrants Raimonds Šņepsts. Vēlāk vizīte turpinājās Vārkavas pusē, kur delegācijas pārstāvji viesojās sociālās aprūpes centrā “Vārkava” un brīvdabas un aktīvās atpūtas parkā “Vecvītoli” Upmalā, Preiļu novadā, kas ir nozīmīgs investīciju objekts novada lauku teritorijā.
