9. septembrī Preiļu novada Galēnos notika Vietvārdu diena, ko rīkoja Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūts un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA ) sadarbībā ar Preiļu novada pašvaldības Galēnu pagasta pārvaldi. Vietvārdu dienas Galēnos pirmajā pusē valodnieki kopā ar LĢIA speciālistēm tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, pēcpusdienā Galēnu pamatskolā notika Vietvārdu dienas pasākums, bet pēcāk pētnieki devās nelielā ekspedīcijā uz Galēnu pagasta viensētām, lai tiktos ar pagasta iedzīvotājiem un taujātu par ciemu, pļavu, upju un citu ģeogrāfisko vietu nosaukumiem.
Pasākuma laikā Galēnu pamatskolā ar prezentāciju par Latvijas, īpaši Latgales, vietvārdu veidošanas tradīcijām un vērtību uzstājās LU Latviešu valodas institūta vadītāja Sanda Rapa, savukārt, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas nodaļas speciālistes Vita Strautniece un Otīlija Kovaļevska pastāstīja par vietvārdiem Latvijas kartēs un to kultūrvēsturisko nozīmi. Pēc prezentācijām sekoja viktorīna par Galēnu puses vietvārdiem un kultūrvēsturi, kurā skolēni varēja parādīt savas labās zināšanas. Pagājušajā mācību gadā Galēnu pamatskolas audzēkņi bija aptaujājuši vietējos iedzīvotājus un savākuši prāvu vietvārdu materiālu. Pasākuma laikā ar Galēnu pusē pierakstītajām dziesmām uzstājās Galēnu kultūras nama folkloras kopa “Vydsmuiža”, muzikālu priekšnesumu klātesošajiem veltīja arī Galēnu pamatskolas skolēni. Pēcāk valodnieki un pētnieki tikās ar vairākiem Galēnu pagasta iedzīvotājiem, lai ieklausītos vietējos vietvārdu stāstos. Dzirdētais tiks apkopots un reģistrēts Vietvārdu datubāzē, kas ir publiski pieejama ikvienam interneta lietotājam.
“LU Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēkā Galēnu pagasta vietvārdi lepojas ar skaistiem un daudzveidīgiem nosaukumiem un ar savdabīgām augšzemnieku dialekta iezīmēm. Tas īpaši pamanāms āru vārdos jeb nelielu ģeogrāfisko objektu nosaukumos. Piemēram, tur pļavas vismaz agrāk bieži sauca vienā vārdā, kas skaidri un tieši norādīja vai nu pļavas īpašnieku, vai kādas specifiskas tās iezīmes: Dubļuks, Krauklīne, Juonīne, Celmīne, Borbalīne, kurpretim citur Latgalē pļavu nosaukumus biežāk veidoja, pievienojot vārdu pļava attiecīgajā izloksnē. Te joprojām dzīvas bijušas senās izskaņas (piemēram, Cukrinis kolns, Lukstine). Un mājvārdos paglābušies seni vārdi (piemēram, ciema nosaukumā Ereļi, kur, kā Jānis Endzelīns domā, ir senākā vārda “ērglis” forma). Tā kā nelielo objektu nosaukumi kartēs bieži vien netiek atspoguļoti, drukātos avotos reizēm tiek sagrozīti un parasti zūd līdz ar paaudžu maiņu, šādi Latgales vietvārdi jāuzskata par īpaši saudzējamiem, krājamiem un kopjamiem,” raksta LU institūts.
Vietvārdu diena Galēnos bija ceturtais šāda veida pasākums Latvijā. Tā tiek rīkota, lai apzinātu vietvārdu daudzveidību un veicinātu to vērtības izpratni visā Latvijā. Pirmā šāda diena tika svinēta 2018. gadā Valkas novada Turnā, otrā tika atzīmēta 2019. gadā Viesītē, bet trešā Vietvārdu diena – 2020. gadā Gaiķu pagastā.
Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa
