No 23.septembra līdz 25.septembrim notika 3 dienu pieredzes apmaiņas brauciens, kurā dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas un Lietuvas purvu apsaimniekošanas labākajām metodēm.
Projekta LLI-306 „Dabas daudzveidības saglabāšana LV-LT pārrobežu reģiona mitrājos, izmantojot daudzveidīgus apsaimniekošanas pasākumus” (OPEN LANDSCAPE) ietvaros šajā gada no 23.septembra līdz 25.septembrim norisinājās pieredzes apmaiņas brauciens pa Latvijas un Lietuvas mitrājiem. Pasākuma piedalījās vides eksperti, purvu apsaimniekotāji, pašvaldību speciālisti no projekta partneru teritorijām, kopumā pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās 34 dalībnieki no Latvijas un Lietuvas. Preiļus pārstāvēja pašvaldību speciālisti, vides eksperts, kas ir atbildīgs par Pelēču purva apsaimniekošanas darbu veikšanu, atbilstoši izstrādātajam un apstiprinātām Pelēču ezera purva dabas aizsardzības plānam.
Pirmajā pieredzes apmaiņas dienā dalībnieki apmeklēja Cenu tīreļa purva taku. Cenas tīrelis ir īpaši aizsargājama teritorija – dabas liegums. Savulaik Cenas tīrelis bijis otrais lielākais purvs Latvijā tūlīt aiz Teiču purva, taču cilvēka darbības rezultātā tā kopplatība šobrīd ir sarukusi līdz 6000 ha. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar lielāko daļu purva teritorijas un tā dažādo floru un faunu, kā arī ar purva apsaimniekošanas labākajām metodēm. Par Cenu tīreļa apsaimniekošanas metodēm stāstīja vides eksperts – gids Edmunds Račinkis.
Otrā dienā pasākuma dalībnieki apmeklēja Lielo Ķemeru tīreli un tika iepazīstināti ar ūdens līmeņa un purva dabiskās veģitācijas atjaunošanu bijušajos kūdras izstrādes laukos. Vides eksperte Agnese Priede sniedza informāciju par purva veģetācijas atjaunošanu, rādot divas purva teritorijas – laukumus, kuros 2018.gadā tika sastādītas sfagnu sūnas, kas ļaus pārbaudīt, vai iespējama purvam raksturīgās veģetācijas atjaunošanās teritorijā pēc kūdras izstrādes, kā arī zinātniskā eksperimentā noteikt efektīvāko sfagnu stādīšanas veidu, kuru varēs izmantot bijušajos kūdras izstrādes laukos arī citviet Latvijā, izvēloties renaturalizāciju kā degradēta kūdrāja teritorijas apsaimniekošanas veidu. Četros izmēģinājumu teritorijas laukumos tika sastādīta dažādu sugu sfagnu sūnas – Magelāna, brūno, iesarkano un zaļo sfagnu – un citus purva augus dažādās kombinācijās. Trīs no laukumiem tika sagatavoti, noņemot mineralizējušos kūdras virskārtu. Nākošais mitrājs, ko pasākuma dalībnieki apmeklēja bija Kaņiera ezers, kura Kaņiera ezera dabas daudzveidībai ir starptautiska nozīme – kā viens no pasaules vērtīgākajiem mitrājiem tas iekļauts Ramsāres konvencijā, kā arī atzīts par putniem starptautiski nozīmīgu vietu. Kaņiera ezers ir sekls – tā vidējais dziļums mazāks par vienu metru, tāpēc gaisma spēj sasniegt ezera gultni, kuru lielās platībās klāj mieturaļģu paklājs. Ūdensaugi kalpo par bagātu barības bāzi putniem un zivīm, bet niedrāju labirinti un salas (daļa no tām ir mākslīgi veidotas) sniedz putniem drošas ligzdošanas vietas. Pie Kaņiera ezera ir viena no lielākajām kadiķu audzēm Latvijā. Pateicoties kaļķainajiem augšanas apstākļiem un regulārai zālāju apsaimniekošanai, daudzviet Kaņiera ezera piekrastē un uz tā salām izveidojušās kadiķu audzes. Pēcpusdienā pasākuma dalībnieki veica pārbraucienu uz Lietuvu un apmeklēja Kamanu dabas rezervātu, kurā ir stingri aizliegtas jebkādas cilvēku darbības (izņemot pētījumus) un pieeja sabiedrībai (izņemot regulētas nelielas apmeklētāju grupas). Tas ir lielākais mitrāju komplekss Lietuvas ziemeļos. Mitrāju kompleksā ietilpst liels paaugstināts purvs, purvi, pārejas purvi, Kamanos ezers un vairāk nekā 120 mazu baseinu. Vides eksperts Vaidotas Grigaliūnas pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar dažādiem eksperimentiem, kas tiek veikti, lai uzlabot un aizsargātu purva bioloģisko daudzveidību. Vides eksperts dabā demonstrēja dažādas purva ūdens līmeņa atjaunošanas metodes, kā arī prezentēja labi apsaimniekotu, izkoptu purvu un parādīja teritoriju, kas vēl nav izkopta. Vaidotas Grigaliūnas dalījās savā ilgstošajā pieredzē par purvu izkopšanas, apsaimniekošanas labākajām metodēm.
Trešajā dienā tika apmeklēts vēl viens Lietuvas mitrājs – Pusčios purvs. Puščios kūdrāja 78,4 hektāru ainavu galvenokārt veido noārdījušies augstie purvi (kas joprojām var būt spējīgi dabiski atjaunoties) un kūdras substrātu ieplakas. Blīvs meliorācijas grāvju tīkls (kopējais garums: aptuveni 35 kilometri) rada nelabvēlīgus hidroloģiskos apstākļus. Tikmēr tipiskā kūdrāja veģetācija ir stipri bojāta. Tas ir bijušais kūdras izstrādes lauks, kurā pašreiz notiek purva atjaunošana.
Šajā triju dienu pieredzes apmaiņas mācību braucienā pa Latvijas un Lietuvas mitrājiem projekta partneru dalībnieki ieguva jaunas praktiskās zināšanas par mitrāju biotopu labākajām apsaimniekošanas praksēm, metodēm. Visi pasākuma dalībnieki bija apmierināti ar šo praktisko mācību braucienu un iegūtās zināšanas tiks izmantotas savu teritoriju purvu ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
Par projektu
Projekts “Dabas daudzveidības saglabāšana LV-LT pārrobežu reģiona mitrājos, izmantojot daudzveidīgus apsaimniekošanas pasākumus” (OPEN LANDSCAPE) Nr. LLI-306 tiek īstenots ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu no 2018. gada 3. aprīļa līdz 2020. gada 2. aprīlim. Projekta mērķir ir izveidot kopīgu metodoloģiju mitrāju biotopu apsaimniekošanai Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos. Preiļu novada dome ir viens no sešiem projekta partneriem. Projekta vadošais partneris ir Sartu un Gražutes reģionālo parku direkcija Lietuvā. Pārējie projekta partneri ir Dabas aizsardzības fonds no Viļņas, Biržu reģionālā parka direkcija no Lietuvas, Dabas aizsardzības pārvalde no Latvijas un Viesītes novada pašvaldība. Kopējās projekta izmaksas ir 374 367,84 eiro, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums – 318 212,63 eiro, Preiļu novada domes projekta budžets 65 444,11 EUR.
Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv
Informāciju sagatavoja:
Inese Matisāne
projekta sabiedrisko attiecību speciāliste
e-pasts: inese.matisane79@gmail.com
tālr.: +371 26315587
