Sagaidot Preiļu pilsētas 96. dzimšanas dienu, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs preiliešiem un pilsētas viesiem piedāvā jaunu vides ekspozīciju “Godība. Paspēle. Atspulgi”. 9. februārī pie Preiļu pils notika ekspozīcijas atklāšanas zibakcija, kurā pulcējās un ar pašu sacerētām leģendām dalījās Preiļu 1. pamatskolas skolēni.
Preiļu muižas un tās īpašnieku likteņiem veltītā ekspozīcija “Godība. Paspēle. Atspulgi” ir tapusi 2023. gadā ar VKKF līdzfinansējumu. Ekspozīcija vizuāli interesantā un rotaļīgā formātā aicina iepazīt Preiļu muižas īpašnieku Borhu dzimtas godību, “paspēli” un to, kā pēc muižas likvidēšanas viņu atstātais mantojums ir atspoguļojies Preiļu parkā un arī cilvēku atmiņās.
Preiļi vairākus gadsimtus bija grāfu Borhu īpašums. Bruņnieciskā pagātne atspoguļojas arī pēdējā šīs dzimtas Preiļu muižas īpašnieka Mihaela Jozefa Borha darbībā, kurš bija ievērojams sava laika kultūras cilvēks, kas ne tikai pārbūvēja no tēva mantoto pili atbilstoši tā laika Eiropā populārajam historisma stilam, bet arī iesaistījās vietējo iedzīvotāju kultūras izpētē, veicot arheoloģiskos izrakumus, aprakstot baltu paražas un reliģiskos priekšstatus, apdzejojot Daugavas un Jersikas pagātni. Taču, līdzīgi kā ir zudusi Mihaela Borha apdzejotā teiksmainā senatne, arī viņš zaudēja savu “paradīzi” – Preiļu muižu un tikko pabeigto krāšņo pili. Nākamais periods – 19. gs. otrā puse un 20. gs. sākums – saistās ar vairākiem Preiļu īpašniekiem, no tiem Preiļos paliekošu mantojumu ir atstājis tikai Jans Mols un Konstantīns Guļkevičs. Muižnieku laikmets beidzās pēc 1. pasaules kara. Līdzīgi kā citas Latvijas muižas, arī Preiļu muiža tiek nacionalizēta un pilī tiek izvietotas izglītības iestādes. Šis ir laiks, kad Preiļu pils un parks aktīvi tiek iemūžināts fotogrāfijās, cilvēki pagātni apaudzē ar leģendām un nostāstiem, tostarp par to, ka pēdējais Borhs savu pili it kā esot paspēlējis kārtīs. Kā Borhu dzimtas godības atspulgs ir arī 1938. gadā apstiprinātais Preiļu pilsētas ģerbonis ar melno kraukli centrā.
Ekspozīcija balstīta Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma materiālos, to papildina atsevišķi priekšmeti un fotogrāfijas no Kuldīgas novada muzeja, Igora Pliča privātkolekcijas, Osvalda Saliņa ģimenes albuma. Tā kā Preiļu muižas īpašnieki ir darbojušies ne tikai Latgalē, bet arī daudz plašākā reģionā, daļa no izstādē izmantoto priekšmetu oriģināliem glabājas citu Eiropas muzeju un bibliotēku krājumos.
Ekspozīcijas konstrukciju veido 12 stendi, kam tehnisko risinājumu veica uzņēmums SIA “Abi2”. Tā ir brīvi pieejama jebkurā laikā un nepieciešamības gadījumā pārvietojama.
Aicinām apmeklēt jauno ekspozīciju un tuvāk iepazīt Preiļu muižas īpašniekus!
