Izsakām visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem, šodien atvadoties no Latvijas neatkarības atbalstītāja, pēc tam 5. un 6. Saeimas deputāta, arī Saeimas priekšsēdētāja (1996.-1998. g.) Alfreda Čepāņa, kurš tika aizsaukts mūžības ceļos 26. aprīlī, nedēļu pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas.
Viņš bija viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pirms 34 gadiem nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, jo saprata, ka iepriekšējā politiskā kārtība nav spējīga pastāvēt un pienācis laiks Latvijai kļūt brīvai un neatkarīgai. Alfreds Čepānis bija spilgts atjaunotās Latvijas politiķis, tiešs un atklāts, nevairījās no pašironijas un uz jebkuru smagu situāciju varēja paskatīties ar humoru.
Alfreds Čepānis dzimis 1943. gada 3. augustā Kalsnavas pagastā. Dzimto Madonu viņš nekad neaizmirsa un vienmēr uzsvēra, ka tieši tur sācis darba gaitas, kas 1979. gadā atveda arī uz toreizējo Preiļu rajonu. Kā kompartijas Preiļu rajona komitejas pirmais sekretārs, kura viedoklim toreiz bija galvenā teikšana, viņš ātri iemantoja autoritāti. Alfreds paņēma ar savu tiešumu, saka kādreizējie kolēģi, viņā nebija glances, bet vienkāršība un pārliecība. Nekad neizvairījās no problēmu risināšanas attiecībā pret dažādu nozaru vadītājiem un speciālistiem, pret viņu rīcību vai neizdarībām – ja netiec galā ar pienākumiem, amats jāatstāj. Kolēģi atceras, ka Alfreds Čepānis bieži uzņēmās lietas, kas nemaz neietilpa viņa pienākumos, dažādas rajonam aktuālas saimnieciskās lietas runāja valdības vīru kabinetos. Viņš “uzsita mutuli”, lika cilvēkiem darboties līdzi un masā vienmēr pamanīja spējīgākos un talantīgākos. Nevairījās arī nacionālās tēmas un aizrādīja, piemēram, ka iestāžu izkārtnes vajadzētu rakstīt latviski.
Visu mūžu Alfreda Čepāņa lielā aizraušanās bija medības. Tā tika izbraukāti visi rajona nostūri un pamanīts katrs aizaudzis grāvis, katrs neapsēts lauks. Nekad nevairījās no saskarsmes ar vienkāršajiem cilvēkiem, spriedumos bija ass, taču uzņēma arī kritiku un nekad neturēja ļaunu prātu. Cilvēku atmiņās viņš paliks kā vīrs ar stingru mugurkaulu, kas vienmēr tur doto vārdu.
Alfreds Čepānis saņēmis vairākus apbalvojumus, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni, 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, II šķiras Svētā Olafa ordeni. Uz mūža mājām Alfreds Čepānis atgriezies dzimtajā pusē – Veckalsnavas kapos.