No tevis tik daudz bija, ko gūt.
Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd,
Mums atmiņās vēl ilgi kopā būt…
2023. gada 28. oktobrī pēc smagas slimības 73 gadu vecumā pa Mūžības ceļu ir aizgājis ilggadējais Preiļu 2. vidusskolas skolotājs un treneris Aleksandrs Iļjins. Preiļu 2. vidusskolā skolotājs nostrādāja 34 gadus, kopējais pedagoģiskais stāžs – 50 gadi.
Dzimis 1950. gada 26. maijā Preiļos, kur arī ritēja dzīves gaitas.
Skolotājs Aleksandrs Iļjins ir Preiļu 2. vidusskolas 1968. gada absolvents, Preiļu patriots, kam līdz pat mūža nogalei interesēja viss, kas notiek dzimtajā pilsētā un novadā. Tika apbalvots ar Valsts, rajona un novada Goda rakstiem un pateicībām par godprātīgu darbu. Aktīvs sporta jomā, izpalīdzīgs, ar lielisku humora izjūtu, saticīgs un laipns, jaunajiem pedagogiem – labs padomdevējs, tā viņu raksturo kolēģi, audzēkņi un laikabiedri.
Mācoties Preiļu 2. vidusskolā, Aleksandrs bija izcils sportists, 1968. gadā viņš uzstādīja skolas rekordu 1500 m distancē – 4.12:3 min un 3000 m distancē – 9.12:8 min. Šie skolas rekordi tika pārspēti vien 2013. un 2014. gadā attiecīgi.
Pēc vidusskolas Aleksandrs mācījās Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, ieguva fiziskās kultūras un sporta pasniedzēja kvalifikāciju. 1972. gadā kā treneris uzsāka savas darba gaitas Bērnu un jauniešu sporta skolā, strādāja Ančkinu astoņgadīgajā skolā par fizkultūras skolotāju. 1973. un 1974. gadā dienēja armijā. Pēc armijas turpināja strādāt BJSS, kādu laiku bija skolas direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā. Aizvietojot kolēģus, strādāja Sutru astoņgadīgajā skolā, Preiļu 2. vidusskolā, Rožupes astoņgadīgajā skolā. 1988. gada 2. janvārī tika pārcelts uz Preiļu 2. vidusskolu pamatdarbā, kā fizkultūras skolotājs, saglabājot nepilnu slodzi arī BJSS. No 2001. gada veica sporta bāzes strādnieka pienākumus.
Ar savu entuziasmu, sirdsdegsmi un aizrautību Aleksandrs apliecināja savu mīlestību pret sportu un skolēniem. Aleksandrs varēja visu brīvo laiku veltīt sev, bet izvēlējās savu potenciālu izmantot audzēkņu labā, popularizēja vieglatlētiku, saglabājot Preiļu novada vieglatlētikas tradīcijas. Aleksandra audzēkņi startēja novada, valsts un starptautiskā mēroga sacensībās, guva godalgotas vietas, uzstādīja rekordus. Pēc 2006. gada aptaujas Aleksandrs uzskatīja, ka viens no spilgtākajiem notikumiem pedagoģiskajā dzīvē bija Preiļu 2. vidusskolas Dienas sporta nometne 2001. gadā, tad nometni apmeklēja 25 bērni, bija lieliska atmosfēra, bija jūtams īsts sporta gars. Aleksandrs vienmēr lepojās ar saviem talantīgiem audzēkņiem, sekoja viņu dzīves gaitām, Viņš vēlējās, lai audzēkņi būtu veseli un konkurētspējīgi sportā. Cilvēkos vērtēja godīgumu un neatlaidību, sasniedzot savu mērķi.
Būdams sporta skolotājs, Aleksandrs bija ne tikai iedvesmojošais un radošais avots un ass, ap kuru ritēja visa skolas sporta dzīve, bet arī novators, ideju ģenerators un pārmaiņu rosinātājs. Tika koptas vecās skolas sporta tradīcijas un uzsāktas jaunas: Lēcēju diena, Sporta diena, Olimpiskā diena un citas. Organizēja dažādus interesantus sporta pasākumus, prata iesaistīt skolēnu vecākus, centās skolas kolektīva dzīvi padarīt piesātinātu ar atmiņā paliekošiem notikumiem. 2004. gadā piepildījās Aleksandra sapnis – tika atklāta Preiļu 2. vidusskolas vieglatlētikas manēža, skolotājs bija manēžas projekta līdzautors. Pēc gada tika realizēta vēl viena Aleksandra ideja, tika atklāta trenažieru zāle bijušajās katlu mājas telpās. Aleksandrs bija īsts Preiļu 2. vidusskolas sporta bāzes uzraugs un apsaimniekotājs.
Brīvajā laikā Aleksandrs pētīja Preiļu novada vieglatlētikas vēsturi, tika apkopota informācija par talantīgiem Preiļu novada vieglatlētiem. Viņam bija vēl viens hobijs – video filmēšana. Preiļu 2. vidusskolas video arhīvs pilnīgi sastāv no materiāliem, kurus filmēja Aleksandrs, pateicoties viņam ir iemūžināti daudzi skolas, pilsētas un novada notikumi.
Visu savu dzīvi Aleksandrs veltīja ģimenei – sievai Ainai, dēlam Jurijam, mazmeitai Justīnei, kurai vectēvs ieaudzināja mīlestību pret sportu. Viņš dāsni sniedza mīlestību saviem tuviniekiem.
Mums prātā un sirdī Aleksandrs paliks kā godīgs, taisnīgs, sirsnīgs cilvēks, iejūtīgs, saprotošs un izpalīdzīgs kolēģis, uzticams draugs. Mums visiem pietrūks viņa gudrā padoma un atbalsta. Viņš mums bija ne tikai kolēģis, bet arī cilvēks, kurš vienmēr ikvienu uzklausīja un atbalstīja grūtā brīdī. Vārdi, ko viņš teicis, darbi, ko viņš veicis, dvēsele, ko viņš sevī nesa, dzīvos joprojām mūsu sirdīs un atmiņās. Lai gaišs un viegls ir Mūžības ceļš!
Preiļu 2. vidusskolas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem. Skumju brīdī esam kopā ar Aleksandra Aleksejeviča Iļjina piederīgajiem, draugiem un kolēģiem viņu mūžībā pavadot.
Informāciju sagatavoja