10. un 11. oktobrī Anīkščos, Lietuvā, projekta „Ekotūrisma attīstība Latvijā un Lietuvā izmantojot ūdens resursus” /Learn Eco Travel/ ietvaros norisinājās kapacitātes paaugstināšanas seminārs par ekotūrismu, kurā piedalījās tūrisma jomas uzņēmēji, viesu māju un kempingu īpašnieki un tūrisma informācijas centru speciālisti. Seminārā zināšanas papildināja 32 dalībnieki no projekta partneru pašvaldībām – Preiļu, Riebiņu un Aglonas novadiem Latvijā, Molētu un Anīkšču rajona, Panevežas, kā arī Gražutes un Sartu reģionālajiem parkiem Lietuvā.
Apmācību mērķis bija, piesaistot ekotūrisma jomā zinošus un pieredzējušus lektorus no Latvijas un Lietuvas, izglītot tūrisma jomā strādājošos par ekotūrisma attīstību, mūsdienu tūristu vajadzībām un gaidām, pastāstīt, kā izveidot apmeklētājiem pievilcīgu ekotūrisma piedāvājumu un kā piesaistīt klientus, pielietojot gudru un pārdomātu mārketingu.
Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāve Egle Ližaitīte informēja par ilgtspējīga tūrisma tendencēm pasaulēm, dažādiem ekomarķējumiem tūrisma piedāvājumam, norādot, ka mūsdienās lielāka nozīme tiek piešķirta autentiskai pieredzei, komunikācijai ar vietējiem iedzīvotājiem, vietējo pārtikas produktu izmantošanai u.tml. Klātesošie tika iepazīstināti ar Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas kopīgi realizēto projektu, kura gaitā pēc izstrādātiem 11 ilgtspējīguma aspektiem tiek vērtētas apmešanās vietas un restorāni, aicinot aizdomāties klātesošos, vai viņu tūrisma piedāvājums atbilst šiem kritērijiem, un kas būtu vēl jāuzlabo.
Vidzemes augstskolas lektors, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis iepazīstināja ar lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izstrādātajiem maršrutiem, īpašu akcentu liekot tieši uz piedāvājumu ūdenstūristiem jeb laivotājiem. Stāstot par to, kādam jābūt tūrisma piedāvājumam un infrastruktūrai, lai tā būtu ērta un pievilcīga apmeklētājiem un veicinātu ekotūrisma attīstību, lektors uzvēra vairākus svarīgus aspektus, kas būtu jāņem vērā tūrisma produktu piedāvātājiem, tostarp norādes uz pakalpojumu sniegšanas vietām ne tikai uz autoceļiem, bet arī pie ūdenstilpēm, izkāpšanai krastā pielāgotas vietas laivotājiem, apmetnes ūdenstilpju tuvumā, droša vieta, kur atstāt inventāru. J. Smaļinskis apstrīdēja stereotipu, ka autoceļotāji būtu materiāli nodrošinātāki un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem interesantāki, jo pētījumi ir pierādījuši pretējo – velobraucēji un tie, kas ceļo kājām, vietējai ekonomikai dod daudz lielāku pienesumu, jo preces un pakalpojumus izvēlas saņemt uz vietas.
Par pārdomāta mārketinga un sociālo tīklu nozīmi veiksmīgai ekotūrisma uzņēmējdarbības nodrošināšanai klātesošos izglītoja komunikācijas eksperte Liene Kupča, īpaši akcentējot to, kā veidot aizraujošu stāstu, balstoties vietas vēsturē, meklējot jauno tagadnē un iztēlojot nākotni. Tāpat L. Kupča uzsvēra nepieciešamību sadarboties lielāku reģionu un kultūrvēsturisko novadu ietvaros to atpazīstamības veicināšanai, lai informācija nav sadrumstalota un konkurējoša, bet gan apvienojoša, jo plašāka reģiona zīmols būs daudz pamanāmāks un veiksmīgāk izmantojams.
Tūrisma jomas pasniedzēja Ramute Narkūniene raksturoja mūsdienu tūristu tipus, norādot, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, veidojot savu piedāvājumu, ir jāņem vērā dažādu ceļotāju vēlmes un gaidas, lai apmeklētāji nebūtu vīlušies, nesaņemdami to, pēc kā ieradušies. Pakalpojumu sniedzējiem jārēķinās, ka mūsdienu tūristu ieradumi ir mainījušies – lielāka loma tiek piešķirta eko- un ilgtspējīgam tūrismam, attīstās nišu tūrisms, ceļotāji kļūst vairāk pieredzējuši un paši plāno savus braucienus, kā arī pieaug informācijas tehnoloģiju un sociālo tīklu loma.
Apmācību dalībnieki atzina, ka seminārs var kalpot gan iedvesmai, gan arī aicina pārdomāt savu piedāvājumu. Tā kā semināra dalībnieki un arī lektori bija gan no Latvijas, gan Lietuvas, ne mazsvarīga bija iespēja salīdzināt savu un kaimiņvalsts uzņēmēju pieredzi. Kā norāda Preiļu novada kempinga – atpūtas vietas „Duni” pie Pelēču ezera īpašniece Evita Piļčikova, seminārā izskanēja ļoti vērtīgi padomi un tas lika aizdomāties gan par savu piedāvājumu, gan arī tā popularizēšanu, piemēram, sarīkojot kādu pasākumu, kas piesaistītu jaunus apmeklētājus.
Par projektu
Projekts “Ekotūrisma attīstība Latvijā un Lietuvā, izmantojot ūdens resursus” (LEARN ECO TRAVEL) Nr. LLI-349 tiek īstenots ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu no 2018. gada 2. maija līdz 2019. gada 1. novembrim. Projekta mērķis ir attīstīt tūrisma iespējas Latgalē un Augštaitijā, uzlabojot atpūtas vietas pie ūdens objektiem un veidojot jaunus ekotūrisma produktus un pakalpojumus, tādējādi palielinot apmeklētāju skaitu Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos. Kopējās projekta izmaksas ir 618 194,06 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 525 464,95 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 92 729,11 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 24 973,20 eiro.
Sīkāka informācija www.latlit.eu vai www.preili.lv.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Preiļu novada pašvaldība, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
projekta sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.: +371 25141858
e-pasts: ilona.vilcane@gmail.com
