8. janvārī Riebiņu Kultūras namā norisinājās informatīvā sanāksme par AS “Latvenergo” plānoto vēja parku "VES Riebiņi”. Sanāksmes laikā AS “Latvenergo” pārstāvji informēja par ieceri izvietot 11 vēja turbīnas Preiļu novada Riebiņu pagastā. Kā skaidroja pārstāvji, ja ietekmes uz vidi novērtējums, ko AS “Latvenergo” tuvākajā laikā iesniegs apstiprināšanai, būs pozitīvs, tad vēja parks tiks nodots ekspluatācijā 2028. gadā. Prezentācija pieejama ŠEIT.
Pamatinformācija par "VES Riebiņi”:
- Atrašanās vieta: apm. 2 km uz DA no Riebiņiem,
- Kopējā parka platība: apm. 250 ha,
- Līdz 11 vēja turbīnām, jauda līdz 8 MW, maksimālais augstums līdz 260 m,
- Izmantojamā zemes platība vienai turbīnai ~ 1 ha,
- Kopējā vēja parka jauda līdz 56 MW.
Lai iegūtu Preiļu novada pašvaldības viedokli par vēja elektrostacijas parka izveidi novada teritorijā, ar pašvaldības izpilddirektoru Aigaru Zīmeli sazinājās laikraksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnāliste. Publicējam izpilddirektora atbildi un informējam, ka ar pārējo iesaistīto pušu viedokļiem ir iespējams iepazīties tuvākajā bibliotēkā.
ES ESMU PRET.
Katra saimnieciska aktivitāte ir ar lielāku vai mazāku, pozitīvu vai negatīvu sociālu un ekonomisku ietekmi uz teritoriju un sabiedrību, kur to īsteno. Viennozīmīgi, tā ir arī ar plānoto 2 vēja elektrostaciju (VES) parku būvniecību Preiļu novadā. Ir uzsākts garš, reizēm pat ļoti garš, un sarežģīts process, lai ieceri novestu līdz galam, šajā gadījumā elektroenerģijas ražošanai izmantojot dabas spēku – vēju. Šajā procesā ir ļoti daudz risku (vides, sociālo, ekonomisko), kā rezultātā šo ieceri nebūs iespējams realizēt plānotajā apjomā vai pat nerealizēt vispār. Lēmumu attīstīt projektu, tai skaitā, virzīt ieceri, var pieņemt tikai un vienīgi PROJEKTA ATTĪSTĪTĀJS. Lai realizētu VES parku ir jābūt vietai (zemei), kur to uzbūvēt. Tas nav iespējams, ja tam nepiekrīt zemes īpašnieks. Šis Riebiņu VES parks tiek plānots privātajos nekustamajos īpašumos, tas ir, kuri nepieder ne pašvaldībai, ne valstij. Par šo projektu mērķiem, ieguvumiem, iespējamajiem riskiem (finansiālo, ekoloģisko un sociālo ietekmi uz novada iedzīvotājiem) ir jāskaidro projekta īstenotājiem - PROJEKTA ATTĪSTĪTĀJAM (AS “Latvenergo”) un ZEMES ĪPAŠNIEKIEM (IK “Lazdu mājas” un ZS “Viktorija”). Pašvaldības loma ir būt par tiltu starp sabiedrību un projekta īstenotajiem. Pašvaldība nevar un nedrīkst tiešā veidā ietekmēt jebkura projekta virzību, tā rūpējas par sabiedrības kopējo labumu, netieši – pieņemot saistošos noteikumus, tieši – sniedzot dažāda veida atbalstu iedzīvotājiem. Pašvaldība ir un būs atbildīga par šīs komunikācijas organizēšanu, par piekļuves nodrošināšanu ar tieši šo projektu saistītajiem pētījumiem, ietekmes uz vidi novērtējumiem un plānotajām kompensācijām vai labumiem vietējai sabiedrībai.
Daļa sabiedrības neuzticas… Ir apdraudēta vai tā jūtās? Nav vai negrib būt informēta? Nesaprot vai negrib saprast? Tāpēc ir nepieciešams dialogs, vienkārši ir jājautā, jārunā, jāsaņem atbildes, vēlreiz ir jājautā utt. Saceltā ažiotāža pēdējās nedēļas laikā ap šiem projektiem nav dialogs. Tā ir dažu cilvēku apzināta, jau iepriekš izplānota rīcība, kura tiek īstenota mums visiem redzamā formā. Parakstīšanās uz iesnieguma (vēstules), kur pat netiek piedāvāts iepazīties ar tās saturu, nicinošu apgalvojumu izteikšana, ja kāds pauž savu viedokli vai piedāvā sarunu par šo tēmu; baumu un mītu izplatīšana; faktu sagrozīšana utt. man nav pieņemama. Cik no parakstu vācējiem bija informatīvajā sanāksmē Riebiņu KN 8. janvārī par Riebiņu VES? Par spīti stereotipiem un bailēm, vērtējumam par vēja parku potenciālajām ietekmēm uz cilvēkiem un bioloģisko daudzveidību, ir jābūt balstītam zinātnē, nevis pārliecībā.
Katru mēnesi katrs no mums saņem lielus un ļoti lielus rēķinus par patērēto elektroenerģiju. Tie ir jāapmaksā. Katrs no mums daudz domā, kas ir jādara, lai tie būtu būtiski mazāki. Tikai retais izprot, kā veidojas cena par šo pakalpojumu, kas ir energoneatkarība. Latvijā kalendārā gada griezumā ar pašu saražoto elektroenerģiju nepietiek, lai apmierinātu savu pašpatēriņu. Ir jāražo vairāk vai mazāk jāpatērē. Nevar neko nedarīt, ir jāpieņem racionāli lēmumi, un liela nozīme būs atjaunīgās enerģijas izmantošanai. Tas prasīs inovācijas un nozīmīgus ieguldījumus, kā arī izmaiņas jebkurā darbības jomā – enerģētikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un transporta nozarē. Veicinot atjaunīgās enerģijas ražošanu un uzstādot jaunas jaudas, tiek sekmēta energoneatkarība, uzlabota elektroenerģijas importa – eksporta bilance, kas sekmē elektroenerģijas cenas stabilitāti. Ja Latvijā netiks īstenota vienmērīga pāreja uz atjaunīgo resursu plašāku izmantošanu, tas radīs negatīvu ietekmi uz klimatu un vidi, kam, savukārt, būs ekonomiskas un sociālas sekas. Vai Latvijai ir citas alternatīvas? Investīcijas (abos VES parku projektos vairāk kā 300 miljoni eiro) Preiļu novadam netieši nozīmē arī aizsardzību. Vai mēs esam tik bagāti, ka varam atļauties to aizplūšanu pie kaimiņiem?
Es esmu PAR iespēju saņemt lētāku elektroenerģiju, neatkarību, ilgtspējīgu attīstību, saglabājot līdzsvaru starp vidi un cilvēkiem!
ES ESMU PAR.
Informāciju sagatavoja