Izdūts katuoļu dīvakolpuojumam “Ryugtuos suopes” veļteits muzykys disks (CD), kurā apkūpuoti Gavieņa laika dzīduojumi Aglyunys bazilikys Kora školys absolventu i dūmubīdru, kai ari prīstera Aigara Bernāna izpiļdejumā. “Ryugtuos suopes” Latgolā ir Katuoļu Bazneicai cīši nūzeimeiga muzykali liturgiska forma, kur bazneicys dzīsmis sasavej vīnuotuos lyugšonuos ar senejūs gregoriskūs dzīduojumu melodejom i latiņu himnu tekstim.
Goreigūs dzīšmu-lyugšonu cyklys “Ryugtuos suopes” par tradiceju Latgolā palyka 19. godu symta laikā i pamatuoti var tikt skaiteitys par specifiski latgalisku kulturys montuojuma daļu. Jam ari myusdīnu Latgolā ir cīši zeimeiga lūma katuoļu liturgejā – “Ryugtuos suopes” Latgolys katuoļu bazneicuos ir tradicionals Gavieņa laika tautys dīvakolpuojums, kurā kotru gavieni (nu Palnu trešdīnis leidz Lelajai sastdīnei) teik izdzīduots dramatizāts Kristus cīsšonu apskots.
Laika gaitā ir veiduoti vysaidi Gavieņa laika dīvakolpuojumi, kas, godu symtim īmūt, ir palykuši i par ticeiguos tautys muziciešonys sastuovdaļu, i par akademiskuos muzykys žanrim. “Ryugtūs suopu” izceļsme 17.–18. godu symtu mejā saistuos ar Varšovys sv. Krysta bazneicu, kurā sv. Roha bruoleibys bīdri īsuoce Kristus cīsšonu apdūmuošonys dīvakolpuojuma tradiceju. Dīvakolpuojuma muzykaluo veiduojuma pamatā beja jau zynomu melodeju i tekstu salykums, kur vīnuotā lyugšonā sasaveja senejūs gregoriskūs dzīduojumu melodejis i latiņu himnu teksti ar godu symtim zynomom pūļu bazneicys dzīsmem. 1707. godā dzīduojumu kūpumu izdeve nalelā gruomateņā ar nūsaukumu “Mirru saiškis nu Getzemanes duorza voi skumeiguos žālobys par Dīva Dāla ryugtajom cīsšonom” (Snopek mirry z Ogroda Gethsemańskiego, albo żałosne Gorzkiej Męki Syna Bożego). Eisā laikā itys Kristus cīsšonu pīminis dīvakolpuojums izaplateja pa vysu Pūleju i daudzvīt palyka par obligatu Gavieņa laika dīvakolpuojumu. Jau 18. godu symta ūtrajā pusē “Ryugtūs suopu” melodejis i teksti beja pazeistami ari Latvejis teritorijā. I tai jau garuok par divejim godu symtim “Ryugtuos suopes” skaņ ari Latgolā. Latgalīšu volūdā dzīduojumu kūpums pazeistams kai “Ryugtuos suopes”, bet latvīšu literarajā volūdā – “Rūgtās asaras”.
““Ryugtūs suopu” fenomens da šam Latvejā vyspuor nav pieteits, i tradicejis zynuotuoju ir moz. Pyrmī zynomī itūs dzīduojumu teksti, kas sasaglobovuši leidz myusu dīnom, ir atrūnami 1771. godā izdūtā latgalīšu lyugšonu gruomotā. Nu tuo laika “Ryugtūs suopu” melodejis puorsamontoj mutiski, muzykalais materials kur nakur draudzēs tok atsaškir, bet tradiceja vys sasagloboj, tik leidz ar izmierstūšajom lauku draudzem cīši sasamazynoj. Itys muzykys disks ir raudzejums dzīduojumus “īmyužynuot”, kab saglobuotu tūs i padareitu radzamus interesentim i pietnīkim, kurī da šam vaira viereibys pīgrīzuši, par pīmāru, myrušūs oficejam i maja dīvakolpuojumim Latgolā i tt. Jamūt vārā jaunūs Covid-19 pandemejis apstuokļus, dzīšmu īroksti paleidzēs ari sevkuram ticeigajam lyugtīs sātā i kolpuos ari kai Latgolys katuoļu tradicionalūs dzīšmu pošmuoceibys leidzeklis,” pīzeist prīsters Aigars Bernāns.
“Prīca, ka ir pasalūbs itū senejū dīvaakolpuojumu īmyužynuot skaņu muzykys albumā. Iz kūpeigu lyugšonu aicynoj “Ryugtūs suopu” verseja koram – kai sīvīšu bolsūs a cappela, tai solo i vīnbaļseigā i daudzbaļseigā dzīduojumā koram ar vargaņu pavadejumu. Nūvieleju, kab Aglyunys Dīvmuotis tyvumā sagataveitais īroksts aizkustynoj ticeigūs sirdis i aicynoj iz sirsneigu lyugšonu, kai ari vadynoj dzīduotuojus vēļ uzticeiguok kolpuot Bazneicai i dzīduot Dīva gūdam,” nūruoda Latvejis Muzykys akademejis Muzykologejis katedrys docente Īva Rozenbaha.
Projekta golvonais organizators ir Daugovpiļs “Dīva Žālsirdeibys” draudzis prīsters Aigars Bernāns, kurs turpynoj ari apkolpuot Preiļu nūvoda Pīneņu Jezus Sirds draudzi. Sovutīs projekta muzykaluo puse ir ilggadejuos Aglyunys bazilikys muzykaluos dzeivis vadeituojis i varganistis Īvys Lazdānis atbiļdeibā. Dīvakolpuojuma “Ryugtuos suopes” skaņu īroksts taiseits 2021. gods 25. septembrī Aglyunys bazilikā skaņu režisora Mūdra Bierzeņa vadeibā.
CD izdeviejs – SIA “CYMUSS”. Albums izdūts ar Latgolys Regiona atteisteibys agenturys, Vaļsts kulturkapitala fonda i A/S „Latvejis vaļsts meži” finansialu atspaidu.
Papyldinformaceja:
Aigars Bernāns,
mob.t. +371 29516867
e-posts: aigars.bernans@inbox.lv