Kā katru gadu, septembrī visā Latvijā līdz ar citām Eiropas valstīm norisinās Eiropas kultūras mantojuma dienas un pirmo reizi nozīmīgajā pasākumā piedalījās Preiļu pils.
Preiļu pilī būvdarbi notiek kopš 2017. gada, tie joprojām turpinās. Protams, ikviens parka apmeklētājs var redzēt ārējās pārmaiņas pils fasādē, taču nav redzams, kas notiek pilī iekšpusē. Ņemot vērā iedzīvotāju pastiprināto interesi par vēsturiskās ēkas atjaunošanas procesiem, tika nolemts organizēt pirmo publisko pasākumu pie pils. Preiļu pils ir pašvaldības īpašums un nākotnē šī ēka ir paredzēta kā publiski ikvienam pieejama.
Protams, pils vēl nav īsti gatava uzņemt ciemiņus, kā mums tas ir ierasts, tomēr esošais progress ir redzams – gan jumts ir atjaunots, gan ārsienu fasādei ir sakārtota “pelēkā” apdare un katru mēnesi arvien vairāk un vairāk logu parādās pils logu ailās. Jau šodien ir iespēja, būvdarbu ietvaros, būvdarbu veicējiem pārvietoties pa pili no pirmā līdz ceturtajam stāvam, izjust un sajust ikvienu pils telpu. Līdz gada beigām, saskaņā ar projektu SAM 5.5.1. “Rīteiropas vērtības” (projekta Nr.5.5.1.0/17/I/007) pilī ir jāpabeidz logu un durvju rekonstrukcijas darbi.
14. septembrī, pasākuma laikā apmeklētājus Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste Ilona Vilcāne iepazīstināja ar pils laika posmu pēckara un padomju gados. Ik pa laikam noskaņu radīja brīnišķīgā balss īpašniece Irēna Kjarkuža. Apmeklētāji, kuru kopējais skaits bija vismaz 100, vienojās kopējā dziesmā – Preiļu himnas ieskandināšanā Preiļu pērlē.
Eiropas kultūras mantojuma diena ir aizsākusies senajā 1984. gadā, Francijā un tikai 2019. gadā ir pasākuma veidā atnākusi pie mums uz Preiļu pili, kas celta 1806.-1836. gados, posmos, pārbūvējot un piebūvējot pils izskatu. Kultūras mantojums – tā ir liecība par vērtībām. Vērtība, kas izturējusi laika pārbaudi. Preiļu pils tālajā 1978. gadā piedzīvoja ugunsgrēku kā rezultātā tika pamesta novārtā līdz mirklim, kad bija pienācis pēdējais darbības brīdis, lai izšķirtos – vai ļaut tai iet bojā vai uzsākt rekonstrukcijas darbus. Par šo faktu pasākumā atgādināja fotomākslinieks Igors Pličš, uzdāvinot Preiļu pašvaldībai savu fotogrāfiju, kas tika uzņemta 2 gadus pēc notikušā ugunsgrēka. Fotogrāfijā vienā no pils torņa logiem iespīd gaisma, kas ir kā zīmīgs simbols – cerību logs.
Lai arī kādi laiki un etapi nāk un iet, Preiļu pils ir un vienmēr būs mūsu pagātnes, vēstures, senču un vietas mantojums. Ja mēs pārzinām pagātni, varam kvalitatīvāk veidot nākotni – kultūras mantojums ir viens no cilvēka dzīves kvalitātes rādītājiem – mūsu senčiem ambīcijas šķiet bija krietni augstākas. Un ar tādu īpašu izsmalcinātības piesitienu! Šādas vēsturiskās ēkas arī rada īpašo šarmu, auru vietai, parāda to, cik intelektuāli un viedi bija mūsu senči. Šobrīd, glābjot vēsturisko ēku, mēs izrādām cieņu pagātnei – mantojumam, ko esam saņēmuši. Par Preiļu pils rekonstrukcijas un restaurācijas darba niansēm, praktiskajām lietām, senču zināšanu pielietojamību praktiskajā darbībā, pasākumā plaši un ar piemēriem izklāstīja SIA “Preiļu Celtnieks” komercdirektors Egīls Stikāns, kas ar savu komandu pilī strādā kopš 2017. gada.
Esošie būvdarbi pilī notiek pateicoties ERAF programmas atbalstam. Projekta Nr.5.5.1.0/17/I/007 «Rīteiropas vērtības» īstenošanas 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa «Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus» aktivitāšu ietvaros. Visa projekta “Rīteiropas vērtības” vadošais partneris ir Daugavpils pilsētas dome (projekta iesniedzējs) un sadarbības partneri – Daugavpils novada dome, Krāslavas novada dome, Ludzas novada pašvaldība, Preiļu novada dome un Aglonas bazilikas draudze Aglonas novadā. Projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu Latgalē ar augstu simbolisko vērtību un devumu vietējās, nacionālās un eiropeiskās identitātes stiprināšanai, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus ilgtspējīgai ekonomiskās izaugsmes veicināšanai reģionā. Kopumā tiks atjaunoti 6 valsts nozīmes kultūras pieminekļi Latgalē. Kopējā līguma summa 6 454 208 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 4 695 000 eiro. Projekta īstenošanas termiņš – 2019.gada decembris.
Būvdarbus Preiļu pilī veic SIA “Preiļu celtnieks”, kas tika izvēlēts iepirkumu procedūras rezultātā. Regulāri notiek būvdarbu aktivitāšu saskaņošana ar pašvaldību (vadību, projekta vadītāju, koordinatoru, domes arhitekti, Tehniskās daļas speciālistiem u.c.), būvuzraugu J. Rapšu (SIA “RANGE”) un autoruzraugu arhitekti M. Mihailovu (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”). Atbilstību visām būvniecības norises prasībām un dažādu būvdarbu specifikas situācijām regulāri uzrauga, koordinē un risina minētās personas, jo pats objekts – Preiļu pils ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.
S.Čingule-Vinogradova,
Preiļu muižas kompleksa un parka pārvaldniece, projekta koordinatore
Foto:
Amanda Baško
