Otrdien, 8. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīja un atbalstīja MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam projektu. Ņemot vērā pašvaldību izteiktos lūgumus par finansējumu nākamajā gadā, protokolā ir iekļauti vairāki risinājumi.
Valdība 2025. gada budžeta projektā ir paredzējusi finanšu resursus, kas pilnā apmērā kompensēs nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. LPS domes sēdē tika panākta kompromisa vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22 % valsts budžetam. No kompensācijas daļa finansējuma tiks sadalīta atbilstoši IIN sadales principiem, un paredzēts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) dotāciju par 14 miljoniem eiro.
2025. gadā saglabās esošo PFI kārtību. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,4 % apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto. FM sagatavotais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā piedāvāts papildus no valsts budžeta līdzekļiem iedalīt dotāciju 2,5 miljonu eiro apmērā ES ārējās robežas piecām pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam. Dotāciju plānots sadalīt proporcionāli katras pašvaldības ārējās robežas kilometru garumam.
IIN prognozes pārpildi tiek piedāvāts novirzīt pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai. Šis risinājums atbilst ES direktīvas prasībām un jaunajam ekonomikas pārvaldības modelim. Līdz ar to pašvaldībai samazināsies uzņemtās saistības un aizdevumu procentu maksājumi, kā arī palielināsies iespēja saņemt jaunus aizņēmumus. Savukārt jaunajiem aizņēmumiem no valsts budžeta tiek piedāvāts nepiemērot apkalpošanas maksu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām samazinātos procentu maksājumi par 0,25 %.
Tāpat nolemts neattiecināt 2,6 % darba algas fonda pieauguma vērtēšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar valsts noteikto un kas tieši ietekmē pašvaldību budžetus, tostarp pedagogu darba samaksa un minimālās darba algas izmaiņas. Pašvaldība ar domes lēmumu varēs noteikt ekonomiski pamatotu izņēmumu.
Par 50 miljoniem eiro ir palielināts 2025. gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt kā jauns aizņēmumu mērķis protokolā ir iekļauts meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti.
Protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2025. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025.-2027. gadam.
Valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana MK plānota šī gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šī gada 15. oktobrī.
Informāciju sagatavoja
Finanšu ministrija