Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem, no šā gada 1. aprīļa ir mainīta kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – tagad ārsts receptē norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekām ir pienākums izsniegt lētākās kompensējamās zāles. Izlases kārtībā veiktās aptieku aptaujas, kā arī auditorijas pētījums liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir informēti par jauno kārtību. To, ka pāreja uz jauno sistēmu ir notikusi sekmīgi, apliecina arī aprīlī izrakstīto un aptiekās izsniegto kompensējamo medikamentu statistika – 88% recepšu bija minēts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela*. Turpretī martā tikai 15% izrakstīto un atprečoto kompensējamo zāļu recepšu lietots aktīvās vielas nosaukums.
Veselības inspekcija kopš jaunās kārtības stāšanās spēkā pastiprināti uzrauga, kā aptiekās tiek ievērota jaunā kompensējamo medikamentu izsniegšanas kārtība un ir konstatētas atsevišķas situācijas, kurās jaunā kārtība nav ievērota. Inspekcija šos gadījumus apzina, skaidro iemeslus un vēlreiz atgādina par jaunās kārtības darba nosacījumiem. Iesāktās pārbaudes tiks turpinātas arvien plašākam aptieku lokam. Aicinām pacientus prasīt aptiekā iegādāties lētākās zāles.
Vienlaicīgi tiek rūpīgi sekots līdzi, lai pārraudzītu kompensējamo zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu un mazinātu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas. Tāpēc no 1. aprīļa tām zāļu lieltirgotavām, kas izplata kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, ir pienākums katru dienu Zāļu valsts aģentūrai sniegt datus par atlikušajiem visu zāļu krājumiem. Informācija par atlikušo zāļu krājumu daudzumu un konkrētām lieltirgotavām, kurās zāles ir pieejamas, automātiski tiek atspoguļota Zāļu reģistrā, ko ikdienā izmanto ārsti un farmaceiti.
Statistikas dati liecina, ka pērn vidējais līdzmaksājums vienam pacientam par kompensējamajām zālēm bija 35,15 eiro. Jāuzsver, ka pēc Veselības ministrijas aplēsēm jaunā kārtība iedzīvotājiem ļaus ietaupīt līdz pat 25 miljoniem eiro gadā, nodrošinot vienlīdz kvalitatīvas un drošas zāles par zemāku cenu, kas īpaši svarīgi ir iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Jau šobrīd ir jūtami pozitīvie efekti – zāļu ražotāji ir samazinājuši cenas 250 kompensējamajiem medikamentiem, tajā skaitā arī 50 lētākajām zālēm cenas ir samazinājušās. Turklāt ir palielinājies kompensējamo zāļu skaits ar vienādu zemāko cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no plašāka zāļu klāsta.
Veselības ministrija izsaka pateicību gan ārstiem, gan farmaceitiem, kas paralēli Veselības ministrijas (VM), Zāļu valsts aģentūras (ZVA), Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Veselības inspekcijas (VI) īstenotajai skaidrojošajai kampaņai par valsts kompensējamo medikamentu jauno izrakstīšanas kārtību, palīdz iedzīvotājiem izskaidrot izmaiņas, ko šī kārtība paredz.
Vienlaikus Veselības ministrija aicina visus ģimenes ārstus aktīvāk skaidrot iedzīvotājiem jauno kārtību, attālināti izrakstot kompensējamo zāļu receptes. Ģimenes ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir efektīvāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti. Ministrija atgādina, ka Latvijas ģimenes ārsti, slimnīcas un aptiekas ir nodrošināti ar nepieciešamajiem ārstiem, farmaceitiem un pacientiem paredzētiem informatīvajiem materiāliem gan elektroniskā, gan arī drukātā formātā. Kopumā izplatīts viens miljons informatīvo materiālu 1286 ģimenes ārstu praksēm, 37 Latvijas slimnīcām, 7 aptieku tīkliem visā Latvijā un profesionālajām organizācijām un asociācijām.
Veselības ministrija, ZVA, NVD un VI ir ieguldījusi ievērojamu darbu pacientu un sabiedrības informēšanā par valsts kompensējamo medikamentu jauno izrakstīšanas kārtību. Ņemot vērā, ka šīs pārmaiņas skar ievērojamu sabiedrības daļu, tiek īstenota arī plaša nacionāla mēroga informatīvā kampaņa – viena no apjomīgākajām, ko valsts pārvalde ir īstenojusi pēdējā laikā. Noslēdzoties informatīvās kampaņas 1. posmam, veiktie sabiedrības informētības mērījumi liecina, ka kopumā aptuveni 79% procenti Latvijas iedzīvotāju ir informēti par izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā. Savukārt starp iedzīvotājiem, kas regulāri iegādājas medikamentus sev vai saviem tuviniekiem un senioriem, informētības līmenis pārsniedz 90%.
Informēšanas kampaņas pirmais posms tika uzsākts 13. martā un ilga līdz pat 1. aprīlim, kad kārtība stājās spēkā. Kampaņas ietvaros tika nodrošināta reklāma televīzija (tostarp LTV1 un LTV7, TV3, 3 plus, TV3 life, TV6, PBK, Helio un citās) un lielākajās radiostacijās (tostarp LR2, Radio Skonto, Skonto plus, Radio Tev, Star FM, TOP Radio, EHR un citās) latviešu un krievu valodā, vides reklāma Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, reklāma internetā un sociālajos medijos, kā arī drukātajos medijos. Tāpat tiek aktīvi strādāts arī ar skaidrojošo komunikāciju nacionālajos, reģionu un pašvaldību medijos un sniedzot informāciju aptieku informatīvajos izdevumos.
Kampaņā ir aktīvi strādāts ar pacientiem paredzēto informatīvo materiālu sagatavošanu un izplatīšanu – COVID-19 pandēmijas apstākļos tika nodrošināts, ka Latvijas ģimenes ārstu prakses, tāpat visi Latvijas aptieku tīkli un slimnīcas ir nodrošinātas ar bezmaksas drukātiem informatīvajiem materiāliem, kas paredzēti gan pacientiem, gan ārstiem un farmaceitiem. Turklāt ārkārtas situācijas laikā mērķtiecīga racionālu zāļu lietošanas, pacientu izpratnes un paradumu maiņas veicināšana ir īpaši svarīga nepārtrauktas zāļu terapijas nodrošināšanai pacientiem.
*Nacionālā veselības dienesta dati par atprečotām valsts kompensējamo zāļu A saraksta receptēm, kuras izrakstītas laikā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 20. aprīlim, jo jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība stājās spēkā 1. aprīlī.
Papildu informācijai
Dita Okmane, Zāļu valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: +371 67078422, 25400181, e-pasts: Dita.Okmane@zva.gov.lv
Informācija ir tapusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas numurs 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.
