Aizvadītā gada nogalē Preiļu novada Labklājības pārvalde (turpmāk – Labklājības pārvalde) aicināja ikvienu, kurš šī gada laikā kaut reizi vērsies pie sociālā darba speciālistiem, lai saņemtu kādu pabalstu vai pakalpojumu, aizpildīt anketu, lai novērtētu pakalpojumu pieejamību un pietiekamību, darba kvalitāti, kā arī izteikt priekšlikumus darba pilnveidošanai. Anketu papīra formātā aizpildījusi 31 persona un anketu elektroniski aizpildījušas 66 personas. No kopējām anketām 7 tika atzītas par neatbilstošām, tāpēc dati apkopoti pēc 90 respondentu atbildēm. Lai arī to skaits nav liels, saņemtā informācija parāda, kuras no darbības jomām sabiedrībai ir izprotamas un zināmas, kuras – vēl jāpilnveido.
Kā ierasts, sievietes biežāk piedalās dažādās sabiedriskās domas aptaujās. Arī šajā gadījumā tika analizēti dati, ko sniegušas 80 sievietes un 10 vīrieši. Aktīvākā sabiedrības daļa, kas paudusi savu viedokli, ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (42,2 % respondentu – skat. 1. attēlu), Preiļu pilsētā dzīvojošie (38,9 % respondentu – skat. 2. attēlu), ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem (48,1 % respondentu – skat. 3. attēlu), kas, likumsakarīgi, sociālā dienesta pakalpojumus visbiežāk izmanto pilsētā (to norādījuši 62,2 % respondentu), izvēloties tieši tikšanos klātienē. Pārējās vecuma grupās (25-34 gadi, 45-54 gadi, 55-64 gadi un virs 65 gadiem) savu viedokli pauduši 12-13 cilvēki (13,3-14,4 % respondentu, skat. 1.attēlu). No pagastiem aktīvākie ir bijuši Riebiņu un Aglonas pagastu iedzīvotāji.
Atbildot uz jautājumu, cik bieži iedzīvotāji vēršas pie sociālā darba speciālista, 57,8 % respondentu atzīmējuši atbildi “pēc nepieciešamības”, bet bieži parādās arī atbilde “reizi gadā”, kas, visticamāk, skaidrojams kā vēršanās pēc kāda no materiālajiem pabalstiem. Sadarbības ilgums ar sociālā darba speciālistiem tiek norādīts gana liels – 47,8 % iedzīvotāju tas ir 5 un vairāk gadi, 42,2 % - 2 līdz 4 gadi, kas liek secināt, ka anketas pildījuši ilgstošie pabalstu vai pakalpojumu saņēmēji.
Analizējot respondentu atbildes par pieejamo atbalstu pabalstu un pakalpojumu jomā, iezīmējas tendence, ka iedzīvotāji ir informēti par plašāk pieprasītajiem atbalsta veidiem, bet tos pašiem nav bijusi nepieciešamība izmantot, taču trūkst informācijas par retāk pieprasītajiem atbalsta veidiem, piemēram, atelpas brīža, ģimenes asistenta pakalpojumu. Aprūpe mājās, valsts apmaksāts asistenta/ pavadoņa pakalpojums, sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, transporta/ specializētā transporta pakalpojums, sociālie/ materiālie pabalsti, kā arī trūcīgas/ maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršana ir minēti kā tie atbalsta pasākumi, kurus iedzīvotāji ir personīgi izmantojuši un vērtē pozitīvi. Negatīvo vērtējumu ir salīdzinoši maz, un tie vairāk vērsti uz aicinājumu atjaunot iepriekšējos gados pieejamos materiālos pabalstus, palielināt to apmērus, kā arī paaugstināt darbinieku profesionālo kompetenci klientu apkalpošanā.
Kritēriju vērtējumā (skat. 4. att.) iezīmējas tendence, ka vairums atbildējušo ir apmierināti ar organizatoriskiem jautājumiem (apmeklētāju pieņemšanas vieta, laiks, sadarbība, komunikācija, iepazīstinot ar tiesībām saņemt kādu pabalstu/ pakalpojumu). Vispozitīvāk tikusi novērtēta ātra apkalpošana ierašanās dienā vai vienošanās par citu tikšanās laiku (tam pilnībā vai drīzāk piekrīt 96,6 %), iespēja sazināties ar speciālistiem telefoniski (tam piekrīt 95,6 % respondentu), kā arī tas, ka informācija par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pieprasītajiem pabalstiem/ pakalpojumiem tiek paziņota ātri (tam piekrīt 92,2 % respondentu). Visvairāk negatīvu vērtējumu saņemts kritērijos par piedāvāto pabalstu pietiekamību – ar pabalstu klāstu nav apmierināti 22,2 % respondentu, tāds pats respondentu daudzums nav apmierināts ar informācijas pieejamību (arī ieteikumos parādās aicinājums sniegt vairāk informācijas), 20 % respondentu nav apmierināti arī ar pieejamo pakalpojumu klāstu. Ļoti iespējams, to veicinājuši tieši apstākļi, ka cilvēki nav zinājuši, kur meklēt informāciju par pieejamajiem atbalsta veidiem, jo uz doto brīdi pašvaldībā pieejams gana plašs pabalstu un pakalpojumu klāsts, informācija par kuriem pieejama pašvaldības mājaslapā (ir izveidoti apraksti par visiem 53 atbalsta veidiem, minot gan kritērijus, kuri šo atbalsta veidu var saņemt, gan konkrētus soļus, kā pabalstam/ pakalpojumam iespējams pieteikties; tā kā šī informācija ir visai specifiska, vairums no tās nav ticis publiskots sociālajos tīklos). Tomēr, kā rāda atbildes par to, kā tiek iegūta informācija par atbalsta iespējām, pašvaldības mājaslapa kā informācijas avots minēta 27,9 % gadījumu. Arī sociālais darbinieks kā informācijas avots norādīts vien 9,3 % gadījumu. Sociālie tīkli, kuros tiek publiskota tikai neliela daļa informācijas, kā informācijas avots minēts 26,7 % gadījumu, un gana liels procentuālais īpatsvars – 20,9 %, aktuālo informāciju iegūst no radiem un draugiem.
Iedzīvotājiem bija iespēja brīvi paust viedokli, minot kādas vēl atbalsta iespējas būtu vēlme saņemt, kas šobrīd nav nodrošinātas. Atbildēs parādās gan minējumi, ka tāpat jau daudz kas tiek nodrošināts, pateicība par labo darbu, gan, protams, iezīmējas iedzīvotāju vēlme pēc aizvadītajos gados pierastajiem materiālajiem pabalstiem – apbedīšanas pabalsta, pabalsta daudzbērnu ģimenēm mācību līdzekļu iegādei un ēdināšanas izdevumu segšanai, pabalsta personām ar invaliditāti un pensionāriem, pabalsta malkas iegādei, pabalsta medicīnas izdevumu segšanai. Līdz administratīvi teritoriālajai reformai katrā novadā bija atšķirīgi kritēriji un pabalstu veidi, un šobrīd esošais pabalsts medicīnas pakalpojumu izdevumu daļējai apmaksai vairs nav saistošs visām iedzīvotāju grupām, lai arī tāds pabalsta veids faktiski ir pieejams. Kā vēlamos pakalpojumus iedzīvotāji min iespēju saņemt īslaicīgas pieskatīšanas pakalpojumu, kas aktuāls gan bērnu ar invaliditāti vecākiem, gan senioru neformālajiem aprūpētājiem. Tāpat kā vēlamas tiek norādītas dažādas atbalsta grupas, jurista pakalpojums, bērnu apģērbu un mantu maiņas punkts – šāda punkta izveide plānota atgriežoties ēkā Aglonas ielā 1a, Preiļos pēc ēkas renovācijas, bet jau šobrīd atsevišķos pagastos ir tāda iespēja, ko var noskaidrot pie pagastu sociālā darba speciālistiem. Diemžēl cilvēkresursu trūkuma dēļ daļu no vēlamajiem uzskaitītajiem pakalpojumiem uz doto brīdi nav iespējams nodrošināt, tāpat kā ir ļoti ierobežotas iespējas piesaistīt ziedojumus, kas iepriekšējos gados atsevišķos novados bija izplatīti, ko respondenti arī min kā vēlamo atbalstu.
Paldies ikvienam, kurš pauda viedokli, jo tikai tā pašvaldība var gūt priekšstatu par to, kas iedzīvotājiem ir vajadzīgs. Pozitīvais iznākums – 2025. gadā tiek atjaunotas brīvpusdienas daudzbērnu un trūcīgajām ģimenēm, tāpat arī papildus tās būs pieejamas maznodrošināto ģimeņu bērniem, bērniem ar invaliditāti, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Ceram uz iedzīvotāju iesaisti aptaujās arī turpmāk.
 |
 |
|
|
Informāciju sagatavoja