Projekta ietvaros Preiļu novadā janvārī privātmājas mājsaimniecībā vidēji radīts 31 litrs jeb desmit litri uz vienu mājsaimniecības locekli virtuves pārtikas atkritumu. Taču tagad preilēnieši tos ievieto kompostēšanas tvertnē, šādā veidā samazinot atkritumu daudzumu, kas nonāk apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonā.
2022. gada 10. decembrī biedrība “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” (LASA) projekta “LIFE Waste to Resources (IP LIFE20 IPE/LV/000014)” apakšaktivitātē “Mājkompostēšanas popularizēšana Preiļu novadā” ietvaros 30 privātmāju mājsaimniecībām izsniedza beztermiņa lietošanā jaunas kompostēšanas tvertnes, savukārt iedzīvotāji apņēmās līdzdarboties informācijas sniegšanā un datu apkopošanā par kompostējamo atkritumu daudzumu un veidiem savā mājsaimniecībā laika periodā līdz 2023. gada 31. decembrim.
“LIFE Waste to Resources” projektā LASA uzdevums ir ieviest valstī risinājumus, kas nodrošinās efektīvāku bioloģisko atkritumu, tostarp pārtikas atkritumu, šķirotu savākšanu mājsaimniecībās, un to kompostēšanas uzsākšanu vienģimeņu privātmājās. Turklāt šie dati noderēs arī Preiļu novada pašvaldībai, jo jau no nākamā gada 1. janvāra visās pašvaldībās obligāti ir jāuzsāk dalīta bioloģiskos atkritumu savākšana.
Ināra Teibe, LASA projekta koordinatore Preiļos:
“Man ir patiess prieks par atsaucīgajiem preilēniešiem, kuri aktīvi iesaistās mūsu projekta aktivitātē jau no pirmās projekta uzsākšanas dienas. Tā kā mājsaimniecībā radītajiem bioloģiskajiem atkritumiem ir sezonāls raksturs (ziemā, pavasarī tie ir mazāk, bet vasarā, rudenī – vairāk), kā arī katram no mums ir savs dzīvesveids, savi ēdiena gatavošanas un pārtikas pirkšanas paradumi – visu šo gadu mēs kopā noteiksim virtuves pārtikas, un vasaras sezonā arī dārza atkritumu daudzumu, kompostēsim tos un dalīsimies pieredzē.”
Kompostēšana ziemā atšķiras no kompostēšanas vasarā. Ziemā mēs tikai uzkrājam kompostējamo materiālu – lielākoties tie ir virtuves pārtikas atkritumi, kāds istabas augs un grieztie ziedi. Kompostēšanas tvertne ar vāku ļauj mums droši uzkrāt bioloģiskos atkritumus gada aukstajos mēnešos, tos neiznēsā dzīvnieki, un tas tiek veikts vizuāli pievilcīgi. Turklāt ziemā jāpiedomā, kur novietosiet kompostēšanas tvertni, lai būtu ērti aiziet līdz tai arī tad, kad dārzā uzsnidzis sniegs, tāpat jāuzmanās, lai kompostēšanas tvertnes vāks nepiesalst.
Anita, projekta dalībniece:
“Kompostēšanas tvertne novietota dārza malā koku paēnā, lai veģetācijas periodā pasargātu no tiešiem saules stariem. Vieta izvēlēta ar mērķi, lai ērtāk būtu nogādāt kompostējamo materiālu no dārza. No mājas tie ir aptuveni 150 m, bet pagaidām arī brišana pa sniegu līdz tvertnei nav bijis apgrūtinājums. Virtuvē atkritumu uzkrāšanai tiek izmantots 7 l plastmasas spainis ar vāku, pa nedēļu tas ir pilns ar dažādu dārzeņu mizām. Dzīvojot laukos, atkritumi jau sen tiek šķiroti – viss bioloģiskais atsevišķi, materiāli (kartons, papīrs) tiek izmantots iekuriem, atkritumu kastē nonāk praktiski tikai dažādi iepakojumi, ko nevar izmantot otru reizi.”
Preiļu novada domes Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja Iveta Stare, kura arī pati savā mājsaimniecībā izmanto šo kompostēšanas tvertni, atzīmēja:“Šis projekts ir lieliska iespēja kompostēšanas tradīciju izkopt arī pilsētā dzīvojošiem, jo laukos jau līdz šim tā bijusi ierastāka prakse. Manuprāt, vērtīgs ieguvums ir ne vien savu paradumu maiņa, bet arī tas, ka arvien vairāk izvērtējam, ko mēs katrs varam paveikt vides un pat planētas labā, gudri saimniekojot kaut tikai savā virtuvē vai pagalmā.”
Arī citas Preiļu novada privātmāju mājsaimniecības ir aicinātas savus bioloģiskos atkritumus pārstrādāt savā piemājas dārza teritorijā. Kompostējot tos, katrs pats var sagatavot organisko mēslojumu, kuru var izmantot augsnes uzlabošanai savā dārzā, kā arī tas ļaus samazināt maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
