Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Preiļu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Parks without borders” Nr. LV-RU-023.
Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu
13. un 14. augustā Preiļos notika divi semināri, kuru kopējā tēma bija saistīta ar parkiem, muižām, pilīm un tūrismu tajos. Semināri notika projekta “Parki bez robežām” (LV-RU-023 “Parks without borders”) ietvaros, kas vērsta uz Latgales un Vidzemes reģiona dārzu un parku, muižu, piļu speciālistiem, tūrisma un viesmīlības jomā strādājošajiem un citiem interesentiem. Semināri tika plaši pārstāvēti no dažādiem novadiem un pārstāvētajām tūrisma jomām.
Parki – tas ir mantojums no pagātnes, tas uzsūc arī mūsdienas, lai nākotnē veidotu vēsturi. Parks ir rekreācijas vieta, tajā organiski iekļaujas mūsdienu urbanizētajā laikmetā vēsturiskās ēkas, celtnes, mazā arhitektūra, dabas skaistums un estētika. Parki, to sakoptība, ir kā rādītājs inteliģences izaugsmei, mūsu pašu spējai saglabāt savu senču atstāto mantojumu. Muižas un pilis ir konkrētās vietas pievienotā vērtība.
13. augustā notika seminārs par tēmu “Parki un muižas kā tūrisma piedāvājums”. Lai skatītu parkus un muižas kā tūrisma piedāvājumu, jāizprot konkrētās vietas vērtība, identitāte muižas parku kontekstā. Savu skatījumu un jautājumus par ko ir būtiski jāaizdomājas, sniedza lektors Jānis Ķīnasts – vides zinātnieks, dizaineris, pilsētplānotājs, vietrades komandas “nēbetjā” dibinātājs. Lektors akcentēja to, ka muižām un parkiem ir cits dzīves cikls, tie ir kā būtne, kas dzīvo savu dzīvi. Un tieši tāpēc, ieejot tajos, mēs varam sajust citu dzīves telpu un ritmu. Parka ainava ir saistīta ar cilvēku, parka vide ir sabiedrības radīta kultūraina.
Ar labās prakses piemēru muižu attīstībā mūsdienās, iepazīstināja Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Žirgule “Lūznavas pils un parks – idejas un to realizācija”. Lūznavas pils un parks ir tā vieta mūsdienās, ka patstāvīgi attīstās un pilnveidojas, radot jaunus tūrisma piedāvājuma produktus. Savukārt muzejs ir tieši saistīts ar pagātni, zināšanām un vēsturi. Vēstures pētniece Ilona Vilcāne ir atradusi atraktīvu veidu kā veidot muzeju piedāvājumu mūsdienās, kas veido parka izziņu kā tūrisma produktu. Semināra noslēgumā, praktiskajā daļā, dalībnieki varēja iepazīties ar Preiļu unikālā, dziedošā gida darbu. Irēna Kjarkuža ekskursijas parka vidienē piedāvā ar īpašu “odziņu” – dziedājumiem parkā un Kapelā.
14. augustā seminārā “Parki un muižas – nākotnes tūrisma daudzveidības iespējas” ar aktuālākajām lietām un TOP tūrisma produktiem iepazīstināja tūrisma nozares eksperts, ģeogrāfs, BalticTrawelnews.com direktors Aivars Mackevičš. Lektors atzina, ka Latvijā kopumā tūrisma jomā darbojošajiem ir manāmi audzis zināšanu un prasmju līmenis, topot kvalitatīvi raksti par tūrisma produktiem un pakalpojumiem. Saistībā ar parkiem, A.Mackevičš norādīja, ka tas pārsvarā ir nesteidzīgais tūrisma veids, kas šobrīd ir labi piemērojams aktuālajam tūrisma produktam “Imunitāte”. Lektors norādīja, ka pēc būtības Latvijā esošie parki un muižas var nesatraukties par savstarpējo konkurenci, jo katra no tām ir unikāla, ar savu auru, savu “odziņu” un dabiski papildina kopējo Latvijas parku piedāvājumu tūrismā.
Parku teritorija ir plašs tūrisma produktu “galds” – radošā platforma, kur ir iespēja gan privātam, gan pašvaldības tūrisma jomas uzņēmējam, darbonim radīt jaunus un daudzveidīgus tūrisma produktus. Kopumā Tūrisma produkts ir cilvēka radīts, cilvēka pielāgots tūristu interesēm, vajadzībām, sajūtu un izjūtu radīšanai un tūristu piesaistei vietai. Kā vietas izaugsmes piemērs tūrisma produktu daudzveidībā Preiļu muižas komplekss un parks tika analizēts no Preiļu un Riebiņu novada Tūrisma informācijas centra vadītājas Ivetas Šņepstes pieredzes un skatījuma. Lektore norādīja esošo tūrisma produktu daudzveidību, kā tie attīstījušies un ieskicēja iespējas, kas vēl nav izmantotas.
Kā veidot vērtīgu un iemīļotu tūrisma produktu, seminārā pastāstīja stratēģiskās komunikācijas eksperte, pakalpojumu dizaina eksperte Liene Kupča. Akcents tika likts uz parka teritorijās iespējamo tūrisma produktu izveidi. Kā norādīja lektore – būtiski ir saprast, ka vairākumā parku īpašais jeb vērtīgais tūrisma produkts ir miers, diskrētums un klusums. Svarīgi esot pašiem saprast, kas konkrētā muižā, pilī vai parkā ir tas īpašais, ko tad var uzsvērt un akcentēt tūristiem.
Parks ir dabas izpausme pilsētā. Tieši šeit visvairāk var apjaust dabas klusumu, gūt iedvesmas, sajust dabas mierīgo ritmu, sadzirdēt putnus, baudīt estētiku, kuru nav tālu jāmeklē, izbraucot ārpus pilsētas. Parki un to vide vienmēr jāsaista ar dabu. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns semināra dalībniekus iepazīstināja ar dabas daudzveidību parkos un dabas tūrisma iespējām. A.Svilāns novērtēja Preiļu parka izskatu un vērtību norādot, ka “Preiļu parks ir dārzu un parku mākslas piemineklis, tas ir labs ainavu parks!” lektors sniedza daudz praktisku ieteikumu parka dabas daudzveidības saglabāšanā, kopšanā un uzturēšanā.
Semināra praktiskajā daļā dalībnieki iepazina jau vairākus gadus Preiļu parka teritorijā strādājošo vasaras terases kafejnīcau “Pampūkas”, kur saimniece Inese Martinkus izstāstīja kā tapa ideja par šādu kafejnīcu, cik viegli vai sarežģīti ir īstenot idejas kultūrvēsturiskā teritorijā un kā mazas idejas “apaug” ar kopējo parka vidi un tēlu. Savukārt par vēsturisko objektu rekonstrukciju mūsdienās – iespējām un realitāti – Preiļu pils piemēru pastāstīja muižas kompleksa un parka vadītāja Sanda Čingule-Vinogradova.
Parku vide ir izaicinājums tūrismam, jo šeit ir jāspēj apvienot vēsturisko ar mūsdienu – veco ar jauno. Un tā, lai šīs sajūtas saplūst vienādā kvalitātes līmenī. Ikvienam, kas darbojas šajā jomā – vai tie ir parki, muižas, pilis, tūrisms, ir jāspēj prasmīgi saimniekot, lai tas, ko radām, atjaunojam, top par unikālu vietu ar savu auru, īpašām izjūtām, lai spējam radīt un saglabāt sajūtas, emocijas pēc kurām brauc parku un muižu apmeklētāji un tūristi.
