Šī gada 17. jūnijā Preiļu novadu apmeklēja biedrības “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” (LASA) pārstāves projekta “LIFE Waste to Resources (IP LIFE20 IPE/LV/000014)” apakšaktivitātē “Mājkompostēšanas popularizēšana Preiļu novadā” ietvaros, lai apskatītu, kā projekta dalībniekiem veicas ar mājkompostēšanu, kā arī sniegtu kādu vērtīgu padomu. Kopā tika apmeklētas sešas mājsaimniecības, kuras labprāt piekrita padalīties ar jau paveikto.
Aizvadītā gada decembrī projekta ietvaros 30 Preiļu novada privātmāju mājsaimniecības uzsāka dalību šajā projektā, saņemot beztermiņa lietošanā speciālu kompostēšanas tvertni, pretī sniedzot aktīvu līdzdarbību informācijas sniegšanā un datu apkopošanā par kompostējamo atkritumu daudzumu un veidiem mājsaimniecībā periodā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Projekta dalībnieki ir ļoti dažādi – daļa no tiem tikai ar dalību projektā ir uzsākuši piekopt bioloģisko atkritumu, tostarp pārtikas atkritumu, šķirotu savākšanu mājsaimniecībās un to kompostēšanu, tomēr liela daļa ir tādi, kuri savā mājsaimniecībā to ir darījuši jau iepriekš, kompostējot šos atkritumus, tādā veidā sagatavojot organisko mēslojumu augsnes uzlabošanai savā piemājas dārzā, vai arī piekopjot atklāta lauka kompostēšanu, neliekot atkritumus tvertnē, bet izberot tos dārzā, ap ogulājiem. Pirms komposta lietošanas to var izsijāt caur sietu, rupjās un nesadalījušās augu daļas atliekot atpakaļ, un turpināt kompostēšanu.
Vasara ir laiks, kad bioloģisko atkritumu īpatsvars ir lielāks nekā ziemā vai pavasarī, jo ātrāk un biežāk veidojas dārza atkritumi, nopļautā zāle u. tml. Projekta vadītāja Rūta Bendere norādīja, ka vasaras sezonā ir būtiski sekot līdzi mitruma līmenim komposta tvertnē – ja kompostējamais materiāls ir par sausu, ir nepieciešams to mitrināt, uzlejot tam nedaudz ūdeni, lai turpinātos dabiskais kompostēšanas process, jo sauss komposts nesadalās.
Savākto atkritumu daudzums mājsaimniecībās ir atšķirīgs, ņemot vērā cilvēku skaitu mājsaimniecībā un ēšanas paradumus – daži gatavo mājās, daudz lieto dārzeņus, bet citi maltīti ietur ārpus mājas. Katru mēnesi projekta dalībnieki iesniedz informatīvu atskaiti projekta koordinatorei par to, cik daudz atkritumu tiek savākti mēneša laikā. Pēc projekta koordinatores Ināras Teibes sniegtās informācijas, vidēji mēnesī (periodā šī gada janvāris – maijs) privātmājas mājsaimniecība Preiļu novadā tika radīti no 22 līdz 27 litriem pārtikas atkritumu, bet viens mājsaimniecības loceklis radīja no 8 līdz 9 litriem pārtikas atkritumu. Arī pati Ināra ar projekta dalībniekiem līdzdarbojās kopš projekta sākuma un uzskaitīja bioloģiskos atkritumus savā mājsaimniecībā Pierīgas reģionā.
Apmeklējot mājsaimniecības, varēja novērot to, cik ļoti iedzīvotājiem rūp atkritumu šķirošana, gūstot no tās arī labumu. “Kam ir mālaina un cieta zeme, komposta zeme ir īstākais labums, jo komposts zemi padara irdenāku, kā arī bagātina to ar mikroorganismiem”, norāda Rūta Bendere.
Kopumā projekta dalībnieki ir gandarīti, ka bijusi iespēja piedalīties šādā projektā. Tvertnes, kas tiek izmantotas komposta uzkrāšanai, esot ērtas, izskatās estētiski un ir ērti lietojamas. Lai lietošanu padarītu vēl ērtāku un bezrūpīgāku, daži dalībnieki komposta tvertnes apakšā ir ievietojuši dzelzs sietu, lai dažādi grauzēji (peles un žurkas) netiktu konteinerā no apakšas, savukārt sliekas un tamlīdzīgi vajadzīgie rāpuļi spētu brīvi pārvietoties pa konteineru. Kompostēšanas tvertne, kuras izmanto dalībnieki, ir speciāli pielāgota kompostēšanai, ar brīvu piekļuvi gaisam un vāku. Kā atzina projekta dalībnieki, šķirot atkritumus ir vienkārši, ja par to mazliet piedomā.
Nākamajā pavasarī ir plānots noorganizēt vienu informatīvu dienu visiem projekta dalībniekiem, lai izvērtētu, kā ir veicies ar kompostēšanu, izrunāt aktuālus jautājumus, nianses, kā arī labi un lietderīgi pavadīt laiku šeit, Preiļu novadā. Kā atzina LASA pārstāves, visas tikšanās ar mājsaimniecībām bijušas ar ļoti daudz pozitīvām emocijām un pārliecību par to, ka projekts veiksmīgi virzās uz priekšu.
“Darbs, kas ir padarīts no abām pusēm – gan projekta ieviesēja, gan projekta dalībnieku – realizētāju puses, ir vainagojies ar kārtīgu kompostu, ko pilnīgi droši var izmantot. Visas mājas, ko mēs šeit apsekojām, ir darījušas visu pēc labākās sirdsapziņas. Varbūt vienai otrai mājsaimniecībai kāds jautājums ir radies, it sevišķi jaunajiem dārzkopjiem, kas tikko sākuši kompostēt, bet no otras puses ir tiešām prieks redzēt, ko var izdarīt cilvēks, kad viņš nopietni ķeras pie lietas!”, atzina Rūta Bendere.
LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
Fotogrāfijā redzama projekta dalībniece Anita ar bērniem un LASA pārstāves – projekta koordinatore Ināra Teibe un projekta vadītāja Rūta Bendere.
