Aglonas novada biedrība “Neaizmirstule” Aktīvo iedzīvotāju fonda apstiprinātā projekta Nr. AIF/2022/KAPAC2/112 “Aglonas novada biedrības “Neaizmirstule” kapacitātes stiprināšana” ietvaros šī gada 9. un 10. septembrī rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu “21. gadsimta pieredze NVO darbībā pandēmijas laikā”. Pieredzes apmaiņas laikā notika ļoti interesantas, piesātinātas un idejām bagātas tikšanās ar četrām Vidzemes reģiona nevalstiskām organizācijām. Ar divām no tām – biedrību “Aborieši” un nodibinājumu “Limbažu fonds”, noslēgti sadarbības līgumi, tādējādi apņemoties apvienot savus spēkus kopīgas nevalstisko organizāciju kustības veicināšanā.
Pirmā pieturvieta pieredzes apmaiņas braucienā bija Lubāna, pilsēta, kura patiešām pārsteidza ar savu sakoptību, ar radošiem un interesantiem cilvēkiem. Madonas novada pašvaldības Lubānas apvienības struktūrvienībā “Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” aizrāva Ilzes Kraukles stāsts par Lubānas vēsturi, tās cilvēkiem un sadarbību ar pašvaldību realizējot ideju par apgādā “Jumava” izdotu grāmatu “Simts stāstu par Lubānu”, “LUBĀNA. Nākamie simts” un ideju par vēl neizdoto stāstu turpinājumu. Pieredzes apmaiņas dalībniekiem tas deva iedvesmu, ka arī Aglonas cilvēkiem būtu ko stāstīt par savu dzimto vietu.
Pastaigā pa Lubānu, pieredzēs apmaiņas dalībnieki novērtēja Lubānas novada amatnieku centra un tās biedrības aktivitātes amatnieku darbības aktivizēšanā, iedzīvotāju uzņēmējdarbības attīstīšanu tūrismā. Atzinīgi tika novērtēts ieguldītais brīvprātīgais darbs Lubānas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur savām acīm varēja redzēt kā tiek restaurētas baznīcas ērģeles.
Nākamā tikšanās bija ar biedrību “Aborieši” un “Aiviekstes ozoli” vadītāju Māri Valaini. Dalībniekus interesēja jautājumi par sadarbību ar pašvaldību, novadu reformas sekas un projektu realizācija. Māris Valainis ir treneris, vides gids, aktīvās atpūtas un sporta dzīves veidotājs Lubānas novadā. 2021. gada “Latvijas Lepnuma” nominācijas “Novadnieks” balvas ieguvējs. Desmit gadu laikā atjaunojis distanču slēpošanas tradīcijas Lubānā, organizējis sacensības. Ar skolas jauniešiem izveidotas takas. Aboras upītes krastā uztaisīts Mezolīta laika miteklis, ierīkota loka šaušanas vieta, izveidota baskāju taka, ir iespēja izmēģināt disku golfu. Pļavā ierīkota neliela estrāde, kurā brīvprātīgie vai ar ziedotāju iesaisti rīko koncertus un brīvdabas kino. Viss redzētais, dzirdētais, izmēģinātais pozitīvi uzlādēja un deva idejas kuras varētu un ir iespējams realizēt arī Aglonas pagastā.
Tālākais ceļš veda uz Vecpiebalgu, kurā tika apmeklēta Gardenia Eco sveču darbnīca Vecpiebalgas muižas parkā un Piebalgas Porcelāna Fabrika. Apmeklējot šīs vietas, kā uzdevums bija saņemt informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā, sociālas uzņēmējdarbības, virzienu dažādošanu, tās nozīmi vietējā sabiedrībā, projektu piesaiste un realizācija, sadarbības veidošana ziedojumu piesaistei un suvenīru izgatavošanā.
Otrā diena bija spilgtiem mirkļiem piepildīta. Interesanta, emocionāla, ar pieredzi daloša un idejām bagāta noritēja tikšanās ar nodibinājuma “Limbažu fonds” vadītāju Spīdolu Lielmani. Fonda mērķis ir sekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitātes izaugsmi, kā arī veicināt mērķtiecīgu labdarības attīstību. Tā darbība ietver sociālo, izglītības, vides, kultūras, sporta un veselības aprūpes jomas. Spīdolas Lielmanes stāsts par fonda rīkotajām “Lūgšanu brokastīm”, kuras notiek ik gadu decembra pirmajā piektdienā Puikules muižā, un kuru vadmotīvs allaž bijis atbalstīt novada talantīgos bērnus, patiesi ir apbrīnas vērts. Ir saziedoti vairāk kā astoņpadsmit tūkstoši eiro, kas ļāva piepildīt desmit bērnu sapņus, iegādājot viņiem tik ļoti nepieciešamos mūzikas instrumentus, finansiāli atbalstot braucienus uz starptautiskiem konkursiem un sacensībām. Arī pandēmijas laikā šis pasākums ir noticis, tika izveidots video un lūgts ziedot, lai piepildītu kāda talantīga bērna sapni. Interesanti, ka arī šajā pusē par Limbažu fonda savāktajiem ziedojumiem un projektu līdzekļiem ir izdota Jāņa Saktiņa grāmata “Ar sakostiem zobiem”, kas ir ģimenes un Latvijas dzīvesstāsts.
Pārsteigumiem pilna bija arī tikšanās ar biedrības “Jūrkante” vadītāju Dzintru Eizenbergu. Iepazīšanās ar Salacgrīvu sākās ar Lielsalacas evaņģēliski luterisko baznīcu, kurā ir īstenoti septiņi dažādi projekti. Jautājumu bija daudz, un mācītājs Andris Vilemsons ir ļoti zinošs un atvērts sarunām. Vēl mēs tikām iepazīstināti ar biedrības “Sports Salacgrīvas novadam” īstenotajiem projektiem Krasta ielā. Mums tiešām bija liels pārsteigums, redzot sakārtoto un ainavisko vidi Salacas upes krastā. Iesakām apmeklēt tur esošo trenažieru zāli, tenisa kortu, sporta un atpūtas laukumu, un veikparku. Salacgrīvas iedzīvotāji lepojas ar iekopto promenādi, kura aizved līdz zivsaimniecībai “Kurķis”, ar īpašo iespēju atklāt seno nēģu zvejas arodu, kur tas saglabāts pēc senākajām senču tradīcijām un ir vienīgais Eiropā. Saimnieks Aleksandrs Rozenšteins interesanti, azartiski un atraktīvi stāsta par nēģu zveju, kurā lieto murdu taci – unikālu zvejas paņēmienu ar daudzu gadsimtu vēsturi. Atklāj vārda “kurķis” nozīmi un dod iespēju nodegustēt īpašo delikatesi, turpat, uz karstām oglēm ceptus nēģus.
Brauciena dalībnieki uzsvēra, ka pieredzes apmaiņas braucienā redzētais, gūtās atziņas un idejas tiks ņemtas vērā sabiedrisko aktivitāšu rīkošanā un biedrības turpmākajā darbībā. Atziņa – pandēmijas radītie šķēršļi ir likuši radoši domāt, mēģināts rast iespējas pasākumus rīkot gan attālinātā veidā, gan ar video palīdzību, organizētas tādas aktivitātes, kas ļauj vietējai kopienai darboties savrupi, bet sniegt ieguldījumu novadpētniecībā, tas ir, dalīties savās atmiņās – stāstu, foto, zīmējumu veidā par savu dzimto vietu, kas tiek apkopotas grāmatās.
Pieredzes apmaiņas dalībnieki atzina, ka izveidotā sadarbība ļaus pārņemt biedrības ikdienas darbībā labo praksi un gūt atbalstu to ieviešanai no sadarbības partneriem.
Šis raksts ir publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild Aglonas novada biedrība “Neaizmirstule”.
