Pavasarī Covid-19 “aktivitātes” pamatīgi iegrieza ne tikai skriešanas aktivitāšu cienītājiem. Daudziem izpalika jau iepriekš saplānotās aktivitātes un atlika vien kā mest izaicinājumus pašiem sev. Starp tiem bija arī daudz to, kuri bija iecienījuši “Parka Pusstundas skrējienu”, kas agrā pavasarī iesākās pie mums Preiļos. Vasaras nogalē vīruss bija drusku “nomierinājies” un tika nolemts dot iespēju pašmāju skriešanas draugiem tikties atkal klātienē. Rudens četri posmi aizritēja drusku citādākā formātā kā iepriekšējos gados. Galvenais nebija “noskriet” pretinieku savā grupā vai kā citādi, bet mācīties godīgas spēles noteikumus, kur gala rezultātā dalībnieks pats paziņoja tiesnesim savu noskrieto apļu skaitu. Tas nemazināja sacenšanās garu tiem, kuri pieraduši skriešanu izbaudīt ne tikai kā relaksējošu nodarbi, bet raduši izaicināt sevi vai sacensties ar citiem.
Kā jau minēju iepriekš, skrējienā nebija kopvērtējuma pa vecuma grupām, līdz ar to arī katrs varēja izvēlēties kādā “režīmā” kurā posmā skriet. Noslēdzošajā ceturtajā posmā 7. oktobrī katrs finišējušais savā īpašumā ieguva magnētiņu ar šī gada skrējiena simboliku. Sacensību rīkotāji bija parūpējušies par siltu tēju un kādu uzkodu finišā, kā arī tika atzīmēti tie dalībnieki, kuri izpelnījās atsevišķu “soģu” uzmanību. Tā visvairāk apļu posmā izdevās noskriet Emīlam Verčinskim – 16 apļi (viņam tas padevās divreiz). Visos posmos kopā visvairāk apļu (viņa arī ātrākā dāma) Natālijas Krupinas kontā. Staņislavs Stankevičs un Feoktists Pušņakovs izpelnījās atzinību par dalībnieku kopā pulcināšanu no Vārkavas un Aglonas. Ilona Aizpurviete – brašākā nūjotāja – nevienā posmā savu līderes statusu neizlaida no rokām. Furtikovi – Dmitrijs, Oļegs, Tatjana un Valērija kuplā skrējēju saime no Vārkavas vidusskolas. Tāpat par rakstura stingrību un neatlaidību tika novērtēts vārkavietis Andrejs Ločs, bet skolas biedrene Liliāna Surgunte par progresīvu stabilitāti, kurai ar katru posmu izdevās “pieplusot” pa vienam aplim. Caur sāpēm uz zvaigznēm – tāds tituls Voldemāram Meluškānam, kurš neskatoties uz pēctraumas sekām iespēju robežās centās skrējēju saimē iekļauties pats un pulcināja līdzi visus savas ģimenes locekļus. Atsevišķi tika suminātas ģimenes, kuras ar savu paraugu skriešanas aktivitātēs ievelk arī savas mazās atvases. Tās ir – Pušņakovu, Meluškānu, Matisānu, Valdoņu, Griboniku, Trūpu un Šņepstu ģimenes.
Bet ar to skriešanas aktivitātes nebeidzas – uzņēmīgākie atradīs iespēju, lai skriešanas prieku dotos izbaudīt 17. oktobrī uz Siguldu vai arī 7. novembrī uz Rēzekni. Turpat netālu arī tradicionālais skrējiens 18. novembrī Līvānos, bet ceru, ka būs daudz arī tādu, kuri turpinās baudīt skriešanas priekus tepat Preiļu parkā un apkārtnes ceļos.
Paldies visiem, kuri pielika savu roku pasākuma veiksmīgai norisei! Uz tikšanos aprīļa sākumā – tikšanās vietu mainīt nedrīkst!
