Šodien, 9. martā, Saeima apstiprinājusi 2023. gada valsts budžetu, kurā labklājības nozares prioritārajiem, t. sk. starpnozaru pasākumiem piešķirti 45,54 miljoni eiro. Labklājības ministrija (LM) ir noteikusi vairākas prioritātes, kas vērstas uz pakāpenisku ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un sociālo pakalpojumu pilnveidi. Viena no šī gada budžeta galvenajām prioritātēm ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautā minimālo ienākumu līmeņa reforma, kas paredz minimālo ienākumu sistēmas uzlabošanu, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus un pakāpeniski mazinātu sociālās nevienlīdzības plaisu.
“Sabiedrībai novecojot un cilvēkiem kļūstot prasīgākiem, pieaug arī pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem. Esam spēruši vairākus būtiskus soļus tieši mazāk aizsargāto iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. No 1. jūlija palielināsies minimālo ienākumu sliekšņi, pieaugot gan mājokļa pabalstiem, gan mazajām un invaliditātes pensijām, kā arī paaugstināsies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti. Budžetā ir piešķirts finansējums arī pakalpojumiem, kas tika uzsākti kā pilotprojekti, tāds ir hospisa pakalpojums. Vajadzību ir daudz un nepieciešama visas sabiedrības līdzdalība, lai sociālā joma būtu labāk finansēta un mūsdienu prasībām atbilstoša. Nozarē kritiski trūkst dažāda līmeņa speciālistu, tāpēc esam gandarīti arī par algu palielinājumu darbiniekiem,” uzsver Evika Siliņa, labklājības ministre.
Iedzīvotāju materiālā atbalsta pilnveidei atvēlēti 10,4 miljoni eiro, kas ļaus īstenot minimālā ienākuma atbalsta sistēmas uzlabošanu. Minimālo ienākumu sliekšņus tagad palielinās katru gadu iepriekšējo trīs gadu vietā. Tāpat paredzēts valsts budžeta līdzfinansējumu 30 procentu apmērā pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai, minimālo ienākumu sliekšņus noteikts, balstoties uz relatīvo metodi, nodrošinot ikgadēju šo sliekšņu pārskatīšanu. Palielinātie jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Tas pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju.
Bērna labāko interešu īstenošanai un ģimenes funkcionēšanas spēju stiprināšanai piešķirts 1,7 miljonu eiro liels finansējums. Tas nepieciešams ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumiem un kapacitātei, kā arī ārpusģimenes aprūpes stiprināšanai mācību īstenošanai bērnu aizbildņiem.
Labklājības nozares iestādēs strādājošiem, t.sk ārstniecības personām konkurētspējīgāka atalgojuma nodrošināšanai budžetā atvēlēti 12,2 miljoni eiro. Plānots, ka no 1. aprīļa mēnešalga nebūs mazāka kā 2023. gada ieteicamais skalas minimums.
Budžetā 6 miljoni eiro paredzēti, lai palielinātu atlīdzību asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, 4,4 miljoni eiro, lai mazinātu rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem. Savukārt, lai saglabātu valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, piešķirti 2,5 miljoni eiro.
Tāpat 0,5 miljoni eiro atvēlēti, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana no vardarbības cietušām pilngadīgajiem un bērniem ar atkarību un uzvedības traucējumiem, bet 0,4 miljoni eiro – lai Rīgā, Pierīgā un Latgalē nodrošinātu hospisa aprūpi mājās pilngadīgajiem un atbalstu viņu ģimenes locekļiem
Ar 1. jūliju paredzēts arī palielināt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās – no 79,68 uz 105 eiro. Tas nav pārskatīts kopš 2007. gada. Šis ir būtisks papildu finansiālais atbalsts cilvēkiem ar smagiem gaitas un kustību traucējumi – viņi var izmatot ne tikai sabiedrisko, bet arī privāto transportu, lai nokļūtu tur, kur nepieciešams. Tas veicina šo cilvēku mobilitāti un iespējas saņemt savām vajadzībām nepieciešamos pakalpojumus. Šim atvēlēts turpat 1 miljons eiro.
Informāciju sagatavoja
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja
Aiga Ozoliņa
67021581, aiga.ozolina@lm.gov.lv