Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla projektu konkursā atbalstītajam projektam Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs iegādājās no Leontīnes Pīgoznes trīs Jāzepa Pīgožņa mākslas darbus, kurus augsti novērtējusi ir mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne.
Muzeja krājumā tagad ir nokomplektēti visi četri gadalaiki mākslinieka redzējumā. Plenēru laikā Jāzeps Pīgoznis ir gleznojis vairākas rudens ainavas, kā arī papildinājis kolekciju „Preiļi gleznās”.
2015. gada jūnijā muzejā esošā kolekcija papildinājās ar šādām Jāzepa Pīgožņa gleznām:
Pa baltbaltu mežu. 2012. Audekls, eļļa, 100 x 120 cm;
Ziedēšana. 2011. Audekls, eļļa, 60 x 80 cm;
Pavasara saulē. 2011. Audekls, eļļa, 60 x 80 cm.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs no medaļu un dizaina mākslinieka Jāņa Strupuļa saņēma dāvinājumā Jāzepa Pīgožņa medaļas plastilīna oriģinālu, kurā redzams Jāzeps Pīgoznis ar krāsu kasti pār plecu iet skatoties uz putniņu. Medaļas plastilīna oriģināls ievietots metāla rāmītī ar stiklu. Pēc šī parauga tiks izgatavota Jāzepa Pīgožņa sudraba apzeltīta medaļa, lai apbalvotu Jāzepa Pīgožņa balvas ieguvēju Latvijas ainavu glezniecībā 2015. gada septembrī, Preiļos.
Medaļas izgatavotājs Jānis Strupulis dzimis 1949. gadā, Vecpiebalgā.
1973.g. beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Kopš 1978.g. ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Latvijas Dizaineru savienības biedrs, Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) biedrs, Latvijas pārstāvis Starptautiskajā Medaļu mākslas federācijā (FIDEM), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Latvijas Medaļu mākslas kluba prezidents. Kopš 1971.g. piedalās izstādēs. Apbalvots 1996.g. ar zelta medaļu XII Dantes biennālē, 1995.g. saņēmis galveno balvu Baltijas medaļu triennālē, 1992.g. – zelta medaļa X Dantes biennālē, 1986.g. un 1989.g.ieguvis prēmijas Baltijas medaļu triennālēs.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja dvieļu kolekciju papildināja vēl trīs dvieļi, kurus uzdāvināja Veronika Znotiņa un Anna Bulmeistare.
Dvieļi ir darināti 20.gs. 40.-60. gadiem. Katrs no tiem ir savu stāstu un savu rakstu.
Dvieļi atšķiras gan ar izmantošanas veidu, gan materiālu, gan rotājumu. Ikdienā lietojamie dvieļi nebija rotāti, tāpēc tie nolietojās un gandrīz nav saglabājušies. Savukārt, rotātie jeb tā saucamie goda dvieļi tika taupīti īpašiem gadījumiem, tāpēc to saglabāšanās pakāpe ir visai laba.
Veronika Znotiņa un Anna Bulmeistare muzeja 70 dvieļu kolekcijai pievienoja vēl trīs, kas atšķiras ar rotāšanas un darināšanas tehniku.
2015. gada janvārī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs saņēma skaistu dāvinājumu no Skaidrītes Drunkas (Bērziņas) – prievīti, ko viņai, savulaik, 1988.gadā 18.novembrī uzdāvinājusi Preiļu 1.vidusskolas audzēkne Aija Micāne.
No Skaidrītes Drunkas (Bērziņas) atmiņām: „Satērpos mammas austajos tautiskajos brunčos un uzsēju sarkanbaltsarkano prievīti, kas man ļoti dārga, jo tās dienas rītā man to, pašas noaustu, skolā uzdāvināja mana skolniece Aija Micāne.
Uztvēru to kā atzinību manai patriotiskajai darbībai un tādu kā mūsu abu vienotības zīmi – ka savās sirdīs mēs abas svinam šo dienu un šajā svētku sajūtā gribam būt „saustas” tādā kā klusā mūsu divu noslēpumā…
Skolas direktors Jānis Eglītis torīt kliedēja manu lirisko noskaņojumu un palūdza prievīti nosiet: „Bērziņa! Tu traka? Jūs abi ar Mukānu mani sirmu pataisīsiet!” Aiz cieņas pret mūsu direktoru un lai viņam nebūtu manis dēļ nepatikšanu, nosēju, bet vakarā visas pilsētas acu priekšā atkal uzsēju – ar lepnumu un tādu kā izaicinājumu, lai citi sekotu manam paraugam… Noteikti jāpiebilst, ka Jānis Eglītis sirdī visādi simpatizēja Atmodas idejām, tikai, atšķirībā no mums, par mūsu visu izgājieniem katrreiz „ar savu ādu” atbildēja partijas komitejā.”
