Muzejos Mēneša priekšmets muzejā

Preiļu un Panevēžas muzeju virtuālā izstāde. Visums un zvaigznes.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Visums un zvaigznes”

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Per aspera ad astra jeb caur ērkšķiem un zvaigznēm – šis spārnotais teiciens jau vairāk nekā 2000 gadus ir iedvesmojis cilvēci pretī jaunām virsotnēm, kas  1960. gados ieguva ļoti konkrētas aplēses, kad Aukstajā karā ASV un Padomju Savienību cīnījās par vietu starp zvaigznēm. Arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā ir liecības par šo nozīmīgo periodu, kas pavisam noteikti iezīmēja jaunu robežstabu visas cilvēces vēsturē.

1.-Preili-PVLMM-10593aa.jpg
Monēta. 1 rublis. Par godu pirmā pilotētā cilvēka lidojuma kosmosā Divdesmitgadei. 1981. g.

1961. gada aprīlī Padomju savienības kosmonauts Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku vēsturē, kurš veica pirmo sekmīgo pilotēto cilvēka lidojumu kosmosā, aplidojot apkārt zemeslodei kosmosa telpā un sekmīgi piezemējoties Saratovas apgabalā. Šī notikuma būtiskākie elementi – nesējraķete, kapsula, zvaigžņotais debesjums un kosmonauta skafandrs ir attēloti šīs rubļa monētas dizainā.

2.-Preili-PVLMM-10600aa.jpg
Monēta. 1 rublis. Par godu pirmā pilotētā sievietes lidojuma kosmosā Divdesmitgadei. 1983.g.

Vēsturiskajā perspektīvā burtiski uzreiz pēc J.Gagarina lidojumam notika pirmais sievietes pilotētais lidojums kosmosā. To veica Padomju savienības kosmonaute Valentīna Tereškova, lidojumam ilgstot būtiski ilgāk nekā J.Gagarinam. 1983.gadā pieminot šī lidojuma divdesmitgadi tika laista monēta, kas piemin šo nozīmīgo uzvaru, gar monētas apakšmalu fiksējot arī vēsturiskā lidojuma laiku.

3.-preili-PVLMM-plg-2548a.jpg
Zīmuļu asināmais raķetes formā.

Mākslīgie Zemes pavadoņi, J. Gagarina un V. Tereškovas kosmosa piedzīvojumi un ASV astronautu izsēšanas uz Mēness virsmas 1969. gadā, bez šaubām ir kosmosa iekarošanas sacīkstes zīmīgākie notikumi. Sagaidāmi, ka kosmosa tematika guva savu atspulgu arī daudzu citu ikdienas priekšmetu un lietu dizainā, piemēram Galēnu 8-gadīgās skolas audzēknes Silvijas Čaunānes zīmuļu asināmajā. Tas ir veidots stilizētas raķetes formā, kura pamatnē ir atvere zīmuļa asināšanai, kamēr virsotne ir izmantojama zīmuļa nogriezumu savākšanai. Asināmais iegādāts un lietots 20.gs 60. gados kosmosa ēras pīķa brīdī.

Panevēžas Novadpētniecības muzejs

Saule, mēness un zvaigznes

Svarīgākie debess objekti, kas saskatāmi ar cilvēka aci – Saule, Mēness un zvaigznes – ir visbiežāk sastopamie lietuviešu etnokosmoloģijā un tiek attēloti virknē simbolisko zīmju – kosmogrammu. Kosmogrammas, kas simbolizē Sauli, Mēnesi un zvaigznes, ir visbiežāk sastopamas tautas mākslā.

Kalēji ir darinājuši krustus saules un mēness formās un ar šādiem krustiem tika rotāti pieminekļi.

Astoņstaru zvaigznes tika izšūtas, ieadītas, ietamborētas tekstiliju rakstos: jostās, gultasveļā, cimdos, mežģīnēs.

Segmentētās saules ornaments tika izgrebts uz vārpstiņiem un citiem koka mājsaimniecības rīkiem. Arī Lieldienu olas tika rotātas ar saules ornamentiem.

Šie simboli tika pārmantoti no seniem laikiem un tie atspoguļo baltu arhaisko pasaules redzējumu.

Debesis un zeme ir saistīti ar mitoloģisko Pasaules Koku.

Saule, Mēness un zvaigznes atrodas debesu sfērā un simbolizē dievu pasauli. Savukārt cilvēka ikdienas dzīve plūst telpā zem saules (nav pārsteigums, ka lietuviešu vārds “pasaulis” nozīmē “zem saules”). Dzīvojot pasaulē, cilvēki visu laiku lūkojās debesīs.

No Akmens laikmeta līdz mūsdienām, zemes darbi tika pakārtoti Mēness kalendāram, gadskārtu svētki tika svinēti pēc Saules ceļa pa debess jumu (vasaras un ziemas saulgrieži, pavasara un rudens ekvinokcijas), cilvēki ir devuši lietuviešu nosaukumus zvaigznēm un zvaigznājiem.

Dzīve uz zemes būtu pārāk pelēka un nožēlojama, ja mēs neceltu acis uz Sauli, Mēnesi un zvaigznēm, ja mūsu prāti un sirdis netiektos pretī Dievam.

Pieminekļu dzelzs krusti

Sakrālo objektu krusti, kas dēvēti par “saulēm”, sevī kombinē vairākus simbolus: krustu (arhaiska uguns un saules zīme), pusmēnesi (jauns mēness ir jauna sākuma simbols), un izlocītus starus, ko dēvē par zalkšu zīmēm (vitalitātes simbols). Un šie stari bieži vien noslēdzas ar zvaigznēm, pumpuriem, lapām vai nelieliem krustiņiem.

Šīs dažādās zīmes pieminekļu virsotnēs saplūst vienā kopīgā Pasaules Koka reprezentācijā. Šādus pieminekļus parasti izvietoja kapsētās, kur dzīvo un mirušo pasaules satiekas mūžības priekšā.

1.-Panevezys-1_TST4824.jpg
Dzelzs krusti. 19. gs. Panevēža. T. Staseviča foto. 2012
1.-Panevezys-3_TST4709.jpg
Dzelzs krusti. 19. gs. Panevēža. T. Staseviča foto. 2012
1.-Panevezys-2_TST4761.jpg
Dzelzs krusti. 19. gs. Panevēža. T. Staseviča foto. 2012

Lieldienu olas

Kad Lieldienu olas tiek dekorētas ar vasku vai noskrāpējot krāsu, ierastie pavasara vitalitātes simboli ir zalkši, putnu kājas, pumpuri vai ziedi. Taču visizplatītākais simbols ir saule, kas simbolizē saules pamodināto dzīvību virs zemes.

2.-Panevezys-4_27678_G_Kartanas-PKM-25456.jpg
Lieldienu olas. Zoss olas, dekorējusi Gražina Kudrickiene. Panevēža. 1990. gadi. G. Kartana foto. 2022.
2.-Panevezys-5_27667_G_Kartanas-PKM-25444.jpg
Lieldienu ola. Vistas ola, dekorējusi Gražina Kudrickiene. Panevēža. 1990. gadi. G. Kartana foto. 2022.

Mājas tekstilijas

Astoņstaru zvaigznes motīvs ir visbiežāk sastopams mājas tekstilijās, simbolizē četras pasaules daļas un četrus gadalaikus, kā arī mūžību.

Astoņstaru zvaigznes raksts tika izmantots, aužot jostas, segas un dvieļus, adot džemperus, cimdus un aproces, un tamborējot mežģīnes. Tas ir viens no populārākajiem rakstiem Ziemeļlietuvā.

3.-Panevezys-6_27662_G_Kartanas-PKM-3567.jpg
Sega. Vilna, lins. 1930. gadi. G. Kartana foto. 2022.
3.-Panevezys-7_27665_G_Kartanas-PKM-34061-42808.jpg
Cimdi. Vilna. Panevēža. 1980. gadi. G. Kartana foto. 2022.
3.-Panevezys-8_27666_G_Kartanas-PKM-37267-2836.jpg
Mežģīne. Kokvilna. 1930. gadi. G. Kartana foto. 2022.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Projekts “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020 tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros un to finansē Eiropas Savienība.

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā. Projekta partneri – Preiļu novada dome (LV), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Panevēžas novadpētniecības muzejs