Preiļu un Panevēžas muzeju virtuālā izstāde. Sieviete mākslā.

10.05.2022.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Sieviete mākslā”

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Tēlniece Ēvī Upeniece

Dzimusi 1925. gadā Rīgā no Preiļiem nākušā Sarkandaugavas finiera fabrikas meistara Eduarda Upenieka un igaunietes Leidas Upenieces (Oinas) ģimenē. 1952. gadā beigusi Latvijas Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu, kur mācījusies pie latviešu tēlniecības pamatlicējiem – Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera, Kārļa Zemdega.

Ē. Upeniece ir viena no 20. gadsimta otrās puses tēlniecības vecmeistarēm un tā laika jauno mākslas ideju paudējām. Māksliniece ir darbojusies visos tēlniecības žanros un īpaši ir pievērsusies stājtēlniecībai un dekoratīvajai tēlniecībai. Strādājot stājtēlniecībā un mazajās formās, Ēvī Upeniece ilgo darba gadu laikā ir radījusi darbus, kuri ir maiguma un vienlaikus stipra gara spēka caurstrāvoti. Māksliniece pievērsusies mātes un bērna tēmai, liriskas un harmoniskas figūras, sievietes sargātājas, strādnieces, medmāsas, aktrises tēlu radīšanai.

No 1953. gada piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes daudzos muzejos un galerijās Latvijā, Dānijā, Krievijā. Ēvī Upenieces darbi atrodas muzeju kolekcijās Latvijā, Tretjakova galerijā Maskavā, citu Krievijas pilsētu muzeju krājumos, kā arī privātās kolekcijās Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, ASV.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam veiksmīga sadarbība ar Ēvī Upenieci izveidojusies jau  kopš 2012. gada, kad tēlniece dāvināja muzejam savus pirmos darbus ģipsī – Asnāte, Upe, Salaspils Madonna, Piemiņai, Māte ar bērnu. Vēl 8 ģipša skulptūras tēlniece dāvināja muzejam 2019. gadā. Dāvinājums ir izvietots un apskatāms Preiļu muižas kapelā. Tāds arī bija Ēvī Upenieces uzstādījums – lai viņas darbi “nekrāj putekļus” krājumā, bet gan ir pieejami ikvienam mākslas baudītājam!

2021. gada 19. augustā Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits Ēvī Upeniecei pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni par mūža ieguldījumu mākslā un latviešu tēlniecības tradīciju kopšanā.

Asnāte. Ģipsis. 55 x 25 x 40 cm. 2010.
Salaspils Madonna. Ģipsis 70 x 31 x 35 cm. 1981.

Buklets “Ēvī Upeniece”. Bukletu ar sveicieniem svētkos tēlniece nosūtīja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja kolektīvam 2020. gada 18. novembrī.

 

Aktrise Regina Zdanavičūte

Regina Zdanavičūte (1925–2015) veltīja vairāk nekā 60 savas dzīves gadus Juoza Miltiņa Drāmas teātrim (līdz 1995. gadam Panevēžas Drāmas teātris).

Panevēžas Drāmas teātris ir dibināts 1940. gadā. 1970. un 1980. gados tas bija zināms ne vien Lietuvā, bet arī visā Padomju Savienībā un ārvalstīs. Direktors Juozs Miltinis, kas vadīja teātri kopš tā dibināšanas līdz 1980. gadam, režisēja izrādes, kas tagad ir ierakstītas teātra vēsturē un izskolojis daudzus talantīgus aktierus, tostarp R. Zdanavičūti.

Aktrise ir dzimusi Kauņā 1925. gada 12. jūnijā. Viņas tēvs Jons Zdanavičs bija kara tiesas tiesnesis, savukārt viņas māte bija no Kaukāza. Vēlāk J. Zdanavičs tika iecelts jaunā amatā un visa ģimene pārcēlās uz Marijampoli, kur Reginai mājās izglītību nodrošināja karavīru sievas un mūķenes.

Drīz vien J. Zdanaviču nozīmēja par Panevēžas Reģionālās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Šeit R. Zdanavičūte studēja meiteņu ģimnāzijā, kur dzejniece Solomeja Neris tai laikā pasniedza lietuviešu valodu, literatūru un vācu valodu. Studējot ģimnāzijā, R. Zdanavičūte sāka apmeklēt teātra aktieru studiju, ko vadīja režisors J. Miltinis. 1943. gadā viņu uzņēma Panevēžas Drāmas teātrī, kur viņa strādāja līdz 2005. gadam.

Aktrisei patika dzeja, viņu raksturoja kā cilvēku ar spēcīgu skatuves enerģiju, drosmi, humora izjūtu un iekšēju aristokrātiju. R. Zdanavičūte atveidojusi ap 120 dažādu lomu teātrī. Viņa atveidoja spilgtas un paliekošas lomas arī kino un televīzijā: Marcinkiene (“Neviens negribēja mirt” 1966), Māte (“Naktis bez guļvietas” 1966), Ļutkuviene (“Maiņa”1977) u. c.

1974. gadā R. Zdanavičūte saņēma Lietuvas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka titulu. 2002. gadā aktrise tika novērtēta kā ievērojamākā Panevēžas pilsone mākslas jomā.

 

Aktieri Regina Zdanavičūte (Kanina) un Broņus Babkausks (Moska) izrādē „Krāpnieka testaments“ (rež. J. Miltinis, 1956). Foto: K. Vitkus
Aktieri Regina Zdanavičūte (Roza Aleksandrovna Pesočinskaja) un Gedimins Karka (Nikolajs Mihailovičs Čmutins) izrādē “Retro” (rež. Julius Dautarts, 1982). Foto: K. Vitkus. Panevēžas pilsētas bibliotēka.
“Juozs Miltinis bija spējīgs tik spēcīgi aizraut cilvēkus, ka ikviens viņam uzticējās”. Regina Zdanavičūte. Pastkarte no izrādes “Bonjour, maestro”. Foto: S. Bagdonavičs. Sabiedriskā iestāde “Derme”. 2004.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 Projekts “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020 tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros un to finansē Eiropas Savienība.

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā. Projekta partneri – Preiļu novada dome (LV), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

 

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

Pēdējās izmaiņas: 01.06.2022.