Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde. Decembris. ARHEOLOĢIJA

15.12.2020.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Arheoloģija”.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

 Pirms krustnešu atnākšanas Preiļu zeme ietilpa senās latgaļu valsts Jersikas sastāvā. Tiek uzskatīts, ka Preiļu zemes centrs atradies uz DA no mūsdienu pilsētas, kur izvietoti Plivdu un Anspoku pilskalni. Liecības par šeit dzīvojušajiem latgaļiem ir saglabājuši arī citi apkārt Preiļiem esoši pilskalni – Šņepstu un Pilišķu –, kā arī daudzie senkapi. 2019. gadā netālu no Preiļiem tika konstatēts vēl viens pilskalns, kas nodēvēts par Rumpu. Preiļu apkārtnes apdzīvotība ir saistīta ar relatīvu tuvību Jersikai, kuras tirdzniecības ceļi šķērsoja arī Preiļu zemes teritoriju. Vēlāk Preiļu zemes centrs pārvietojās uz tagadējo Preiļu pilsētas parka teritoriju. Arheologu uzmanību ir piesaistījis arī Preiļu muižas komplekss un parks, kur arheoloģiskā izpēte ir veikta 1817. gadā uzbūvētajā kapelā un tai blakus esošajā 17. – 18. gs. kapsētā.

Krustiņš ar paresninātiem galiem, vidū vienā pusē iegravēts slīpais krusts. 11.-12. gs.

Izmērs:  augstums 25,8 mm, platums 20,5 mm. Lai arī ir visai pārliecinošas liecības, ka latgaļu ciltis pazinušas kristietību vēl pirms vācu krustnešu ienākšanas, šis simbols ticis lietots lielākoties kā apģērba rotājuma elements, cilvēkiem joprojām saglabājot pagānismu. Konkrētais krustiņš līdz ar citām senlietām, kas attiecas pamatā uz 11.-13. gs., tika atrasts arheoloģisko izrakumu laikā 2006. gadā Anspoku pilskalnā.

Arheoloģiskie izrakumi Anspoku pilskalnā dr. hist. Antonijas Vilcānes vadībā. 2006. gads.

Latgales reģiona senvēstures izpētē lielu ieguldījumu ir devusi preiliete, Preiļu 1.vidusskolas absolvente, vēstures doktore un arheoloģe Antonija Vilcāne. Savas profesionālās darbības laikā piedalījusies arheoloģiskajos izrakumos visos Latvijas novados, tostarp īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta arheoloģiskajā izpēte. A. Vilcāne 14 sezonu garumā veikusi sistemātiskus arheoloģiskos izrakumus Jersikas pilskalnā. Vadījusi arī arheoloģiskās izpētes darbus Preiļu rajona un pilsētā – Bučku senkapu teritorijā un Preiļu muižas kapelas kapenēs. 2006. gadā norisinājās izrakumi netālu no Preiļiem esošajā Anspoku pilskalnā. Atradumi apliecina Anspoku pilskalna apdzīvotību 11.-13. gadsimtā.

Atsegtais Bučku senkapu 1. kaps ar inventāru in situ. 2006. gads.

2006. gadā dr. hist. Antonijas Vilcānes vadībā tika veikti izrakumi Vārkavas pagasta Bučku kapulaukā pie Bleidas ezera, netālu no Preiļiem. Arheoloģiskās izpētes rezultātā tika atklāts negaidīti bagāts 11. gs. latgaļu sievietes apbedījums – 3 kakla riņķi, 2 vainagi, pakavsakta, 4 aproces uz vienas, 2 – uz otras rokas, 3 spirālgredzeni. Vienam no vainagiem ir važturītis ar važiņās iekārtām mēlītēm un zvārgulīšiem. Atklātā apbedījuma kapa inventārs ir apskatāms Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja pamatekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai”.

 Grodņas reliģijas vēstures muzejs

 Grodņas, tāpat kā visa Nemunas upes reģiona, arheoloģiskais mantojums ir ļoti bagātīgs un daudzveidīgs. Mūsdienu pilsētas teritorijā vien ir aptuveni 20 aizvēstures pieminekļu. Tāpat ir uzieti dzelzs laikmeta un viduslaiku artefakti. Taču arheoloģiskais uzsvars neapšaubāmi ir vērsts uz seno Grodņu – teritoriju starp Veco un Jauno pili. Grodņas vēsturiskais centrs un virkne aizvēstures pieminekļu ir iekļauti Baltkrievijas Republikas valsts nozīmes kultūrvēsturisko vērtību sarakstā.

Krama kodolu depozīts no Grodņas 14. senvietas Pišku mežaparkā. Foto: Ales Gorškovs.

Senākais arheoloģiskais piemineklis Grodņas pilsētas teritorijā ir 14. senvieta. Tā atrodas Pišku mežaparkā Nemunas upes labajā stāvkrastā blakus vārdā nenosauktas upītes ietekai. Šīs upītes atsegumi lielā daudzumā satur kramu, kas ir akmens laikmeta darbarīku izejmateriāls. Pirms 10 800 – 10 200 gadiem Volkušānas kultūras pārstāvji šurp nāca iegūt kramu un veikt tā sākotnējo apstrādi; viņi izveidoja akmens kodolus tālākai darbarīku izgatavošanai. Grodņas reliģijas vēstures muzeja rīkoto arheoloģisko izrakumu laikā šajā vietā tika atrasti krama pirmkodoli. Tās ir īpaši apstrādātas konkrēcijas, no kurām tika iegūtas atšķilas. Taču šos kodolus senie iedzīvotāji aizmirsa un tālāk neizmantoja.

15.-16. gs. piesis, atrasts Borisogļebskas baznīcā Grodņā. Foto: Ales Gorškovs. 

Vēl viens pilsētas apskates objekts ir 12. gs. Borisogļebskas (Kaložas) baznīca. Tas ir viens no senākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem, kas ir saglabājies Baltkrievijā. Tai apkārt bija kapsēta, bet nedaudz vēlāk tika izveidots klosteris. Arheoloģisko izrakumu laikā šajā objektā tika atrasts piesis. Tas ir jātnieka ekipējuma elements, kas palīdz kontrolēt zirgu. Tam ir pusloka forma un tas tika piestiprināts pie kājas ar piekniedētām siksnām.

 17. gs. keramiskie podiņi no Grodņas Vecās pils. Foto: Ales Gorškovs.

Krāsns bija viens no svarīgākajiem interjera elementiem gan viduslaikos, gan jaunajos laikos. Krāsnīm bija dažādas formas un mērķi, taču tās bieži tika dekorētas ar četrstūrainiem vai kvadrātveida keramiskajiem podiņiem (holandiešu podiņi, glazēti podiņi). Attēlā redzamie podiņi ir restaurēti, vairums no tiem atrasti izrakumu laikā 1987. gadā Grodņas Vecās pils teritorijā. Šis vietējā ražojuma podiņš ir tipisks 17. gadsimtam. Tam ir viengabalains rāmis un ornamentāls “metālkaluma” motīvs. Podiņš ir klāts ar zaļu glazūru.

Panevēžas novadpētniecības muzejs

 Berčūnu kapulauka atradumi

 Romas perioda laikā Panevēžas reģionā dominēja uzkalniņu kapulauki, kas attiecināmi uz Žemaitijas un Ziemeļlietuvas uzkalniņu kapulauku kultūras telpu. Berčūnu kapulauks atrodas 2 km uz R no Panevēžas un ir piesaistījis lielu arheologu uzmanību. Daļa no šī kapulauka atradumiem ir izstādīti Panevēžas novadpētniecības muzeja 2020. gada ekspozīcijā “No aizvēstures līdz modernai pilsētai”. Ekspozīcijā apmeklētāji var apskatīt vairāk nekā 370 arheoloģiskos atradumus un muzeālijas no senākajiem laikiem – akmens laikmeta – līdz pat 16. gs.

Kapulauks 2020. gadā

Šobrīd kapulaukā ir saglabājušies 54 daļēji postīti uzkalniņi. Tie atrodas Nevežis upes labajā krastā. Tas ir viens no lielākajiem uzkalniņu kapulaukiem Nevežis upes vidusposmā. Uzkalniņi aptver 2.-5. gs., tie ir 7 – 15,5 m diametrā un no 0,5 līdz 1,3 m augstumā, un tos aptver akmeņu riņķi.

Berčūnu kapulauka arheoloģiskā izpēte

1989.-1996. g. Berčūnu kapulaukā norisinājās liela mēroga izpēte. Tika izpētīti 25 daļēji postīti uzkalniņi; tika atrasti gan skeletapbedījumi, gan ugunskapi ar kapu inventāru.

Meitenes kapa inventārs (60. uzkalniņa 1. kaps)

Panevēžas novadpētniecības muzejā eksponēti atradumi no 60. uzkalniņa. Tie ir bagātīga meitenes apbedījuma piederumi: sudraba kaklariņķis, dzelzs nazis, sakta, gliemežvāks (amulets) un bronzas riņķīši.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību”

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.

http://europa.eu/;

http://www.eni-cbc.eu/llb

https://eeas.europa.eu/delegations/ belarus_be

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Grodņas reliģijas vēstures muzejs http://muzej.by/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

 

Pēdējās izmaiņas: 15.12.2020.