Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde. Oktobris. SKOLA

16.10.2020.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Skolas”.

Skolas un izglītība Preiļos

Pirmā tautskola Preiļos tika atvērta 1865. gadā, 1888. gadā tai pievienojās pareizticīgo draudzes skola. No 1865. gada Latgalē bija spēkā Krievijas Impērijas Ziemeļrietumu apgabalā ieviestais latīņu drukas aizliegums, kas paredzēja arī to, ka skolās un valsts iestādēs drīkstēja lietot tikai krievu valodu. Drukas aizliegums tika atcelts tikai 1904. gadā. Pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas 20. gs. pirmajā pusē Preiļos darbojās 3 sešklasīgās pamatskolas: Preiļu pagasta pamatskola, Preiļu krievu pamatskola un Preiļu ebreju pamatskola, savukārt Preiļu pilī atradās Preiļu Divgadīgā lauksaimniecības skolas. 1936. gadā krievu pamatskolas vietā darbu sāka Preiļu pilsētas sešklasīgā pamatskola ar krievu un latviešu mācību valodu. Rīkojums par vidusskolas atvēršanu Preiļos pieņemts 1940. gadā, taču pilnvērtīgi darboties vidusskola sāka pēc kara 1944. gadā. Šobrīd Preiļos darbojas Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija, Preiļu 2. vidusskola, Preiļu 1. pamatskola un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Struktūrvienība Preiļi.

Ābece “Латышскiй букварь” jeb “Латвѣшу Бôкверіс” kirilicā, izdota Viļņā 1864. gadā. Autors – Nikolajs Sokolovs. Tā atspoguļo latīņu drukas aizlieguma sākumu Ziemeļrietumu apgabalā un Krievijas Impērijas rusifikācijas politiku. Ābece piederējusi Izidoram Lauskim (1861-1924) no Vārkavas pagasta. Apskatāma Preiļu muzeja ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai”.

Preiļu pagasta sešklasīgās pamatskolas izlaidums pie skolas ēkas, 1924. gada 8. jūnijs. Attēlā 2. rindā no kreisās: pedagogi Marija Tuhto, Pēteris Caunītis, Antons Dzenis, Helēna Grīnmane, skolas pārzinis Pēteris Grīnmanis. 1904. gadā Preiļos Daugavpils ielā tika uzcelta divstāvu mūra ēka tautskolai, pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas šajā ēkā darbojās Preiļu pagasta sešklasīgā pamatskola. 20. gs. otrajā pusē ēkai tika izbūvēti jauni korpusi un šobrīd tajā atrodas Preiļu 1. pamatskola. Vēsturiskās ēkas telpās izvietotas arī vairākas Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcijas.

 Jānim Streičam 1951. gadā par pionieru pulciņa vadīšanu Gailīšu pamatskolā uzdāvinātais patafons. Apskatāms Preiļu muzeja ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai”. Padomju okupācijas laikā no 1944. līdz 1991. gadam arī izglītība tika iekļauta padomju ideoloģijas sistēmā. Skolēni tika iesaistīti bērnu un jauniešu organizācijās – oktobrēnos, pionieros un komjauniešos. Pionieru organizācija apvienoja 10 – 15 gadus vecus skolēnus.

Skolas un izglītība Grodņā

Grodņā izglītības veidošanos un tās attīstību agrākajā posmā (12.-16. gs.) ietekmēja kristīgais pasaules uzskats: klosteri kalpoja kā grāmatu pārrakstīšanas vieta, savukārt bērni tur ieguva pamata zināšanas. No 17. gs. 1534. gadā dibinātais Jezuītu ordenis ieņēma dominējošo lomu izglītības nodrošināšanā. Tā locekļi visā valstī izveidoja kolēģijas un apmācīja studentus retorikā, latīņu valodā, astronomijā un citās zinātnēs. 1775. gadā franču dabaszinātnieks, ķirurgs un anatomiķis Žans Emanuels Žilibērs (Jean Emmanuel Gilibert) Grodņā atvēra Baltkrievijas teritorijā pirmo medicīnas skolu. 19. gs. pilsētā tika atvērtas divas ģimnāzijas (vīriešu un sieviešu). Studentiem tas deva iespēju iegūt klasisko humanitāro izglītību. Starpkaru periodā (1918-1939) Grodņa ietilpa Polijas Republikā, līdz ar  to šajā laikā izglītībā bija spēcīga poļu kultūras ietekme. Pēc Otrā pasaules kara pilsētas pedagoģiskā kopiena aktīvi iesaistījās izglītības tradīciju atjaunināšanā reģionā. Mūsdienās pilsētā ir dažādas izglītības iestādes: skolas, ģimnāzijas, liceji, koledžas, kā arī 3 lielas valsts universitātes – Jana Kupala Grodņas Valsts universitāte, Grodņas Valsts medicīniskā universitāte un Grodņas Valsts lauksaimniecības universitāte.

Svētbilde “Anna māca Mariju lasīt”. Svētbilde tiek datēta ar 19. gs. pirmo pusi. Tajā attēlota Svētā Anna, Jaunavas Marijas māte, laulības un grūtnieču aizbildne. Viņa sēž ar atvērtu grāmatu klēpī un māca meitu lasīt. Pastāv sižeti, kuros Svētā Anna māca Mariju izšūt. Svētbilde atspoguļo ciešo saiti starp izglītību un kristīgo pasaules uzskatu šī darba tapšanas laikā.

Grodņas sieviešu ģimnāzijas fotogrāfija. 19. gs. 2. pusē tika atvērta Marinskas sieviešu ģimnāzija. 1892. gadā pēc inženiera Nebalsina projekta tai tika uzbūvēta ēka “ķieģeļu” stilā (mūsdienās Elīzas Ožeško ielā 22). Tā ir saglabājusies līdz mūsdienām un šobrīd tajā atrodas Jana Kupala Grodņas Valsts universitāte. Fotogrāfijā var redzēt, kā ēka izskatījās 1904-1909.

Dokuments “Skolas sertifikāts” (Swiadectwo szkolne). Šī apliecība tika izdota 1936. gadā Mikalam Zorko no Bondaru ciema Grodņas apriņķī kā apliecinājums par ceturtās klases beigšanu. Tajā ir skolnieka iegūtie vērtējumi, kā arī atzīme par brīvprātīgu vākumu vidusskolas ēku būvniecībai. Līdzīgas apliecības skolēniem tika izsniegtas katru gadu.

Skolas un izglītība Panevēžā

Piāristu mūki pirmo skolu – koledžu, kas atbilst mūsdienu vidusskolai, – Panevēžā dibināja 1727. gadā. Piāristu mērķis bija jaunatni skolās izglītot kristīgās tradīcijās. Pēc 1831. gada sacelšanās cariskās Krievijas valdība izdeva rīkojumu slēgt piāristu klosterus un skolas. 1834-1858 gadā Troškūnos darbojās muižniecības skola, 1840. gadā tā tika pārcelta uz Panevēžu. Muižniecības skola tika reorganizēta par ģimnāziju, līdz 1865. gadā par skolēnu un skolotāju dalību 1863. gada sacelšanās aktivitātēs cariskā valdība to slēdza. 1872. gadā bijušās ģimnāzijas ēkā tika izveidots skolotāju seminārs. 1882. gadā sāka darboties reālskola un dažus gadus vēlāk tā tika pārvietota uz jaunuzceltu ēku. 1915. gada 1. oktobrī tika atvērta ģimnāzija, kas bija Lietuvā pirmā lietuviešu vidusskola. Pēc Pirmā pasaules kara ģimnāzija tika pārcelta uz reālskolas ēku.

Panevēžas Valsts ģimnāzija. Ap 1930. gadu. Ēka tika uzbūvēta 1884. gadā reālskolas vajadzībām. Lietuvas Republikas (1918-1940) laikā tur strādāja daudzi ievērojami Lietuvas pedagogi. Ģimnāzijā darbojās daudzas pašizglītošanās un mākslas organizācijas. 1924. gada 23.-25. augustā ģimnāzijas pagalmā notika pirmie Panevēžas dziesmu svētki. 1932. gadā meiteņu klases tika pārceltas uz jauno Meiteņu ģimnāzijas ēku.

Meiteņu skolas formastērps. 1980. gadi. Foto: Tomas Stasevičs. Skolnieču formastērpa projektu Panevēžas Valsts ģimnāzijas skolotāju padome apstiprināja 1921. gada februārī. Panevēžas ģimnāzijas skolotāji Gabriele Petkevičaite, Jozas Zikaras un Elena Jasinskaite piedalījās skolnieču formastērpu izstrādes komisijā. 1922-1924. gadā skolā tika ieviesti zēnu formastērpi un absolventiem bija formastērpu cepures ar ģimnāzijas ģerboni (autors J. Zikaras). Skolēnu formastērpi tika nēsāti daudzās Lietuvas skolās līdz 1990. gadam.

Panevēžas Joza Balčikoņa ģimnāzija. 2020. gads. Foto: Ģediminas Kartanas. 1949. gadā pēc skolu struktūras maiņas Panevēžas 1. ģimnāzija tika reorganizēta par 11 klašu vidusskolu Nr. 1. 1970. gadā skolai tika piešķirts Joza Balčikoņa vārds – viņš bija absolvents un ģimnāzijas direktors, valodnieks un akadēmiķis. 1992. gadā skola ieguva ģimnāzijas statusu. Šobrīd tā ir viena no visaugstāk novērtētajām ģimnāzijām Lietuvā.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību”

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.

http://europa.eu/;
http://www.eni-cbc.eu/llb
https://eeas.europa.eu/delegations/belarus_be

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
Grodņas reliģijas vēstures muzejs
Panevēžas novadpētniecības muzejs  

Pēdējās izmaiņas: 16.10.2020.