Preiļi atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Latgales augstienes rietumu malā pie mazas upītes — Preiļupes. Preiļu zeme ir viena no senākajām Latvijas apdzīvotajām vietām. Pirmie iedzīvotāji Preiļu apkārtnē ienākuši 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Vēsturnieki Preiļu zemes sākotnējo centru saista ar Anspaku un Plivdu pilskalnu, no kurienes laika gaitā vienas vai abu pilskalnu apmetņu iedzīvotāji pārcēlušies uz tagadējo Preiļu pilsētas vietu. Par senāko šīs teritorijas iemītnieku dzīvi vēsta tikai arheoloģiskas liecības.
Preiļu vārds rakstītajos avotos pirmo reizi minēts 1348. gadā sastādītā dokumentā. Jāatzīmē, ka A. Bīlenšteins, vācbaltiešu izcelsmes valodnieks, etnogrāfijas un folkloras pētnieks, bez konkrētas norādes uz dokumentu atzīmējis Preiļus kā jau ap 1250. gadu apdzīvotu vietu (Bielenstein A. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart un dim 13. Jarhundert.- St. Peterburg, 1892).
Preiļi no 1376. gada ietilpa Livonijas ordeņa daļā. 14. gs. beigās Preiļu zeme nonāca grāfu Borhu īpašumā. Borhi piederēja pie vecākajām dižciltīgo dzimtām Eiropā, kuras saknes meklējamas Neapoles karalistē Dienviditālijā. No turienes dzimta pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi. 13. gs. viens Borhu dzimtas atzars pārcēlās uz Pomerāniju Vācijā, otrs uz Krakovas vojevodisti Polijā, trešais uz Livoniju. Livonijas Borhu dzimtas pārstāvji bija arī Preiļu un Varakļānu muižu īpašnieki.
Pētnieki Preiļu zemes sākotnējo centru saista ar Plivdu un Anspoku pilskalniem Preiļupītes kreisajā krastā uz dienvidiem no mūsdienu pilsētas (Mugurēvičs Ē. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12.-16.gs. vidus// Latvijas zemju robežas 1000 gados.-Rīga,1999). Atsevišķi senlietu savrupatradumi liecina, ka pirmie iedzīvotāji Preiļu apkārtnē ienākuši 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Sākumā viņi apdzīvojuši mazāko Anspoku pilskalnu, bet vēlāk, pieaugot iedzīvotāju skaitam un mainoties dzīves apstākļiem, pārgājuši uz blakus esošo lielāko Plivdu pilskalnu. Pēc Preiļu zemes izlēņošanas Ikšķiļu un Borhu dzimtām, domājams, Preiļu zemes centrs no minētajiem pilskalniem pārvietojas uz tagadējo Preiļu pilsētas parka teritoriju. Te izveidojās un līdz pat 19.gs. otrajai pusei pastāvēja Borhu muižas centrs.