Jānis Streičs

JĀNIS STREIČS
1936. gada 26. septembrī

Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2008. gada 22. maijā
(2008. gada protokols nr. 7, p.2.9)

Kinorežisors, scenārists, aktieris, gleznotājs, LZA goda loceklis

Jānis Streičs dzimis Preiļu pagasta Anspokos, burtiski uz ceļa starp Jasmuižu un Preiļiem. Tēvs — Jānis Streičs, māte — Olga Žihare. Drīz ģimene labāka atalgojuma meklējumos, pārcēlās uz Rīgu un tūdaļ tālāk uz Kurzemi Sabiles pusē. Tur 1938. gadā pasaulē nāca J. Streiča māsa Ruta un 1939. gadā — brālis Ēriks. Pēc 1940. gada Streiču ģimene atgriezās dzīvot Preiļu pusē, Gailīšu pagastā. Tur 1942. gadā piedzima ceturtā Streiču ģimenes atvase — māsa Anastasija. Kad J. Streičam palika 11 gadi, nomira viņa māte Olga. Kopš tā laika bērnu audzināja mātes māsa un mātes māte.

J. Streičs mācījies turpat vietējā Gailīšu pagasta skolā. Absolvējis Rēzeknes pedagoģisko skolu 1955. gadā, strādājis par skolotāju Preiļos un darbojies amatierteātrī Preiļu kultūras namā. J. Streiču iesauca armijas obligātajā dienestā Krievijā Voroņežas apgabalā. Pēc dienesta Jānis Streičs atgriezās Latvijā un devās uz Rīgu, kur 1959. gadā tika uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā kinorežisors Aleksandrs Leimanis piedāvāja jaunajam absolventam Streičam režisora asistenta darbu filmā “Cielaviņas armija” (1964). 1965. gadā Jānis Streičs kļuva par otro režisoru Leimaņa filmā “Tobago maina kursu”, bet Streiča debijas spēlfilma bija nu jau par leģendu kļuvusī 1967. gada ģimenes komēdija “Kapteiņa Enriko pulkstenis”. Šīs filmas otrais režisors, tāpat kā nākamajā Streiča filmā “Līvsalas zēni” bija Jāņa Streiča kursabiedrs Ēriks Lācis. Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma Šauj manā vietā! (1970), šajā filmā viņš pats arī spēlējis mācītāja – tēva Arsēnija lomu. Jāņa Streiča filmogrāfijā ir vēl vairākas kinolomas – pedagogs Dūms Oļģerta Dunkera filmā Cāļus skaita rudenī (1973), direktors Kalsons Oļģerta Dunkera filmā Vīrietis labākajos gados (1977), arī divas lomas paša režisētās filmās – Autors filmā Teātris (1978) un mācītājs filmā Cilvēka bērns (1991).

Jānis Streičs vienmēr aktīvi piedalījies savu filmu scenāriju tapšanā, bijis scenārija līdzautors arī Dzidras Ritenbergas filmai Šīs bīstamās balkona durvis (1976), bet pats rakstījis scenārijus septiņām savām filmām, ieskaitot topošo Rūdolfa mantojumu. Streičs ir arī talantīgs rakstnieks, visspilgtāk šo faktu apliecina 2006. gada rudenī iznākusī grāmata Lāga dvēseļu straumē – stāsti par kinogaitās satiktām un iepazītām personībām. 2012. gadā iznāca otrā Jāņa Streiča grāmata „1991_Tas garais cilvēkbērna gads”.

Jānis Streičs ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts: kinofestivālos Čeļabinskā, Kijevā, Maskavā, Bostonā, Čikāgā u.c. Streiča režisētā filma Cilvēka bērns saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā Otrā pirmizrāde (1993) u.c. Režisors arī saņēmis Vatikāna prēmiju Beato Angelico per L’Europa, viņš ir pirmais no Latvijas, kam piešķirts šis pagodinājums. Zīmīgi arī, ka Vissavienības kinoražošanas sistēmā tikai diviem Latvijas mākslas filmu režisoriem tika piešķirta augstākā kinorežisora – inscenētāja profesionālā kategorija un apmaksas grupa; tie bija Aloizs Brenčs un Jānis Streičs.

1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis. Bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.

2010. gadā  kinorežisoram, scenāristam, aktierim, gleznotājam, LZA goda loceklim Jānim Streičam piešķirta balva  par izcilu devumu Latvijas kultūrā, profesionālā un mākslinieciskā līmenī risinot nacionālo tēmu kinomākslā, kā arī aktīvu darbību, izstrādājot koncepcijas valsts prioritāro programmu “Letonika” un “Nacionālā identitāte” īstenošanai.

Streičs ir latviešu mākslas filmu rekordists. Daudzas no viņa 23 lielā ekrāna un televīzijas filmām festivālos atzinīgi novērtējusi starptautiskā sabiedrība. Jānis Streičs ir ne tikai režisors, bet arī aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks. Vadījis Kinematogrāfistu savienību, Rīgas Latviešu biedrību un Latgales kultūras biedrību savienību.

  

Pēdējās izmaiņas: 12.10.2018.