Par novadu

Preiļu novads atrodas Latvijas Dienvidaustrumos, jeb Latgales dienvidrietumu daļā, Viduslatgalē, Latgales plānošanas reģiona vidusdaļā ar administratīvo centru – Preiļi. Preiļi atrodas 210 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas un 50 km attālumā no nacionālas nozīmes pilsētām: Rēzeknes, Daugavpils un Jēkabpils.

Preiļu novada kopējā teritorija veido 1413.31 km2 , tas aizņem 2,19 % no Latvijas teritorijas, savukārt, no Latgales teritorijas Preiļu novads aizņem 9,71 % . Preiļu novads atrodas trīs lielpilsētu: Daugavpils, Jēkabpils un Rēzeknes trīsstūrī, kuras savstarpēji savieno lielas automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, Preiļi ir šī trijstūra centrā. Preiļu novads robežojas ar Līvānu novadu un Varakļānu novadu R, Rēzeknes novadu A, Krāslavas DA , Augšdaugavas novadu dienvidos.

Preiļu novada novietojums Latvijā

 

Preiļu novads Latvijas mērogā ir uzskatāms par maz urbanizētu novadu ar nelielu pilsētu – Preiļiem un lielciemu Aglonu un Riebiņiem, pārējā teritorija, ņemot vērā J.Turlaja un G.Milliņa klasifikāciju, vērtējama, kā lauku apdzīvotās vietas, kurās dominē skrajciemu apdzīvojuma struktūra, kura raksturīga tieši Latgales reģionam. Vidējais iedzīvotāju blīvums novadā ir 12,6 cilvēki uz km2, kas ir būtiski mazāks rādītājs nekā vidēji Latgales plānošanas reģionā – 19,6 cilvēki uz km2 un vidēji Latvijā 32,7 cilvēki uz km2, bet rādītājs ir vidējs to Latgales novadu vidū, kuru teritorijā neietilpst reģiona nozīmes pilsētas.

Atbilstoši likumam “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, sākot ar 01.07.2021. Preiļu novada administratīvajā teritorijā ietilpst 15 (piecpadsmit) teritoriālās vienības – Preiļu pilsēta, Aglonas pagasts, Aizkalnes pagasts, Preiļu pagasts, Pelēču pagasts, Saunas pagasts, Riebiņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Galēnu pagasts, Stabulnieku pagasts, Silajāņu pagasts, Rušonas pagasts, Vārkavas pagasts, Upmalas pagasts, Rožkalnu pagasts.

Preiļu novada novietojums Latgales plānošanas reģionā

Novada teritorijas attīstību nosaka trīs nozīmīgākie apdzīvotie centri – Preiļi, Aglona, Riebiņi, Vārkava katra ar savu vēsturisko izcelsmi un attīstības gaitu:

  • Preiļi kā administratīvs centrs,
  • Aglona kā svētvieta un rekreatīva zona pateicoties dabas pamatnei,
  • Riebiņi kā lauksaimniecības un ūdensrekreācijas,
  • Vārkava kā vieta ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu.

Dabas pamatne ir viens no tūrisma priekšnoteikumiem un piemērotākā tām ir Preiļu novada Austrumu daļas dabas pamatne – pauguraines un daudzie ezeri, bet esošais kultūrvēsturiskais mantojums bagātina šo apvidu.

Latgale tiek saukta par zilo ezeru zemi, arī par Māras zemi. Par Latgales administratīvo centru uzskata Daugavpili, bet Rēzekni dēvē par “Latgales sirdi”, savukārt Preiļu novada Aglona – Latgales un arī visas Latvijas katoļu centrs, kur katru gadu 15.augustā sapulcējas tūkstošiem svētceļotāju atzīmēt Sv.Marijas Debessbraukšanas dienu. Katoļu tradīcijas Latgalē joprojām ir pietiekoši stipras, daudzviet ceļu malās atrodami krucifiksi, praktiski visās baznīcās darbojas draudzes un regulāri notiek dievkalpojumi. Valodas ziņā Latgale pieder pie augšzemnieku dialekta, ko nereti sauc par latgaļu valodu, kurai dažādos novados ir atšķirīgas izloksnes.

Ar  2021. gada 1. jūliju ir izveidots jauns Preiļu novads, apvienojoties esošajam Preiļu novadam, Aglonas pagastam, Vārkavas un Riebiņu novadiem. Esošajam Preiļu novadam administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pievienojās tikai Aglonas pagasts, pārējie pagasti tika pievienoti Krāslavas novadam.

Preiļu novada teritoriālajā iedalījumā ietilpst Preiļu pilsēta, Preiļu pagasts, Aizkalnes pagasts, Pelēču pagasts, Saunas pagasts, Riebiņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Galēnu pagasts, Stabulnieku pagasts, Silajāņu pagasts, Rušonas pagasts, Vārkavas pagasts, Upmalas pagasts, Rožkalnu pagasts un Aglonas pagasts.

Preiļu novada teritorijas platība: 1413.31 km2.

  • Preiļu pilsēta 5,24 km2,
  • Aizkalnes pagasts 73,16 km2,
  • Pelēču pagasts 84,39 km2,
  • Preiļu pagasts 78,91 km2,
  • Saunas pagasts 122,28 km2,
  • Upmalas pagasts – 97,97 km²,
  • Rožkalnu pagasts -111,03 km²,
  • Vārkavas pagasts – 78,67 km².
  • Galēnu pagasts – 81,36 km²,
  • Riebiņu pagasts -110,00 km²,
  • Rušonas pagasts – 205,84 km²,
  • Stabulnieku pagasts – 67,36 km²,
  • Silajāņu pagasts – 70,52km²,
  • Sīļukalna pagasts – 94,53 km²,
  • Aglonas pagasts – 31,96 km2.

 

Preiļu novada administratīvās vienības, pilsētas un ciemi

 

Dabas un kultūrvēsturiskās vērtības

 

Fizioģeogrāfiskais raksturojums

Preiļu novada A daļa atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, R daļa – Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Preiļi atrodas uz robežas starp Latgales augstieni un Austrumlatvijas zemieni. Novads atrodas Daugavas sateces baseinā. Preiļu novada reljefs pārsvarā lēzens, daļēji viļņots uz morēnas smilšmāla vai saliktiem smilšmāla nogulumiem, veidots ar dažādas formas un augstumu pauguriem un pauguru grēdām, kuras mijas ar atsevišķiem nelieliem līdzenuma iecirkņiem. Pauguru relatīvais augstums mainās no 5 – 10 m līdz 15 – 20 m (atsevišķas vietās arī vairāk). Lielākās ieplakas aizņem ezeri, bet novada Z daļā – purvi un mitraines. Starppauguru ieplakām bieži nav dabiska notece, kas novadā veicina mitru un pārmitru teritoriju veidošanos un pārpurvošanās procesus. Absolūtie augstumi pieaug austrumu un dienvidaustrumu virzienā no 120 m v.j.l. tās nomalē, vidusdaļā 150 – 155 m un 170 – 180 m (dažviet līdz 190 – 195m) Preiļu novada DA daļā. Kankuļu karjerā (Rušonas pagasts) atrodas maksimālā novada augstuma atzīme – 195,4 m v.j.l. Salīdzinoši nelielās reljefa formu absolūtā augstuma vērtības nosaka arī nelielu reljefa amplitūdu, respektīvi – augstuma starpību starp teritorijas zemāko un augstāko punktu jeb relatīvo augstumu (līdz 40 m).

Klimatiskie apstākļi

Klimats ir nozīmīgs faktors, kas nosaka tūrisma nozares attīstību un rekreācijas infrastruktūras funkcionēšanu un izmantošanas iespējas. Preiļu novada teritorija, tāpat kā visa Latvijas Republika, atrodas mēreni mitrajā atlantiski kontinentālajā klimata apgabalā, t.i, pārejas klimata apgabalā starp kontinentālo Austrumeiropas un mitro Rietumeiropas klimatu. Preiļu novads ietilpst Dienvidaustrumlatvijas klimatiskajā rajonā. Pēc agroklimatiskā dalījuma ietilpst mitrajā kontinentālajā agroklimatiskā rajona mēreni siltajā (Austrumlatvijas zemiene) apakšrajonā un siltajā apakšrajonā (Latgales augstiene).

Pozitīvās siltuma bilances laika posma ilgums ir 8 mēneši. Saules tiešās spīdēšanas summārais ilgums mainās vidēji no 22 stundām decembrī līdz 277 stundām jūnijā. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +4,40C.  Ilggadējā gaisa vidējā temperatūra janvārī ir – 6,60C, bet jūlijā +17,60C. Saskaņā ar ilggadējiem gaisa vidējās diennakts temperatūras novērojumiem, bezsala periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra augstāka par 00C) ilgst 222 dienas.

Bezsala periods ilgst no 1. aprīļa līdz 10. novembrim. Veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra augstāka par +50C) ilgst 175 dienas. Tas sākas 19. aprīlī un turpinās līdz 12. oktobrim. Salīdzinot ar Latvijas rietumu reģioniem, veģetācijas periods ir par 10 līdz 14 dienām garāks.

Klimatu raksturo liels gaisa mitrums, liels mākoņainums un samērā daudz nokrišņu – vidēji līdz 670 – 680 mm gadā. Visvairāk nokrišņu (vidēji līdz 83 mm mēnesī) ir jūlijā, kad diezgan bieži novērojamas gāzienveida lietusgāzes ar pērkona negaisu. Nokrišņu minimums novērojams martā (vidēji līdz 38 mm mēnesī), dienu skaits ar nokrišņiem ir 199 dienas gadā. Noturīga sniega sega veidojas samērā vēlu – tikai novembra otrajā dekādē. Kopumā periods, kad teritoriju klāj sniega sega, ilgst no 115 dienām. Sniega segas biezums Preiļu novada teritorijā var sasniegt līdz 60 cm. Taču parasti svārstās 20 līdz 30 cm robežās. Ziemā valdošie ir DR – D vēji, bet vasarā R – DR vēji. Dominē vēji ar nelielu ātrumu – 2 līdz 5 m/s. Rudens mēnešos ir novērojamas vētras, kad vēja ātrums var sasniegt 20 līdz 25 m/s, brāzmās pat līdz 35 m/s.

Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā uzbūve, augsne

Preiļu novada ģeoloģisko uzbūvi un attīstības īpatnības, līdzīgi kā pārējā Latvijas  teritorijā, nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums uz Austrumeiropas platformas ziemeļu daļas. Teritorijas vertikālā ģeoloģiskā griezumā izdalāmas divas galvenās sastāvdaļas: kristālisko pamatklintājs un nogulumiežu sega. Pamatklintāju veido Arhaja un Protozoja ērās veidojušies granīti un gneisi. Pamatklintāju klāj pamatiežu slānis, kurš sastāv no augšdevona karbonātiežiem. Pamatiežu virsmu novada Z daļā veido augšdevona

Pļaviņu svītas dolomīti un dolomītmerģeļi ar mālu starpkārtām, novada vidusdaļā – Gaujas – Amatas svītas smilšakmeņi un aleirolīti. To virsmas augstums pārsvarā ir 100- 120 m v.j.l., bet dienvidrietumu stūrī tas pazeminās līdz 60 – 80 m v.j.l. Pamatiežu slānis zemes virspusē neatsedzas. Tos klāj kvartāra nogulumu sega, galvenokārt glacigēnie un fluvioglaciālie, retāk limnoglaciālie nogulumi. Kvartāra nogulumu segas biezums mainās no 10 – 15 metru līdz vairākiem desmitiem metru. Pļaviņu svītas dolomītu klātbūtne pamatiežos novada Z daļā nosaka to, ka tajā var veidoties slēgtas pazemes karsta formas (kavernes un dobumi).

Augsnes cilmieži lielākajā teritorijas daļā sastāv no vieglas mālsmilts, smilšmāla un māla. Šie nogulumi ir ūdeni vāji caurlaidīgi, bet atkarībā no smilts un grants daudzuma tajos, ūdenscaurlaidība palielinās. Ledāju kušanas ūdeņu veidotie nogulumi jeb fluvioglaciālie nogulumi (dažāda raupjuma smilts, grants un smilts – grants materiāls) sastopami Latgales augstienes Rietumu nogāzē posmā Riebiņi – Preiļi – Pelēči, kur tie veido 2 – 2,5 km platu joslu. Otrs lielākais fluvioglaciālo nogulumu izplatības iecirknis atrodas Cirīšu un Rušona ezera apkārtnē. Šajās teritorijās izvietotas lielākās novada derīgo izrakteņu atradnes – Riebiņu, Rušonas un Stabulnieku pagastos. Maltas pazeminājumā, kas aptuveni sakrīt ar Galēnu un Stabulnieku pagastu teritorijām, Kvartāra nogulumu segu veido glacigēnie (smilšmāls un mālsmilts), fluvioglaciālie (grants un smilts) un vietām arī limnoglaciālie (smalka smilts un aleirtīts) nogulumi. Kvartāra segas biezums palielinās virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Paugurainā reljefā raksturīga liela augšņu tipu daudzveidība, pārsvarā vidēji vai vāji podzolētās un erodētās velēnu podzolaugsnes, pazeminājumos – glejotās un pat purva augsnes. Izplatītas vidēji iekultivētas, vāji un vidēji erodētas velēnu podzolaugsnes, ko ūdensšķirtņu rajonos nomaina velēnu glejaugsnes un purvu augsnes. Eolajos smiltājos un senajās deltās tipiskās podzolaugsnes un stipri erodētas velēnu podzolaugsnes.

Dabas resursi

Preiļu novadā ir maz nozīmīgu derīgo izrakteņu atradņu, tās ir nelielas un to izstrāde no saimnieciskā viedokļa nav ekonomiski izdevīga (pēc LVĢMC datiem). Ņemot vērā, ka pēdējos gados nav konstatēta informācija par kādu potenciāli nozīmīgu derīgo izrakteņu teritoriju, nav pamatota tuvākajos 10 gados plānot izpētes darbus, bet galvenā uzmanība jāpievērš izmantoto atradņu apsekošanai un rekultivācijai.

No Preiļu novada teritorijā esošajiem ezeriem kā potenciālās sapropeļa ieguves vietas ir pētīti Šusta ezers, Liminkas ezers (Aizkalnes pagastā), Pelēču ezers un Dovules ezers (Aizkalnes pagastā). Nozīmīgākie no sapropeļa ieguves viedokļa ir Šusta un Dovules ezeri, to tuvumā ir ceļi un lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tomēr papildus jāvērtē sapropeļa kvalitatīvie rādītāji, ieguves apjomi, izmaksas un izmantošanas iespējas tirdzniecībai vai apkārtējo lauku mēslošanai.

Nozīmīgākās teritorijas kūdras ieguvei ir Saunas pagastā – Pauniņu (Krievusalas) purva atradne (Nr. Kūdras fondā 4539) un Steporu purva kūdras atradne (Nr. Kūdras fondā 4525), kuru lielākā daļa atrodas uz AS ”Latvijas Valsts meži” valdījumā esošās zemes.

Preiļu novada teritorijā netiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, bet ir apzinātas iespējamās derīgo izrakteņu atradnes, t.sk. 12 kūdras atradnes. Izpētītas ir smilts un smilts – grants atradnes ( Skangaļi, Zīlāni, Aglona ), bet neviena no tām šobrīd netiek izmantota rūpnieciskai ieguvei.

Saunas pagastā ir zināmas bezakmens māla un smilts atradnes, arī kūdras un grants, kā arī potenciālas dolomīta atradnes ( Sīļukalns ), taču tās atrodas uz privātīpašnieku zemes, un derīgo izrakteņu ieguve netiek plānota.

Derīgie izrakteņi pašlaik galvenokārt tiek izmantoti saimnieciskām vajadzībām – ceļu remontiem, būvniecībai, lauksaimniecībā, rūpnieciskā ieguve nenotiek. Novada būvmateriāli ir izmantojami kā izejvielas būvniecībai, ceļu būvei un arī ceļu kaisīšanai ziemas periodā.

 

Virszemes ūdeņi

Latgale ir ar ezeriem bagātākā Latvijas daļa, un tie ir nozīmīgākais tūrisma piesaistes potenciāls. Kopā novadā ir 83 ezeri (virs 1 ha) ar kopējo platību 6495,3 ha, t.i. 3.7 % no Latvijas ezeru kopējā skaita un 5.4 % no to platības, kā arī 8 nelielas ūdenskrātuves ar kopplatību 287 ha. un samērā blīvs ūdensteču tīkls .Visiem ezeriem ir zivsaimnieciska nozīme. 43 ezeri ir ar platību līdz 10 ha, 28 ezeri – ar platību vairāk par 10 ha, 12 ezeri  – ar platību vairāk par 100 ha.

Lielākie ezeri ir Rušonas ezers – 23.7 km2(2 373.0 ha) Cirītis jeb Ciriša ezers – 6.3 km2(630.6 ha) Feimaņu ezers – 6.3 km2 (626.0 ha) Zolvju ezers – 3.7 km2 (365.0 ha) To kopējā platībā ir 51.8km2 (3 994.6 ha).

Praktiski visi novada ezeru ūdeņi pieder pie eitrofā (produktīvā) ūdeņu tipa. To piesārņojums nav liels, atbilst III klasei – vāji piesārņoti. Aglonas pagasta teritorijā atrodas tādi biotopu laukumi kā dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu augāju, upju straujteces.

Ezeru ihtiofaunu veido zivju sugas, kuras raksturīgas eitrofiem ūdeņiem, dominē – plaudis (breksis), rauda, asaris, arī līdaka un zutis. Ihtiofaunā ir ap 18 sugu zivis. Makšķernieku lomos no tām sastop ap 15 sugu, bet zvejnieku 8 – 10 (apmēram 50 % no Latvijā zvejoto sugu skaita

Preiļu novada upes ietilpst Daugavas baseinā, un tās ir pieskaitāmas pie līdzenuma upēm ar platām, lēzenām ielejām, zemiem krastiem. Novadā izteci rod, tek caur to vai gar tā robežām 5 upes, kuru garumi ir virs 10 km ar kopējo garumu (novada teritorijā) 520 km, kas attiecīgi ir 2.6 % un 2.8 % no Latvijas upju kopējā skaita un garuma. Lielākās upes ir Daugava – novada robežā – 30 km, Dubna – 120 km, Feimanka – 72 km, Oša – 62 km, Sauna – 41 km, Kalupe – 32 km, Preiļupe – 19 km un Tartaka – 21 km. Vairākas upes savieno ezerus kopējā tīklā, kas paver iespējas nodarboties ar ūdenstūrismu. Interesantas ir Jašas upes krāces Aizkalnes pagasta teritorijā. Preiļu novada upēm ir raksturīgs salīdzinoši zems ūdens līmenis vasarā un ziemā un augsts līmenis palu laikā.

 

Veģetācija

Veģetāciju, ko Preiļu novadā veido meži, pļavas un purvi, var aplūkot divējādi – gan kā tūrisma resursu, gan kā ainavas pievilcīguma elementu.

Dominējošais reģiona veģetācijas tips ir mežs. Preiļu novads ar mežiem ir viens no nabadzīgākajiem rajoniem Latvijā. Mežs klāj 27,6 % no novada kopplatības, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā vidēji valstī (43%). Ar mežiem bagāti ir trīs pagasti – Rušonas pagasts (38.0%, 7809 ha), Aglonas pagasts (33.5%, 4378 ha), Vārkavas pagasts (37.6%, 2964 ha) un 6 pagastos meži aizņem trešdaļu no kopplatības. Ar mežiem nabadzīgi ir Rožkalnu (18.1% 2003ha) un Upmalas (15.7% 1556 ha) pagasti. Preiļu novadā pārstāvēti gandrīz visi meža augšanas apstākļu tipi, nav vienīgi grīnis un viršu ārenis. Teritorijā esošiem mežiem ir raksturīga gan skujkoku, gan platlapju veģetācija.

Kopumā novadā vidēji lielāks nekā Latvijā ir slapjo mežu īpatsvars, it sevišķi purvaiņu īpatsvars (meži slapjās kūdras augsnēs – purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekņa ) – 19%, Latvijā vidēji 10%. Sauso mežu (sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris, gārša) – 49 % (Latvijā vidēji 59%). Toties nosusināto mežu īpatsvars novadā ir 18% (kūdreņi), Latvijā vidēji 10% un āreņu (meži nosausinātās minerālaugsnēs) Preiļu novadā – 8% (Latvijā vidēji 9%). Preiļu novada meži kopumā ir bagātāki (auglīgāki) nekā meži vidēji Latvijā. Eitrofās (visauglīgā mežu grupa ) sastāda 37 % (Latvijā vidēji 32%), oligotrofās (mazauglīgās) – tikai 7% (Latvijā vidēji 11%), mezotrofās (vidēji auglīgās) mežu grupas sastāda 56 % (Latvijā vidēji 57%). Preiļu novada mežos dominējošās (valdošās) ir 12 koku sugas. Visvairāk ir bērzu mežu (34%) (Latvijā vidēji 28%) un priežu mežu (33%) (Latvijā vidēji 40 %). Trešā izplatītāka koku suga ir egle (19%) (Latvijā vidēji 18%). No pārējām koku sugām jāmin baltalksnis (6%), melnalksnis (4%), apse (4%). Melnalkšņu un apšu mežu īpatsvars ir lielāks nekā vidēji Latvijā. Pārējo sugu mežu (ozols, osis, liepa, vītols un lapegle) īpatsvars ir mazāks par 1%.

Reģionā ir plaši izplatīti purvi. Pārsvarā tie ir augstie (sūnu) purvi, kas izvietojušies Austrumlatvijas zemienes reljefa pazeminājumos. Pēc Latvijas dabas enciklopēdijas datiem – Preiļu novadā ir 36726 ha ar purviem (18.0 % no kopplatības). Lielākie purvi: Aklais purvs – augstais un zemais purvs Preiļu novada Ziemeļu daļā ar daļām Rēzeknes un Madonas rajonos. Platība 2277 ha., Ašenieku purvs – augstais purvs, Novada DR daļā Upmalas pagastā, Dubnas labajā kratsā. Platība 1706 ha., Pirtssalas (Borauku) purvs – augstais purvs uz Jēkabpils un Preiļu novada robežas, ūdensšķirtnē starp Neretu un tās pieteku Atašu. Platība 2527 ha., Kņāvu purvs – neliela daļa 373 ha atrodas Preiļu novada ZA daļā, pamatdaļa – Rēzeknes novadā 5 km uz DR no Viļāniem, dominē augstais purvs, zemais purvs sastāda ¼ no teritorijas., Lielais Pelečāres purvs – Jēkabpils novadā  (2616 ha) un Preiļu novadā (1930 ha), kopējā platība 4953 ha. Ar Ramsāres konvenciju ir atzīts par starptautiskas nozīmes mitrāju un īpaši kā par ūdens putnu dzīves vidi. Bagātīga putnu fauna.

Pļavas parasti neizdala kā īpašu rekreācijas un tūrisma resursu, bet tām ir savdabīgs skaistums dabas ainavā, īpaši paugurainos apvidos pavasarī un vasarā.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Preiļu pilsētā atrodas vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tajā ir dabas piemineklis dendroloģiskais stādījums “Preiļu pilsētas parks un dižkoku aleja Raiņa bulvārī”.

Preiļu pagasta teritorijā atrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā teritorija (Natura 2000), kas izveidota 2004. gadā – dabas liegums “Jaša” ar platību 69 ha, izveidots saskaņā ar LR MK 24.04.2004. noteikumiem Nr.266 “Grozījumi MK 15.06.1999. noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Dabas liegumā konstatētas 16 īpaši aizsargājamās augu un 19 dzīvnieku sugas. Dabas liegumā ir liela bezmugurkaulnieku, augu un putnu dažādība. Teritorijas meži atbilst ļoti vērtīgiem dabisko mežu biotopiem. 2007. gadā ir izstrādāts aizsardzības plāns “Dabas lieguma „Jaša” dabas aizsardzības plāns 2007. – 2020. gadam”. Visas dabas lieguma „Jaša” meža zemes atrodas privāto īpašnieku valdījumā: Aizkalnes pagastā – 3 īpašnieki un Pelēču pagastā – 14 īpašnieki. Augstākā prioritāte ir sugām un biotopiem, kuri Latvijā ir ļoti reti un lokāli izplatīti, tipiski Latgalei, kuri ir iekļauti EP Biotopu direktīvas vai Putnu direktīvas pielikumos. Dabas lieguma teritorijā nav ne valsts, ne pašvaldības nozīmes ceļu. Abu lieguma gravu un nogāžu mežu ilglaicīgu saglabāšanos negatīvi ietekmē straujās ūdens līmeņa svārstības upē, tāpēc dabas aizsardzības plānā paredzēta ūdens svārstību maksimāla samazināšana, kā arī lieguma robežu iezīmēšana dabā, mežaudzes attīstības un aizsargājamo sugu un biotopu monitorings un informācijas stendu izvietošana. Dabas liegumā nav pieļaujama ēku un būvju celtniecība, tajā ir neliela antropogēnā slodze, daļēji ierīkota dabas taka, bet pagaidām slodze ir neliela. Gar abiem upes krastiem ir makšķernieku takas.

Pelēču pagastā ir dabas liegums “Pelēču ezera purvs” ar platību 12 ha ir aizsardzībā kopš 1999. gada, izveidots saskaņā ar LR MK 15.06.1999. noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”, iekļauts Natura 2000 sarakstā. Aizsargājamā teritorija ir neliela, purvs ir nozīmīga pāreja purvu un slīkšņu aizsardzības vietā, kas veidojas, aizaugot Pelēču ezeram. Liegumam “Pelēču ezera purvs” nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kā arī nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Dendroloģiskais stādījums “Pelēču parks” ir vietējas nozīmes dabas piemineklis, un tam ir noteikts vietējas nozīmes ĪADT statuss (1999. gada 23.augustā, protokols Nr.40). Mikrolieguma teritorija piemērota dažādu dobumperētājputnu dzīvošanai. Teritorijā sastopami dažādu vecumu veci ozoli, liepas, kļavas, oši, kas klāti ar epifiskajām sūnām un ķērpjiem, mežaudzē aug arī egle, melnalksnis un bērzs.

Preiļu novadā atrodas vairāk kā 36 aizsargājamie dabas pieminekļi – dižkoki. No dabas pieminekļiem jāmin Jezufinovas parks ar eksotiskām koku sugām – balzāma egli, balto zīdspīdošo vītolu, pelēko valriekstu un Moltgkes liepu – tas var kļūt par vietējas nozīmes dabas pieminekli, bet atrodas uz privātas zemes. Kā aizsargājami koki Aglonas pagastā norādīti 9 koki.

Pelēču pagastā telpiskajā perspektīvā ir noteikti 2 ainaviskie ceļi: Preiļi-Pelēči un Pelēči- Ārdava.

Upmalas pagastā atrodas dabas liegums „Ašinieku purvs”, tā platība ir 1577 ha, aizsardzībā kopš 1977. gada, teritoriju apsaimnieko VAS „Latvijas Valsts meži”. Dabas liegumam „Ašinieku purvs” ir ne tikai valsts mēroga aizsardzības statuss, bet ir arī starptautiska vērtība – dabas liegums ir iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju „Natura 2000” tīklā.

Dabas liegums „Dubnas paliene” atrodas Upmalas un Rožkalnu pagastā, tā platība ir

377 ha, aizsardzībā kopš 2004. gada. Dabas liegums iekļauts Eiropas nozīmes īpaši  aizsargājamo dabas teritoriju „Natura 2000” tīklā. Dubnas palienes pļavas apsaimnieko to zemju īpašnieki.

Dabas piemineklis – aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „Vārkavas parks” atrodas Upmalas pagastā, tā platība ir 2,7 ha, aizsardzībā kopš 2001. gada, teritoriju apsaimnieko Vārkavas novada dome. Parks ierīkots 19. gs. Sākumā, spriežot pēc lielākiem ozoliem (ap 200 g. veci), pārējie stādījumi ierīkoti 19. gs. beigās.

Aglonas pagasta teritorijā atrodas aizsargājamā dabas teritorija un tai pat laikā arī Natura 2000 teritorija- Cirīša ezers, dabas parks 1297 ha platībā, dibināts 1977. gadā (Aglonas pagastā). Aglonas pagasta  teritorijā atrodas trīs mikroliegumu teritorijas: mikroliegums ar ID 56634, platība 14,6 ha (putnu aizsardzībai),mikroliegums ar ID 54387, platība 1,2 ha (paparžaugu un ziedaugu aizsardzībai), mikroliegums ar ID 54385, platība 2 ha (vaskulāro augu un paparžaugu aizsardzībai). Aglonas pagasta  teritorijā atrodas sekojoši dabas piemineklis – dendroloģiskais stādījums – Jaunaglonas parks 3,25 ha platībā. Mikroliegumu un ĪADT īpatsvars ir 3,8% no novada kopējās platības.

Bijušajā Riebiņu novada teritorijā atrodas četras īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: 3 dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidus un 7 mikroliegumi meža biotopu un sugu aizsardzībai.

Rušonas pagasts ir bagāts ar īpaši aizsargājamajām teritorijām, kas aizņem 15 % no pagasta teritorijas.

Nosaukums Kategorija Pagasts Platība, ha
KaučersAizsargājamo ainavu apvidus, NATURA 2000Rušonas       pagasts un Preiļu pagasts2 769
Rušona ezeru salasDabas liegums, NATURA 2000Rušonas pagasts48
Jašas  –  Bicānu ezersDabas liegums, NATURA 2000Rušonas pagasts311

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Rušonas un Preiļu pagastā (Avots: DAP)

 

Aizsargājamo ainavu apvidus “Kaučers” tika dibināts 2004. gadā. Aizsargājamā teritorijā atrodas 7 ezeri: Salmeja, Kaučera, Stupānu (Stuponu), Liminu, Meiraukas, Baibas un Asara (Esereiša) ezeri, kuri no kopējās aizsargājamo ainavu apvidus teritorijas platības sastāda 8 %. Dabas liegums “Rušona ezeru salas” ir aizsargājama teritorija no 1987. gada. Aizsargājamas 10 Rušonu ezera salas. To lielākā vērtība – platlapju meži, kas klāj daļu no salu platības.

Dabas liegums “Jašas-Bicānu ezers” ir aizsargājama teritorija no 2004. gada. Liegums ietver Bicānu ezeru un mežus ezera pussalā un uz salām. Ozolu meži un jauktie platlapju meži ezera pussalā un uz salām ir vieni no bagātākajiem dienvidlatvijā.

Sīļukalna pagastā atrodas dabas liegums “Lielais Pelečāres purvs” ir aizsargājama teritorija no 1977.gada. Teritorija ietver augsto purvu. Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija.

Visām aizsargājamām dabas teritorijām ir izstrādāti un apstiprināti dabas aizsardzības plāni:

  • aizsargājamo ainavu apvidu “Kaučers” dabas aizsardzības plāns no 2008. līdz 2020. gadam;
  • dabas lieguma “Jašas-Bicānu ezers” dabas aizsardzības plāns no 2017. līdz 2027. gadam;
  • dabas lieguma “Rušonu ezera salas” dabas aizsardzības plāns no 2017. līdz 2027. gadam;
  • dabas lieguma “Lielais Pelečāres purvs” dabas aizsardzības plāns no 2017. līdz 2027. gadam;
  • Dabas lieguma “Pelēču ezera purvs”dabas aizsardzības plāns no 2019. līdz 2030. gadam.

Ainavas daudzveidības

Viensētas, lauksaimniecības zemes, kuras vijas ar mežu puduriem uz paugurotās reljefa virsmas, kā arī ezeri, purvi un mitrāji starppauguru ieplakās ir šim reģionam raksturīgā lauku mozaīkveida ainavu. Novada mežu masīvi veido nozīmīgu ainavas sastāvdaļu – teritorijas paugurainajā daļā kā telpiskās struktūras vertikālais elements, pastiprinot pauguru vertikālās dimensijas izteiksmību, un līdzenajā daļā – kā mozaīkveida ainavas elements. Vairāk kā vienu ceturto daļu (25,8 %) no novada kopējās platības aizņem meliorētas un nosusinātas teritorijas, kas pielāgotas lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Tomēr novada teritorija ir samērā neskarta un maz piesārņota, jo novadā nav lielu industriālu objektu. Šādas ainavas attīstību veicinājusi, arīdzan, salīdzinoši zemais iedzīvotāju blīvums (8 cilvēki uz 1 km2) un paugurotā reljefa virsma.

Kā ainaviska vērtība Preiļu novadā ir īpašā Latgalei raksturīgā apdzīvojuma struktūra, mazie ciemi jeb sādžas. Ainava un daba ir Preiļu novada pievilcības resurss.

Lielāko Preiļu novada platību aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 57%, tad seko meži – 27%, purvi 5%, zeme zem ūdeņiem – 3%. Lauksaimniecības zemes ir nozīmīgs novada attīstības resurss. Preiļu novada teritorijā atrodas daudz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas Natura 2000, kā arī vairāki mikroliegumi. Dabas ainavas un liegumu dabas vērtības ir iespējas dabas un putnu vērošanas tūrisma attīstībai, saskaņojot vides aizsardzības prasības ar tūrisma infrastruktūras attīstību. Jašas dabas lieguma teritorija ir privātu zemju īpašumi, kur sadarbība varētu veidoties publiski privātās partnerības formā. Preiļu novada valsts nozīmes un vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) platība ir apmēram 9 770 ha vai 4.8 % no novada kopplatības. Mūsu valstī ĪADT aizņem ap 7 % no kopplatības. Par ievērojamāko ir uzskatāms dabas liegums – “Lielais Pelēčāres purvs”, kas ar Ramsāres konvenciju ir atzīts par Starptautiskas nozīmes mitrāju, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi.

 

Iedzīvotāju raksturojums

Demogrāfiskie rādītāji

Iedzīvotāju skaits (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) Preiļu novadā 2021. gada sākumā bija 17 702 iedzīvotāji , no tiem:

•        Preiļu pilsētā – 6439,

•        Aizkalnes pagastā – 510,

•        Pelēču pagastā – 656,

•        Preiļu pagastā – 977,

•        Saunas pagastā – 841,

•        Aglonas pagastā – 1693,

•        Galēnu pagastā – 710,

•        Riebiņu pagastā – 1195,

•       Rušonas pagastā – 1334,

•       Silajāņu pagastā – 363,

•       Sīļukalna pagastā – 456,

•       Stabulnieku pagastā – 691,

•       Rožkalnu pagastā – 672,

•      Upmalas pagastā – 640,

•      Vārkavas pagastā – 525.

 

Laikā kopš 2018. gada Preiļu novada teritorijā iedzīvotāju skaits  ar katru gadu samazinās  vidēji par 2-3 % gadā, nevienā no administratīvām teritorijām nav vērojams iedzīvotāju pieaugums. Iedzīvotāju skaita sarukšanas tendence vērojamā arī Latvijā kopumā un Latgales statistikas reģiona pašvaldībās – Latvijā iedzīvotāju skaits kopš 2014. gada kopumā samazinājies par 5,4%, bet Latgales statistikas reģionā iedzīvotāju skaits samazinājies straujāk jeb par 11,7%.

Turpinoties negatīviem migrācijas procesiem un negatīvam dabiskajam pieaugumam (starpība starp mirušiem un dzimušiem) novadā, arī turpmākos gados tiek prognozēta mērena iedzīvotāju skaita samazināšanās.

 

Pēdējās izmaiņas: 21.06.2022.