Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā izstādi "Jānis Unda. Latgales identitāte", kas skatāma Preiļu Kultūras nama izstāžu zālē līdz 14. aprīlim.
Kopš 2023. gadā saņemtā Ievas Undas dāvinājuma, apjomā vislielākais (91 akvarelis, 226 zīmējumi, skices) un mākslinieka Jāņa Undas daiļradi vispilnīgāk raksturojošais krājums glabājas Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Lai veicinātu Latgales mākslas piederību Latvijai, muzejs piedāvā apmeklētājiem izcilā akvarelista darbu ceļojošo izstādi "Jānis Unda. Latgales identitāte". Izstāde sniedz zināšanas par akvareļglezniecības uzplaukumu un attīstību Latgalē un iepazīstina ar Jāņa Undas daiļradi. Tā tematiski ietver četras daļas: Zeme, Mākoņi, Priekšnojautas, Mājas.
Par mākslinieku:
- Latvijas akvareļglezniecības meistars Jānis Unda dzimis Ludzas apriņķa Pildu pagasts Inkinu sādžā 1928. gada 23. jūnijā zemkopju ģimenē.
- Miris 2000. gada 24. jūnijā Rēzeknē.
- Interesi par glezniecību akvarelistam radījis pazīstamais Latgales mākslinieks Arvīds Egle (1905-1977) zīmēšanas stundās Rēzeknes 1. pamatskolā.
- 1948. gadā pēc Kuldīgas daiļamatniecības skolas beigšanas Jānis Unda uzsāka zīmēšanas skolotāja gaitas Latgalē: Ludzā, Nautrēnos, Rēzeknē, Bērzgalē.
- No 1959. gada līdz 1968. gadam Jānis Unda bija jaundibinātās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles vadītājs, pēc tam Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas pedagogs (1972-1996). Paralēli darbam, studēja mākslas vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā (1959-1963).
- Līdzās pedagoga darbam viņš bija arī aktieris un dekoratora Rēzeknes Tautas teātrī, kopš tā dzimšanas 1959. gadā.
- Ar akvareļglezniecību nodarbojās kopš 1963. gada. Mākslinieku savienībā uzņemts 1979. gadā.
- Jāņa Undas izstāžu darbība aizsākās ar akvareļiem, kas ataino Rāznas ezeru. Ar filozofisku piesātinājumu nāca cikls "Zeme", kurā mākslinieks runā caur simboliem, ar līniju ritmiem, paužot gan dabas varenumu, gan cilvēka mūža gājuma nozīmību. Ar šo ciklu Jāņa Undas vārdu iepazina pasaule – Rīga, Londona, Maskava.
- Astoņdesmitajos gados meistara akvareļi kļūst gleznieciskāki, tehnikā virtuozāki, bet kolorītā klusāki. Top plašais akvareļu cikls Pamestās mājas, jeb Tēva mājas, ko raksturo brīžiem dramatiska, bet tajā pašā laikā liriska dabas tēlojuma koncepcija.
- Deviņdesmitajos gados mākslinieka darbos, līdz ar Latvijas Atmodu, ienāk nemierpilna spriedze. Viņa attēlotajās dabas ainavās jūtamas politiskās strāvas. Akvareļu ciklā "Priekšnojautas" kompozīcijas risinājums izriet no tēmas filozofiskajām nostādnēm. Top veltījumi Lietuvai, 1991. gada barikādēm, padomju genocīda upuriem, represētajiem cilvēkiem.
- 1998.-1999. gadā rodas pēdējais plašais cikls akvarelista daiļradē "Mākoņi". Tie ir visdažādākajās formās un veidos: mazi un balti; tumši un draudoši. Tie ļauj katram izsapņot savu mākoņu pasauli kopā ar lielisko mākoņu meistaru Jāni Undu.
Ainava bija viss Jāņa Undas tēmu loks akvareļglezniecībā, lai gan ir arī nedaudzas klusās dabas, pašportrets. Visu radošā darba mūžu mākslinieks centās atsegt Latgales novada būtību. Izstādē akvareļglezniecības meistars ar mums sarunājas savā krāsās izkoptajā Latgales tēla valodā.
Izstāde Preiļu vēstures un mākslas muzejā skatāma līdz 14. aprīlim. Pēc tam tā ceļos uz Krāslavas muzeju, Kultūras centru "Imanta" (Rīgā), izstādi un radošām darbnīcām MIKC Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas struktūrvienībā Rēzeknes Mākslas un dizaina skola.
Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.