Informējam, ka no 19. marta līdz 30. aprīlim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (Uzvaras bulvārī 2a, Rīgā) ir skatāma 10. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā izstāde. Izstādes atklāšana notiks 19. martā plkst. 16.00.
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne par izstādi vēsta sekojošo:
Mēs satiekamies Jāzepa Pīgožņa Latvijas ainavu glezniecībā konkursa darbu izstādē. Jau desmitajā! Jubilejas reizēs pieņemts atskatīties, kāds bijis aizvadītais laiks, ko tas devis Latvijas mākslai kopumā un mums katram – gan organizētājiem, gan skatītājiem.
Esmu bijusi saistīta ar visām 10 izstādēm (žūriju locekle, katalogu sagatavotāja, izstāžu atklāšanas un balvas pasniegšanas uzrunu teicēja Rīgā, Preiļos, konsultante, izstāžu iekārtotāja – katrā gadā savi pienākumi), tāpēc iezīmēšu, manuprāt, svarīgākās vērtības, kuras izdevies saglabāt cauri laikam un notikumu attīstībai.
Pirmkārt, šajā ārkārtīgi nospriegotajā ekoloģisko izmaiņu un Latvijas ainavas traumējumu posmā ir izdevies veicināt simtiem skatītāju uzmanību, interesi, sajūtas par cilvēka un dabas attiecībām. Par mūsu īpašo nacionālo mentalitāti, kas gan strauji mainās, lielākajai daļai cilvēku kļūstot par lielpilsētu vai virtuālās pasaules iedzīvotājiem.
Otrkārt, ir izdevies saglabāt demokrātisku atvērtības principu. Izstādē var piedalīties katrs Latvijas mākslinieks, tas rada plašu pārstāvniecību. Ekspozīcijā parasti ir visu paaudžu mākslinieku darbi, līdzās Latvijas Mākslas akadēmijas docētājiem savu pirmo žūrēto kopskati piedzīvo studenti, jaunie mākslinieki. Izstādes apjoms (kvantitatīvi un kvalitatīvi), iecere, uzbūve, rezultāti, dokumentācija jau sen pārsniedz divu pašvaldību – Preiļu un Rīgas – iespējas. Pēc sava vēriena un vēsturiskās nozīmes konkurss jau šobrīd uzskatāms par valsts nozīmes notikumu.
Treškārt, šajā izstādē tradīcijas un jauninājumi nav šķirami. Godinājums Latvijas Mākslas akadēmijas Dabas skatu meistardarbnīcas izveidotājam Vilhelmam Purvītim un Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram Jāzepam Pīgoznim kļūst par pamatu šodienas Latvijas mākslas attīstībai, pilnveidei. Tādā nozīmē liela skaita Latvijas mākslas skolu pedagogu piedalīšanās šajā notikumā ir pieredze, rosinājums, nākamības mudinājums viņu audzēkņiem. Balvas nominantu ikgadējā piedalīšnās Preiļu muzeja organizētajos plenēros savukārt ir bagātinājums topošajam Latvijas ainavu glezniecības muzejam.
Novēlu katram dalībniekam un katram skatītājam prieka pilnu, saistošu, atziņām bagātu satikšanos ar glezniecību, dabas tēlu mākslā un Latvijas skaistuma neizsmeļamību.
Trīs gleznotāju un mākslas pedagogu atziņas, kuras vērts iegaumēt:
“Glezniecība ir bezizmēra jēdziens. To nevajadzētu saprast kā veidu, kas pauž tikai kādu noteiktu saturu. Glezniecība pauž to, ko var pateikt tikai ar krāsu un tās attiecībām.” Roberts Muzis – pirmais (2015) J. Pīgožņa balvas laureāts
“Cilvēks sastāv no tā, ko viņš sevī ir uzkrājis. Tu vari skatīties svešus darbus, priecāties, bet uztaisīt tu vari tikai to, kas tu pats esi, tas ir ļoti īpatnēji.” Silva Linarte – otrās (2016) J. Pīgožņa balvas laureāte
“Mani interesē būtībā krāsa, krāsas emocionālā iedarbība, emocionālā uzlādētība, tur es redzu glezniecības jēgu un tur arī meklēju.” Osvalds Zvejsalnieks – septītās (2021) J. Pīgožņa balvas laureāts
