Latvijas tauta Padomju Savienības sastāvā ir piedzīvojusi divus izsūtījuma viļņus – 1941. un 1949.gadā. Par spīti necilvēcīgajiem apstākļiem Sibīrijas plašumos latvieši spējuši ne tikai izdzīvot, bet pat rast cerību un prieku traģisma pilnajā ikdienā. Sūrajos apstākļos represētie smēlās spēku dažādos pašu radītos praktiskos un garīgos izdzīvošanas mehānismos. Trūcīgo aizdaru kompensēja mūsu tautas garīgā maize – dziesma -, bet rast cerību sala un bada pilnajās dienās palīdzēja lūgšanas. Jāņa Zarāna dokumentālās filmas “Rozes zem sniega” varoņi pierāda, ka laikmeta griežos latvieši saglabājuši gan sīkstumu, gan spēku, gan ne mazāk svarīgo cilvēcību. Atmiņu kolāžu filmā veido Sibīrijas laiku pārdzīvojušie latvieši.