Lai nodrošinātu energoresursu taupību un mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi uz pašvaldības budžetu, kā arī ievērojot ilgtspējīgu ikdienas saimniekošanu, Preiļu novada pašvaldība 2022. gada rudenī noteica visām tās pakļautībā esošajām iestādēm veikt energotaupības pasākumus: elektroenerģijas patēriņa samazināšanu darba telpās un arī publiskajās ārtelpās (ielu apgaismojuma regulēšanu, telpās uzturamās gaisa temperatūras samazināšanu, atstājot telpas un arī brīvdienās u. c.).

Ikdienas paradumu mainīšana pašvaldībā un tās iestādēs ir rezultējusies ar samazinātiem elektroenerģijas patēriņiem. Konkrēti:

• pašvaldības infrastruktūras objektos (ēkās un būvēs) elektroenerģijas patēriņā 2022. gadā ir izdevies ietaupīt 18 % (salīdzinot ar 2021. gadu),
• 22 % ietaupījums ielu apgaismojumā novadā (salīdzinot ar 2021. gadu),
• pilsētas ielu apgaismojuma elektroenerģijas patēriņā sasniegts 19 % ietaupījums (salīdzinot ar 2021. gadu).

Lai turpmāk mazinātu elektroenerģijas patēriņu, pašvaldība ir iesniegusi projekta pieteikumu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā Preiļu pilsētā” SIA “Vides investīciju fonda” izsludinātajā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētā atklātā projektu konkursā ar mērķi ieviest ekonomiskāku apgaismojumu pilsētā.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

2023. gadā apritēs 20 gadi, kopš UNESCO pieņēma Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Šajā gadā arī organizācija “Starptautiskā deju padome” (“Apvienoto deju Nācija”) svinēs 50. gadadienu. Ņemot to vērā, Lidices Memoriāls Čehijā, sadarbībā ar UNESCO, 51. Starptautiskajai bērnu mākslas izstādei – konkursam “LIDICE 2023” bija noteikuši tēmu – DEJA.

Ir noslēgusies 51. Starptautiskās bērnu mākslas izstādes – konkursa “LIDICE 2023” Latvijas kārtas darbu atlase Rīgā, kurā piedalījās 1174 bērnu un jauniešu mākslas darbi no visas Latvijas. Latvijas bērniem Iedvesmas avots mākslas darbu veidošanā bija dažādu tautu un dažādu laiku dejas visdažādākajos tērpos, kā arī dejas dzīvajā un nedzīvajā dabā. Darbos ir attēloti gan individuāli dejotāji, gan deju grupas Dziesmu svētkos, ballēs un citos pasākumos. Vispopulārākās tēmas – latviešu tautas dejas, balerīnas, disko, breiks un dzērvju deja. Iesniegtie vizuālās un vizuāli plastiskā mākslas darbi ir apliecinājums bērnu un jauniešu radošumam, varēšanai un uzņēmībai.

Saskaņā ar Valsts izglītības centra vērtēšanas komisijas protokolu tālāk ceļam uz Lidici  un digitālajā katalogā iekļauti 126 laureātu darbi no 70 izglītības iestādēm Latvijā. 40 vizuāli plastiskās mākslas darbi, 83 vizuālās mākslas darbi un 3 animācijas filmiņas, ko veidojuši bērni un jaunieši no 4 līdz 16 gadiem.

No Preiļu novada izglītības iestāžu iesūtītajiem 19 darbiem, uz konkursu – izstādi Čehijā tika izvirzīti 4 darbi, to autori ir:

• Rasa Skrivļa–Čevere, 13 gadi /Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija/ Darba nosaukums: Straujā liesma/ Pedagogs: Ruta Vjakse,
• Daniils Grigorjevs, 15 gadi /Preiļu 2. vidusskola/ Darba nosaukums: Deja kā emociju brīvība/ Pedagogs: Inna Zenovjeva,
• Ričards Kolosovs, 12 gadi /Preiļu novada Bērnu un jauniešu centrs, Zīmēšanas pulciņš/ Darba nosaukums: Variācija par “Nerejat(i) ciema suņi”/ Pedagogs: Kazimirs Anspaks,
• Iluta Vaikule, Marta Vainiņa, 16 gadi /Preiļu novada Bērnu un jauniešu centrs, “Modes mākslas studija”, “Animācijas studija 24”/ Animācijas filmiņa: “Velteņu dancis”/ Pedagogs: Ilona Abdulajeva.

Sveicam laureātus un priecājamies par viņu sasniegumiem!

Laureātu sarakstu iespējams skatīt ŠEIT

Laureātu darbu digitālais katalogs ir pieejams Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra tīmekļa vietnē www.intereses.lv

https://www.intereses.lv/51-starptautiska-bernu-makslas-konkursa-lidice-2023-latvijas-kartas-laureatu-darbu-digitalais-katalogs/

Sirsnīgs paldies bērniem, jauniešiem, vecākiem un pedagogiem, par atsaucību, radošumu, neatlaidību un dalību konkursā “Lidice 2023” Latvijas kārtā! 

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada Bērnu un jauniešu centra
direktora vietniece
Anita Kolosova

7. martā no plkst. 10.00 līdz 13.30 Preiļu Galvenās bibliotēkas telpās notiks informatīvs seminārs uzņēmējiem. Tiks runāts par atbalsta pasākumiem, kas tuvāko mēnešu laikā būs pieejami no jaunā perioda ES fondu finansējuma programmām.

Pašvaldības Vecākā komercdarbības speciāliste iepazīstinās ar aktualitātēm, plānotajām investīcijām uzņēmējdarbības jomā, Preiļu rajona partnerība koordinatore Valija Vaivode informēs par jaunā perioda finansējumu no LEADER. Latgales uzņēmējdarbības centrs vadītājs Andris Kucins izstāstīs par Latvijas digitālā centra pakalpojumiem uzņēmējiem un ES pieejamo finansējumu, savukārt, ALTUM Vecākais klientu darījumu vadītājs informēs par atbalstu uzņēmējiem energoefektivitātes uzlabošanai.

Pēc trīs gadu pārtraukuma 2023. gada 28. janvārī Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā (JEPVĢ) tika aizvadīts 15. Latvijas robotikas čempionāta 5. Preiļu robotikas čempionāta posms (PRČ 2023). Sacensību virsmērķis jau no pašiem pirmsākumiem ir popularizēt robotiku Latgalē un visā Latvijā, kā arī eksakto zinātņu nozīmīgumu.

Šī gada sacensībās piedalījās dalībnieki no Latvijas un Lietuvas. Mums bija prieks, ka mūsu sacensībās kuplā skaitā bija pārstāvēti draugi no Lietuvas – 1/3 daļa no visiem dalībniekiem bija no Lietuvas. Sacensībām tika reģistrētas 294 robotu komandas no 50 iestādēm/organizācijām/klubiem. Tāpat sacensību laikā tika izcīnītas un pasniegtas 45 sponsoru sarūpētas balvas, sadalīti 15 kausu komplekti. Priecē arī fakts, ka par pasākumu bija interese ne tikai dalībniekiem, bet arī to apmeklēja samērā daudz interesentu.

Sacensību sākumā dalībniekus sveica Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas direktore Ligita Pauniņa, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs, JEPVĢ direktores vietnieks un sacensību organizators Juris Erts un Preiļu robotikas čempionāta galvenais tiesnesis Armands Upenieks.

Pasākumu vadīja mūziķis, TV un radio raidījumu veidotājs un producents Arnis Slobožaņins, kurš dalībniekus sveica ar iedvesmojošu muzikālu sveicienu un visas dienas garumā komentēja, intervēja un izklaidēja sacensību dalībniekus.

Sacensībās dalībnieki varēja piedalīties ar 2 veidu robotiem – izmantojot LEGO (arī citu konstruktoru detaļas), vai arī izmantojot elektronikas detaļas, ko sauc par brīvo konstrukciju. Šogad sacensības notika mini sumo, Lego sumo, iRobot sumo, Lego līnijsekošanas, brīvās konstrukcijas līnijsekošanas, Lego folkrace, brīvās konstrukcijas folkrace, freestyle, AntWeight, dronu sacensību disciplīnās. Dažās disciplīnās dalībnieki tika dalīti vecuma grupās (skolēni vai amatieri/profesionāļi). Robotu konstrukcijai bija noteiktas prasības attiecībā uz izmēriem, svaru un bija definēti arī citi konstrukcijas ierobežojumi un noteikumi, kas bija aprakstīti nolikumā. Šī gada jaunums bija brīvās konstrukcijas Folkrace skolēnu un PRO grupa.

Vienas no skatāmākajām sacensībām bija AntWeight robotu sacensības, kurās savas prasmes demonstrēja Lietuvas komandas. Skatītājiem aizraujoši vērot bija dronu sacensības, kurās kārtējo reizi interesantu trasi bija uzbūvējis robotikas entuziasts Kārlis Pīgožnis.

Sacensības noteikti nevarētu notikt, ja nebūtu daudzo – vairāk kā 70 brīvprātīgo palīgu un tiesnešu! Īpašie PALDIES: sacensību galvenajam tiesnesim Armandam Upeniekam un Gundaram Miezītim par turnīra tabulu veidošanu, sacensību disciplīnu galvenajiem tiesnešiem: līnijsekošanā – Linardam Šmeikstam un Matīsam Dambītim, folkrace – Kārlim Berkholdam, Lego sumo – Dāvim Kundziņam, mini sumo un iRobot sumo – Eināram Deksnim, freestyle – Mārim Bečam, AntWeight – Edgaram Skruodim, dronu sacensībās – Kārlim Pīgožnim.

Lielu darbu paveica tiesneši – Agnis Liepiņš, Harijs Grīnbergs, Edīte Meikulāne, Dinārs Kemzāns, Eduards Lipiniks, Mārtiņš Zemlītis, Igors Ļaksa, Eduards Lipiniks, Glorija Baliniškīte, Raimonds Kabutavics, Jānis Bērziņš, Edmunds Kadakovskis.

Vēlētos atzinīgi novērtēt visus tos atbalstītājus, kuri deva savu ieguldījumu sacensību sekmīgai norisei, tāpēc paldies Eduardam Lipinikam par sacensību interneta vietnes izveidošanu un satura administrēšanu! Sacensības tiešraidē varēja vērot, pateicoties video straumētāju komandai visas dienas garumā montējot un translējot interesantākos sacensību momentus Justa Ribinicka vadībā.

Šī gada jaunums bija Jāņa Bērziņa erudīcijas konkurss un Vitolda Bīriņa sagatavotie jautājumi sacensību dalībniekiem – Jānis bija sagatavojis ļoti āķīgus jautājumus un zinošākie vai veiksmīgākie dalībnieki par pareizām atbildēm tika pie Preiļu uzņēmuma “Pie torņa” sarūpētajiem saldumiem! Vēl viens jaunums bija improvizatores Martas aktivitātes, kura sacensību dalībniekus izklaidēja un padarīja jautrāku atmosfēru ar savu īpašo “robota imidžu”. Ieva Babre, Inese Anina un Dāvids Latvelis iemūžināja labākos sacensību momentus fotogrāfijās! Sacensību dalībnieki ļoti pozitīvi novērtēja ēdināšanas pakalpojuma sniedzēju SIA “Picu bode” sarūpētos cepumus un saka lielu paldies ēdnīcas pavārēm par garšīgajām pusdienām!

Sacensību dienā pārsteigumu sagādāja AS “Cēsu alus” pārstāve Inese Grīnvalde Kabutaviča, kura katram uzvarētājam bija sagādājusi atspirdzinošo dzērienu komplektu! Protams, jāpiebilst, ka uzņēmums “Cēsu alus” ražo dažādus iecienītus bezalkaholiskos dzērienus, kuri arī tika dāvināti dalībniekiem!

Lai arī konkurence bija pietiekoši liela, tomēr arī Preiļu robotikas kluba dalībniekiem izdevās sasniegt labus rezultātus vairākās disciplīnās:

PRK/Robotu skolas komanda ar Matīsu Buku izcīnīja – 1. vietu un 3. vietu Mini sumo disciplīnā Pro grupā un kopā ar Aldi Buku 1. vietu, 2. vietu un 3. vietu brīvās konstrukcijas robotu Folkrace disciplīnā PRO grupā.
PRK komandas viens no veiksmīgākajiem dalībniekiem bija Andrejs Gžibovskis (8.D), kurš spēja izcīnīt 1. vietu un 3. vietu Lego līnijsekošanas disciplīnā un 2. vietu Lego folkrace disciplīnā!
Patrīcija Reščenko (12.A) brīvās konstrukcijas robotu Folkrace disciplīnā skolēnu grupā izcīnīja 1. vietu.
Anastasija Krohmaļuka (12.A) un Katrīna Jaundzema (12.A) minisumo disciplīnā skolēnu grupā izcīnīja 3. vietu.
Labu rezultātu sasniedza Jānis Bērzinieks, kurš sīvā 56 Lego sumo (13+) robotu konkurencē ierindojās 5. vietā. Anastasija Krohmaļuka ar iRobot palika uzreiz aiz pjedestāla – 4. vietā. Līdzīgi uzreiz aiz pjedestāla ar saviem brīvās konstrukcijas līnijsekošanas robotiem palika Mārtiņš Ulpe (11.V) un Markuss Martinkus (11.V).

PALDIES daudzajiem Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas audzēkņiem par brīvprātīgo darbu, tehniskajiem darbiniekiem, skolotājiem, kuri piedalījās sacensību organizēšanā, norisē un pēc sacensībām!

1.–3. vietu ieguvēji saņēma vērtīgas balvas, kuras bija sarūpētas, pateicoties sacensību sponsoriem un atbalstītājiem: Mans robots (iRobot), Starptautiskā inovāciju skola, Uzdevumi.lv, Mikrotik, SIA “Preiļu celtnieks”, kursors.lv, Robotiem.lv, LMT, SIA “Sensuslab”, Letera, SIA “Vektor”, Lielvārds, SIA “Pie torņa”, AS “Cēsu alus”.

Sacensību organizācijai nozīmīgs bija finansiāls atbalsts no Latgales reģiona attīstības aģentūras realizētā projekta RoboNet.

Informatīvais atbalsts no kursors.lv 

Intervija Radio 1 raidījumā ,,Bez robežām’’: Kā robotikas čempionāti un robotikas skolas var veicināt inženierzinātņu attīstību

Informācija par sacensībām, rezultāti, fotogalerija, sacensību tiešraides ieraksts Youtube.

Preiļu robotikas čempionāta organizatoru vārdā
Juris Erts

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PREIĻU SAIMNIEKS”, reģ. Nr. 47703001720 aicina savā komandā Ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu un sistēmu daļas vadītāju (profesijas kods: 1219 03).

Prasības:

• pirmā līmeņa vai otrā līmeņa augstākā izglītība inženierzinātnes, mehānikas, ražošanas, būvniecības jomā;
• vēlama pieredze ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu nozarē ne mazāk kā divi gadi;
• prasme sagatavot un strādāt ar tehnisko dokumentāciju;
• savas kompetences ietvaros prasme sagatavot vēstules par tehniskiem jautājumiem, tehniskās specifikācijas, darba uzdevumus, kā arī atskaites un ziņojumus;
• prasme sastādīt gada periodam iepirkumu plānu nepieciešamo materiālu un iekārtu iepirkšanai;
• spēja organizēt savu un padoto darbinieku darbu;
• analītiska domāšana, spēja ātri novērtēt situāciju un pieņemt pamatotus lēmumus;
• precizitāte, augsta atbildības sajūta, spēja strādāt dinamiskā vidē, patstāvīgi un komandā;
• valsts valodas prasmes atbilstošas C līmeņa 1.pakāpei;
• B kategorijas autovadītāja apliecība;
• labas MS Office lietotāja prasmes.

Galvenie darba pienākumi:

• plāno, vada un koordinē ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu apkalpes darbus, nodrošinot dzeramā ūdens sagatavošanu, piegādi, notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu noteiktā apkalpes zonā;
• organizē, vada un uzrauga Ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu un sistēmu daļas darbinieku ikdienas darbu;
• nodrošina ūdens patēriņa un notekūdeņu novadīšanas uzskaites tehnisko risinājumu koordinēšanu;
• plāno un organizē ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves, avārijas novēršanas darbus;
• pārbauda, saskaņo, papildina un iesniedz ūdensapgādes un kanalizācijas inženierkomunikāciju datus Preiļu novada GO GIS ģeogrāfiskās informācijas sistēmā;
• gatavo tāmes, atzinumus, aktus, atskaites un citus dokumentus savas kompetences ietvaros.

Mēs piedāvājam:

• atalgojumu bruto 1210 EUR;
• sociālās garantijas, stabilitāti un atsaucīgus kolēģus.

Līgums: darbinieka amats uz nenoteiktu laiku.

Darba laika veids: normāls darba laiks.

Darba vietas adrese: Jaunā iela 4, Preiļi.

 Iesniedzamie dokumenti:

• CV (dzīves apraksts);
• motivācijas vēstule;
• izglītības dokumentu kopijas.

Pieteikumu vakancei iesniegt līdz 2023. gada 7. martam Liepu ielā 2, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301, vai iesūtīt uz e-pasta adresi psaimnieks@preili.lv ar norādi “Ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu un sistēmu daļas vadītājs”. Sīkāka informācija par vakanci, tālr. 29258316.

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 13. pantu, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PREIĻU  SAIMNIEKS” informē, ka:

1) pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu atlases norisi;

2) minētās personas datu apstrādes pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PREIĻU SAIMNIEKS”, kontaktinformācija: Liepu iela 2, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301. Papildu informāciju par personas datu apstrādi Jūs variet iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “PREIĻU SAIMNIEKS” tīmekļvietnē: https://preilusaimnieks.lv/lv/par-sia-preilu-saimnieks/.

Daugavpils Inovāciju centrs aicina 13 līdz 18 gadus vecus jauniešus piedalīties izglītojošā programmā “Makerspace”, kas ilgs no februāra līdz maijam un dos iespēju praktiski un radoši darboties, izmēģināt savas idejas un to dzīvotspēju.

Sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabriku jaunieši pieredzējušu speciālistu vadībā gūs ieskatu un praktiskās iemaņas inovatīvās metodēs un pieejās produktu radīšanā. Interesentus sagaida gan pieredzes dizaina meistarklase, gan ideju ģenerēšanas darbnīca un virkne citu aizraujošu nodarbību, kurās meklēsim atbildes uz jautājumiem, kas ir ķīmijas tehnologs, kas ir biomīmikrija, kā uzbūvēt biznesu un vai visi var būt uzņēmēji, kādas ir prototipēšanas iekārtu iespējas un robežas, kā arī daudziem citiem. Īpaši interesantas solās būt praktiskās darbnīcas, kur varēs izmēģināt roku prototipēšanā un robotu konstruēšanā, darboties ar vakuumformēšanu, kā arī uzzināt vairāk par produktu un portretu fotografēšanu un informācijas dizainu.

Pirmās četras nodarbības notiks jau pavisam drīz – 10. un 11. februārī. To laikā biznesa ideju pirmsinkubatora RTU IdeaLAB vadītāja un mentore, jaunuzņēmuma VREACH direktore Kristiāna Kārkliņa dos ieskatu biznesa modeļa veidošanas pieredzes dizaina pamatprincipos, savukārt RTU ķīmijas tehnoloģiju doktorante, zinātniece un SIA “Humico” radītāja Kristīne Irtiševa pastāstīs, kas par “zvēru” ir ķīmijas tehnologs un kas tā tāda – biomīmikrija. Nodarbības notiks Daugavpils Inovāciju centra telpās Vienības ielā 30, Daugavpilī. Sīkāka informācija par laikiem, nodarbībā paredzēto un pieteikšanās šeit: ej.uz/MakerspaceDIC

Daugavpils Inovāciju centrs ir uz kompetenču pieeju balstīta izglītojoša iestāde, kas veicina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomu zināšanu attīstību, prasmju ieguvi un karjeras izvēli STEM un uzņēmējdarbības jomā. RTU Zinātnes un inovāciju centrs attīsta studentu inovāciju un uzņēmējdarbības spējas, piedāvā inovatīvu produktu izstrādes pakalpojumus, kā arī aktīvi iesaistās vietēja un starptautiska mēroga inovāciju ekosistēmās.

Izglītojošā programma “Makerspace” tiek īstenota kā daļa no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas „Pētniecība un izglītība” aktivitātes “Inovāciju centri” iepriekš noteiktā projekta “Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī” Nr. NFI/IC/VIAA/2020/4, Līguma Nr. 9.-20.2.2.1/4.

Vieta, kur radoši darboties, pārbaudīt un izmēģināt savas idejas, – Makerspace!
Daugavpils Inovāciju centrs, Vienības iela 30, Daugavpils

Ja esi 13 līdz 18 gadus jauns, mērķtiecīgs un radoši izpausties gatavs jaunietis – piesakies!*

10. februāris plkst. 15.30
Biznesa modelēšana (BMC)

Iespējams, tu plāno kādudien kļūt par uzņēmēju. Taču kāds būs tavs biznesa modelis? Kur meklēsi savu klientu un cik liels būs tavs tirgus? Šajā nodarbībā gūsi ieskatu, kā virzīt idejas attīstību un kāda varētu būt tava biznesa modeļa struktūra.

11. februāris plkst. 10.00
Ķīmijas tehnologs, kas viņš ir?

Ķīmijas tehnologs pārstāv visnotaļ plašu nozaru spektru. Iespējams, arī tu jau esi topošais ķīmijas tehnologs? Nodarbībā izzināsim šīs profesijas smalkumus, plusus un mīnusus. Būs arī eksperimenti!

11. februāris plkst. 13.30
Pieredzes dizaina meistarklase (5E metode)

Patīkama pieredze ir viens no priekšnosacījumiem, lai klients pie jums un jūsu pakalpojuma atgrieztos. Šajā nodarbībā attīstīsim idejas – vienalga, esošas vai pavisam jaunas – un ar 5E metodes palīdzību veidosim pieredzes dizaina modeli.

11. februāris plkst. 13.30

Biomimikrija kā zinātne un bizness

Biomimikrija – tā ir dabas procesu kopēšana zinātnes nozarēs, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus cilvēces problēmām. Cik daudz iedvesmas tādējādi varam atrast caur dabu? Mēģināsim to uzzināt kopā, strādājot pie smieklīgām un inovatīvām idejām.

LINKS uz pieteikšanos

*Piesakies arī tad, ja tāds neesi. Iespējams, pēc šīm mācībām par tādu kļūsi un trauksies radošuma pārbagātības kosmosā!

Izglītojošās programmas organizē Daugavpils pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Rīgas Tehnikās universitātes Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabriku. Projekta “Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī” Nr. NFI/IC/VIAA/2020/4, Līguma Nr. 9.-20.2.2.1/4., izglītojošo programmu īstenošanu finansē  Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda grantu programma “Pētniecība un izglītība”, aktivitāte “Inovācijas centri”.

Slidotava Preiļos, Daugavpils ielā 34, pie Preiļu 1. pamatskolas, atsākusi savu darbu.

Slidas var iznomāt darba dienās plkst. 17.00-20.00, brīvdienās plkst. 12.00-15.00.

Baudīsim ziemu!

ZĪMOLA STĀSTS

Zīmola nosaukuma izcelsme ir saistīta ar Aglonas garīgo strāvojumu, zilajiem ezeriem, zaļajiem mežiem, sīkstajiem un patiesi darbīgiem novada mājražotājiem, amatniekiem, uzņēmējiem, kuri veicina tūrisma nozares attīstību. Pateicoties viņu nepagurstošajai gribai attīstīties, zināšanu iedvesmotai uzņēmībai un dabas resursu dāsnumam, mēs esam lepni par Aglonas Tūrisma un informācijas centra zīmolu – AGLONA TIC. Kas veido zīmola saturu un vērtības?

Logotipu veido nosaukums “AGLONA TIC” un grafiskie elementi – simbols ar egles stiebru un Aglonas bazilikas siluetu. Simbolu apvienojošā sastāvdaļa ir apakšdaļā izvietotās viļņotās strāvojuma līnijas.

Pamatvērtība – Aglonas strāvojums:

Aglona ir garīgā strāvojuma avots, kas ir ieskauta Latgales dzidro ezeru un bagātīgo mežu ielokā.
Aglona ir vieta, kur TIC garīgumam, cilvēka spējām un dabas harmonijai.
Aglona patiesi TIC ikvienam!

Vārdu zīmes nozīme:

Vārdu zīme AGLONA TIC sastāv no burtveidola, kas vizuāli iekodē vēstījumu par strāvojumu, dinamiku un dabas viļņojumu, kas piemīt Aglonai.
Strāvojums, kurš ik gadu spēj sapulcināt neskaitāmu cilvēku skaitu no visas Latvijas un pat no tālākajiem pasaules nostūriem.

Simbols:

AGLONA TIC simbols iekļauj egles stiebru, kas simbolizē Aglonas pilsētas nosaukuma pirmsākumu.
Kā otra, neatņemama simbola sastāvdaļa, ir Aglonas bazilikas siluets.
Simbola apvienojošā sastāvdaļa ir apakšdaļā izvietotās viļņotās strāvojuma līnijas, kas simbolizē garīgo un dabas pacilāto sajūtu.

Krāsas:

AGLONA TIC zīmola krāsu paleti veido četri toņi. Primārie ir zeltainais okeris, pelēcīgs vai debesu zilais tonis, kurus papildina neitrāli melnais.

Vizuālā valoda un zīmola izmantošana:

Jauno “AGLONA TIC’’ zīmolu var ļoti daudzpusīgi izmantot, piemēram, reklāmas, publikāciju, apdrukas, baneru, vizuālo noformējumu, objektu norādes, diplomu, vietējo ražojumu marķējumu, reprezentatīvajos materiālos utt.

Komunikācijā – gan savstarpēji un ar iedzīvotājiem, gan ar novada viesiem un sadarbības partneriem. Komunikācija izmantojot jauno zīmolu veido patriotisma, tradīciju un lepnuma sajūtu par savu izcelsmi!

Jaunizveidoto brendu ir iespēja izmantot Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centriem un  vietējiem uzņēmējiem, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, iepriekš saskaņojot lietošanu ar Preiļu novada TAIC!

Logotipa versijas:

Logotipa lietojumā jāizmanto šādi krāsu kodi:

Zeltainais oķeris
Pantone P17-6 U
CMYK 0/ 28/ 67/ 0
RGB 255/ 190/ 104

Pelēcīgs
Pantone P 13-1 U
CMYK 11/ 11/ 17/ 0
RGB 223/ 217/ 205

Debesu zilais
Pantone 110-B U
CMYK 92/ 59/ 8/ 0
RGB 255/ 255/ 255

Melns
Pantone Black
CMYK 100/ 100/ 100/ 100
RGB 0/ 0/ 0

Komunikācijas materiāla paraugs:

Ar visiem izstrādātajiem materiāliem (fontiem, grafiskajiem elementiem, logotipa versijām, vietu simboliem) var iepazīties ŠEIT

“AGLONA TIC’’ zīmols ir pielietojams tikai saskaņā ar grafiskās komunikācijas vadlīnijām. Iepazīties ar zīmola koncepciju un grafisko vadlīniju grāmatu Jūs varat ŠEIT (PDF)

Zīmola “AGLONA TIC” grafisko vadlīniju autors, dizaineris: Alvis Berngards

Zīmola “AGLONA TIC” projekta vadītāja: Anete Urka, Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļas vadītāja, 22443812, anete.urka@preili.lv

www.visitpreili.lv
Facebook @visitAglona

Informāciju sagatavoja
Aglonas Tūrisma un informācijas centra darba organizatore
Anna Stafecka

Makšķerēšana Preiļu novadā ir populārs aktīvās atpūtas veids. Tas ir lielisks veids, kā pabūt vienatnē ar dabu vai pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai domubiedriem. Ūdenstilpņu daudzveidība piedāvā iespēju gan lēnai un ģimeniskai atpūtai upes vai ezera krastā, gan ļauj piepildīt azartiskā makšķernieka sapni par lielo lomu.

Tāpēc Preiļu novadā viens no mērķiem ir uzlabot ūdenstilpņu pieejamību, ūdens kvalitāti ūdeņos, sekot, lai patstāvīgi tiek papildināti zivju resursi, lai vietējiem iedzīvotājiem ir patīkami baudīt atpūtu savā novadā, kā arī ūdenstilpnes būtu pievilcīgas tūristiem.

Pašvaldība informē, ka 2022. gadā ir īstenoti projekti ar Valsts Zivju fonda atbalstu, kuru ietvaros ir gan papildināti zivju mazuļi, gan veikti sabiedrības informēšanas pasākumi, gan zivju aizsardzības pasākumu veikšana, gan pētniecības darbi. Papildus tiek strādāts pie sadarbības izveides ar apkārt esošajām pašvaldībām, ar kurām ir kopīgas ūdenstilpnes.

2022. gadā ir realizēti 8 projekti ar kopējo summu EUR 46723,00, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums sastāda tikai EUR 5671,45, un Valsts zivju fonda finansējums EUR 41051,55.

Visu informācija ir apkopota tabulā:

Lai veiktu zivju resursu saglabāšanu un ūdeņu teritoriālo sakoptību, 2022. gadā Preiļu novada pašvaldības policija ir veikusi pastāvīgu ūdenstilpņu, to krastu un salu pastiprinātu uzraudzību pašvaldības teritorijā esošās ūdenstilpnes, ar nolūku kontrolēt zvejas, makšķerēšanas noteikumu ievērošanu. Tiek sekots, lai personas, kas apmeklē pašvaldības ūdenskrātuves neatstātu ezeros un to apkārtnes teritorijās dažādus sadzīves atkritumus un ievērotu citus likumos noteiktos normatīvos aktus.

Preiļu novada pašvaldība informē, ka jau no 2022.gadā tika organizēta licencētā makšķerēšana Bicānu, Jāšezerā, Kategradas, Eikša, Kaučera, Lielā Kurtaša, Lielā Solkas, Mazā Solkas, Salmeja, Zolvas un Rušona ezeros.

Kā redzams attēlā, tad makšķerniekiem izsniegto licenču skaits 2022. gadā ir samazinājies, te paralēles var vilkt ar šī gada augsto inflāciju valstī, degvielas cenu kāpumu u. tml. 2022. gadā tika ieņemti EUR 18966,00 no kuriem 20 % ir ieskaitīti Valsts Kasē kā nodeva.

Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt ezeros zivju resursu pavairošanas un atražošanas pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu ūdenstilpņu zivju resursu attīstību.

Noķerto zivju daudzums pa sugām (PDF)

Pašvaldība ir izstrādājusi jaunu nolikumu licencētās makšķerēšanas organizēšanai, pašlaik notiek saskaņošanas process atbildīgajās iestādēs. Informējam, ka licencētā makšķerēšana tiks ieviesta ar nolūku regulāri (vismaz vienu reizi trijos gados) papildināt zivju krājumus makšķernieku vajadzībām, uzlabot zivju krājumu racionālu izmantošanu, kontrolēt ezeru un to piekrastes antropogēno slodzi, kā arī iegūt papildu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai un aizsardzībai.

Preiļu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā patstāvīgi notiek esošo publisko ūdenstilpju un to blakus teritoriju apsekošana, ko veic Preiļu novada pašvaldības policijas pārstāvji. Preiļu novada pašvaldībā ir izstrādāti un 29.12.2022. novada domes sēdē Nr. 26& 28 pieņemti jauni saistošie noteikumi “Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu „Preiļu novada pašvaldības ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonu uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi”.

Informējam, ka Preiļu novada ūdenstilpnēs saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 796 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”, tiek veikta rūpnieciskā (pašpatēriņa zveja) – darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus, zvejas tiesību izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai noteikto zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai, izmantojot zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto ierobežota apjoma zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu).

Komerciālā zveja Preiļu novada ūdenstilpnēs no 2023. gada 1. janvāra tiek patraukta, lai pašvaldība veiktu ūdenstilpņu atveseļošanas pasākumus, zivju resursu atjaunošanu un ezera vides sakārtošanu.

Informējam, ka 2022. gadā tikai noslēgti 76 līgumi par rūpnieciskā (pašpatēriņa zveja) veikšanu, pašvaldībā tika ieņemti EUR 2863,04, no kuriem 20 % ir ieskaitīti Valsts Kasē kā nodeva.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības ezeru apsaimniekošanas speciāliste
Inese Jakovele

Dalību talkā šobrīd ir apstiprinājušas 42 Latvijas pašvaldības.

Ar moto “Zaļa Latvija = Zaļa pasaule”, 16. gadu pēc kārtas notiks Lielā Talka. Šogad 22. aprīlī. Jau šobrīd Lielajā Talkā pieteikušās 42 Latvijas pašvaldības, izņemot vienu – Ogres novada pašvaldību, kura savu dalību nav apstiprinājusi.

Izsakot pateicību visiem talkotājiem, kuri 15 gadu laikā ir piedalījušies Lielajā Talkā, vēlamies paziņot, ka Lielā Talka ir saņēmusi Ilgtspējas balvu no Pasaules talku kustības “Let’s do it!” (WorldCleanUpDay)  par procentuāli augstāko iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni gadu gaitā (For highest engagement rate for the population through the years). Šis jau ir trešais apbalvojums, ko saņem Lielā Talka kā organizācijas “Let’s do it!” pārstāve Latvijā.

“Katrs, kurš ir piedalījies talkā, var justies lepns un gandarīts, ka mūsu kopīgais darbs Latvijā ir ticis  pamanīts un atzinīgi novērtēts. Mums ir dziļas talkošanas tradīcijas, tomēr pats būtiskākais, manuprāt, ka mēs cenšamies skatīties nākotnē. Cenšamies skaidrot sabiedrībai, kādas sekas uz Latvijas un visas pasaules ekosistēmu atstāj cilvēku neapdomīgā un bieži vien kaitnieciskā rīcība attiecībā pret dabu. Mums jāsaprot, ka klimata izmaiņas, kuras kļūst arvien acīmredzamākas, radīs arvien jaunas problēmas un jaunus izaicinājumus visai cilvēcei. Tāpēc ir svarīgi ne tikai runāt par šīm tēmām, bet arī darīt kaut ko lietas labā. Lielā Talka mudina ikvienu piedalīties, kā arī nebūt vienaldzīgiem un nestāvēt malā,” uzsver Vita Jaunzeme.

Gatavojoties šī gada talkai, turpināsim diskusijas par vides un klimata problēmām – gan iemesliem, gan iespējamiem risinājumiem. Savukārt talkas dienā kopīgiem spēkiem dosimies sakopt savu valsti, kā arī labiekārtot apkārtni. Katrs no mums var pielikt savu roku, lai Latvija būtu tīrāka un zaļāka.

Lai mēs būtu labāk informēti par piesārņotajām vietām, jau tagad ikviens var atzīmēt sev zināmās vietas, kuras būtu jāsakopj, “Piesārņoto vietu kartē”, kura ir atrodama Lielās talkas mājas lapā:

https://talkas.lv/piesarnoto-vietu-karte/. Tomēr aicinām ne tikai atzīmēt piesārņotās vietas, bet arī organizēties pašiem šādu vietu sakopšanai talkas dienā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, pieteikt un reģistrēt savas talkas varēs sadaļā Lielās talkas karte`23, sākot no 21. marta.

Savukārt tiem, kuri vēlēsies talkot SOLO talkās, būs iespēja saņemt arī individuālos talkošanas maisus, par ko informēsim Lielās Talkas mājas lapā un sociālajos tīklos. Kā arī atzīmēt savas solo talkošanas vietas Solo talkas kartē`23, sākot no 21. marta.

Vita Jaunzeme, Lielās Talkas vadītāja: “Man ir patiess gandarījums, ka talka kā pavasara tradīcija ir kļuvusi par mūsu neatņemamu dzīves sastāvdaļu, ka cilvēki ik gadu tai gatavojas un to gaida. Vēlos pateikt lielu “paldies” visiem mūsu pašvaldību koordinatoriem, kuri savās pašvaldībās palīdz organizēt talkas, iesaistās paši un iedvesmo citus. Pēdējos gadus Lielā Talka arvien aktīvāk darbojas izglītojošā virzienā, pievēršot uzmanību klimata izmaiņu un vides jautājumiem daudz dziļākā līmenī. Ik gadu organizējot dažādas publiskas diskusijas, aicinām gan Latvijas, gan ārvalstu speciālistus izvērtēt situāciju mūsu valstī, lai saprastu, ko varam darīt – visi kopā, kā valsts, un katrs atsevišķi kā indivīds. Tomēr vissvarīgākais šajā sarežģītajā pārmaiņu laikā ir saglabāt pamatvērtības un stabilus pieturas punktus. Un Daba noteikti ir viena no vissvarīgākajām mūsu pamatvērtībām. Tāpēc aicinu: – ejam dabā! Nepiesārņojam to! Talkojam, kur tas ir nepieciešams. Iedvesmojam citus un dalāmies publiski ar saviem labajiem darbiem”.

Vairāk informācija mājas lapā www.talkas.lv

Papildus informācija:
Ulrika Jefremova
Lielās Talkas sabiedrisko attiecību konsultante
Mob.tālr. 28699888
e-pasts: ulrika.jefremova@onecom-latvia.com

Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) plānā šogad iezīmēts darbs pie skolu tīkla sakārtošanas ar mērķi nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas, vienlaikus dodot iespēju pedagogiem saņemt augstāku atalgojumu un stabilitāti. Skolu tīkla sakārtošanu pašvaldībām jāskata kopsummā ar jauno finansējuma modeli, proti, līdz ar šī mācību gada sākumu, 2022. gada 1. septembrī, valsts finansējums pedagogu darba samaksai tika aprēķināts pašvaldībām, kuras tālāk to sadala pa savām izglītības iestādēm.

Ja pirms Administratīvi teritoriālās reformas iepriekšējo novadu sistēmās skolu tīkli bija daudz maz sakārtoti, tad, mainoties novadiem, sistēmā jāveic atbilstoši labojumi. Šobrīd, īpaši novados, kur tika pievienotas vai apvienotas vairākas pašvaldības, šis jautājums atkal kļuvis aktuālāks. Šoreiz skolu tīkls jāskata jau plašākā kontekstā, t. i., kā veidot skolu tīkla stratēģiju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, vecuma struktūru, iedzīvotāju migrācijas plūsmu, vērtējot esošās izglītības iestādes, to tehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru un pedagogu pieejamību.

Šobrīd valsts programma sniedz iespēju novadu pašvaldībām, kuru teritorijā ir vidusskolas ārpus to administratīvā centra, konkursa kārtībā pretendēt uz finansējumu līdz 1,8 miljonu eiro apmērā vidusskolu tīkla sakārtošanai ārpus to administratīvā centra, tās reorganizējot par skolēnu skaita ziņā ilgtspējīgām pamatskolām un paredzot to modernizāciju. Arī Preiļu novada pašvaldībai būs jāizskata iespēja piedalīties IZM vadītajā Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā 3.1.1.5.i investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”.

Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis pavēstīja, ka, atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, arī Preiļu novada izglītības iestādēs iezīmējas tendence samazināties skolēnu skaitam klasēs. “Šobrīd pašvaldībām visā valstī ir jālemj par vidusskolu tīkla sakārtošanu. Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, skolām ir jāizpilda arī noteikti kvalitātes kritēriji – pietiekams skolēnu skaits un augsta izglītības kvalitāte. Jāatzīmē arī, ka jaunais vidusskolu mācību modelis, kurā katrai vidusskolai ir jānodrošina un jāpiedāvā vismaz divi kursu komplekti (izvēles grozi) ar padziļinātajiem kursiem, saprotot, ka reāli pilns “grozs” var būt, ja klasē ir vismaz 20 skolēni. Palielinās prasības arī pašiem vidusskolu beidzējiem – ja iepriekšējā mācību gadā vidējās izglītības programmu absolventi atestātu varēja iegūt, ja katrā eksāmenā bija saņemts vismaz 5 % vērtējums, tad šogad rādītājam jābūt lielākam par 10 %, savukārt 2024. gadā – 20 %. Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēniem būs jākārto trīs centralizētie eksāmeni vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī (latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā (angļu, vācu vai franču), kā arī vismaz divi centralizētie eksāmeni augstākajā mācību satura apguves līmenī, tie var būt arī iepriekš minētajos mācību kursos. Vēl viens būtisks faktors, kas jāņem vērā – ar šo mācību gadu ir izstrādāta jauna kārtība, kādā tiek piešķirta mērķdotācija novadiem. IZM savos aprēķinos vērtē skolēnu skaitu, īstenojamās programmas, skolu atrašanās vietas administratīvo teritoriju, kā arī skolēna – skolotāja skaita proporciju uz 2022. gada 1. septembri. Aprēķinātā mērķdotācija pašvaldībai paliks konstanta nākamajiem četriem gadiem, savukārt pedagogu darba samaksas noteikumos ir paredzēta pedagogu algas likmes celšana līdz 2027. gadam, kas arī ir jānodrošina. Priekšā stāv izaicinājumu pilns laiks, tāpēc būs jāvelta laiks diskusijām un situāciju modelēšanām, pētot novada demogrāfiskos datus, migrācijas rādītājus, esošo mācību iestāžu infrastruktūru, izvērtējot sasniegtos mācību rezultātus un meklējot kompromisus,” pauda A. Zagorskis.

Kā skaidro IZM, izglītības iestādēm, kas nav izpildījušas kvalitātes kritērijus pēc izvērtējuma 2022. gada augustā, kopā ar pašvaldību jārod risinājumi, kā tos uzlabot. Regulējums paredz, ka pirmajā gadā – 2022./2023. mācību gadā – skola saņem brīdinājumu. Ja arī pēc kvalitātes kritēriju izvērtējuma 2023. gada augustā nav izpildītas kvalitātes prasības, tad 2023./2024. mācību gadā skola saņem 80 % no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē. Savukārt, ja trešo gadu pēc kārtas, 2024./2025. mācību gadā izglītības iestāde neizpilda kvalitātes kritērijus, tad saņem 50 % no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē. Četrus gadus neizpildot kvalitātes kritērijus, izglītības iestāde zaudē valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē. Tas ir pie nosacījuma, ja izglītības iestādē vidusskolas posmā ir lielāks izglītojamo skaits par minimāli pieļaujamo. Ja skaits ir mazāks, tad pie neizpildītiem kvalitātes rādītājiem valsts finansējumu izglītības iestāde var nesaņemt jau trešajā gadā. Minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits vidējās izglītības klašu grupās administratīvajos centros (izņemot valstspilsētas) – 90 izglītojamie, bet reģionos ārpus administratīvajiem centriem – 40 izglītojamie.

Kvalitātes kritēriji ietver sevī gan akreditācijas rezultātus, gan centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu, kuru aprēķina IZM pēc noteiktiem datiem, un tam jābūt šobrīd lielākam par 40 %, bet no 2025. gada jāsasniedz vismaz 50 %. Tas nozīmē, ka prasības vidējās izglītības iegūšanai kļūst arvien augstākas.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Ir noslēdzies žūrijas darbs pie pretendentu pieteikumu izvērtēšanas, paziņojot trīsdesmit Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2022” nominantus, lai jau 4. martā plkst. 18.00 aizvadītu ikgadējo balvas pasniegšanas ceremoniju, godinot desmit aizvadītā gada nozīmīgākos notikumus, aktivitātes un cilvēkus latgaliskajā kultūrā, kā arī pasniegtu balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Šogad balvas pasniegšanas ceremonija notiks gan ar skatītāju klātbūtni Latgales vēstniecībā GORS, gan būs vērojama tiešraidē LTV1 21.10.

Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau piecpadsmito reizi. Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis arvien ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. “Boņuks 2022“ godinās par sniegumu un padarīto 2022. gadā. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji ir izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, gan latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2022” nominanti ir (alfabēta secībā):

1. Anneles Slišānes stāstu un dzejas krājums “tuoraga stuosti. pīns”
2. Antoņinas Masiļūnes “Povuoru gruomota”
3. Atjaunotais nacionālo partizānu nometnes baznīcas bunkurs Stompaku purvā
4. Biedrības “LgSC” darbība 2022. gadā
5. Biedrības “Ludzas amatnieks” mācību filmas par seno amatu prasmēm un zināšanām
6. Danču grāmatiņa – albums “Latgales danči un ne tikai”
7. Daugavpils teātra izrāde “Sprīdītis”
8. Daugavpils Vienību nama “Tradīciju māja”
9. Folkloras studijas “Banga” debijas albums “TALKA”
10. Grupa “Bez PVN” ar dziesmām un videoklipiem no topošā albuma “PARALELI HORIZONTI”
11. Grupa “Muosys” ar debijas albumu “Ceļā”
12. Grupa “Rupuči” ar bērniem un ģimenēm paredzētu YouTube kanālu latgaliski
13. Grupa “Tautumeitas” ar dziesmām un videoklipiem no albuma “Skrejceļš”
14. Ivetas Seimanovas darbu izstāde “Lobs ar lobu sasatyka” visā Latvijā
15. Iestudējums “Muols”
16. Jauna kultūrvieta Daugavpilī – keramiķa Pētera Martinsona māja
17. Juris Urtāns
18. Laima Jurča
19. Latgales kongress
20. Ligijas Purinašas dzejas krājums “pierobežas”
21. LRT žurnāliste Ausma Sprukte – Kozule
22. Mūsdienu latgaliešu literatūras podkāsts “Puslopys”
23. Mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss “MuLa2022”
24. Nautrēnu pagasta karte latgaliski
25. Pirmais dzejas slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”
26. Pirmais latgaliešu seriāls “FATI”
27. Valentīna Lukaševiča eseju krājums “Casnāgu maizeitis”
28. Vinsenta Flikigera un Edītes Husares stāstu grāmatiņa “Trusīni vessim reitā pi puiša”
29. Mācību kurss “Latgaliešu rakstu valoda” platformā “Tava klase”
30. YouTube kanāls “Im a’mazed”

Šogad tika iesniegti 125 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Ar pilnu žūrijas komisijas sastāvu var iepazīties Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ mājaslapā http://bonuks.lv. Žūrija iesniegtos nominantus izvērtēja divās kārtās – pirmā ir neklātienes kārta, kurā tiek izvērtēti visi iesniegtie pretendenti, bet otrā arī šogad ir attālinātā klātienes kārta, kurā žūrijas locekļi diskutē un izvērtē jau 30 nominantus. Ar „Boņuks“ māla statuetēm tiek godināti tie 10 pretendenti, kuri saņēmuši lielāko punktu skaitu kopā abās kārtās. Balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ ieguvējs tiks publiski paziņots februāra vidū.

Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīs aktieris Jānis Kronis. Skatītājus klātienē un tiešraidē TV priecēs grupas “Bez PVN” un Valters Pūce, “Latgalīšu Reps”, “Tautumeitas” un Renārs Kaupers, bērnu grupa “Rupuči”, Ūga, folkloristi Ēriks Zeps un Julgī Stalte,  kā arī Māra Briežkalna kvintets kopā ar Birutu Ozoliņu. Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā tiks noskaidroti arī publikas simpātijas balsojuma balvas – Žika – saņēmējs. Savu simpātiju varēs izteikt latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv, kur balsojums sāksies 20. februārī un turpināsies līdz 1. martam.

Biļetes uz “Boņuks 2022” var iegādāties gan GORS, gan “Biļešu Paradīze” biļešu tirdzniecības sistēmās internetā, gan kasēs klātienē.

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda, sadarbojoties ar biedrību “Partitūra”. “Boņuks 2022” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Balvu novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Līvānu novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada pašvaldība un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Plašāka informācija:
Santa Kļaviņa
Latgales vēstniecība GORS (SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”)
Mārketinga speciāliste
E-pasts: gors.vestis@rezekne.lv, santa.klavina@rezekne.lv,
Mob. tālr.: +371 29695069
http://latgalesgors.lv

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2023. gada 24. janvārī veica pārbaudi projekta Nr.4.3.1.0/22/A/039 “Fosilā kurināmā aizstāšana un efektivitātes paaugstināšana Celtnieku ielā, Preiļos” īstenošanas vietā, kā rezultātā saņemts pozitīvs vērtējums, un 2. februārī tika parakstīts savstarpējās sadarbības līgums starp SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

Preiļu novada pašvaldība kopš apkures sezonas sākuma 2022. gada rudenī, bijusi starp tām Latvijas pašvaldībām, kas iedzīvotājiem nodrošina vienu no zemākajiem apkures tarifiem valstī. Tomēr jāatzīmē, ka esošā katlumāju infrastruktūra Preiļos ir krietni novecojusi, praktiski nolietota, tādēļ nepieciešams meklēt jaunus ilgtermiņa risinājumus, lai spētu kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināt arī turpmāk. SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” pēc konsultācijām ar siltumapgādes speciālistiem no Rīgas un Ogres veicis aprēķinus plānam par esošās katlumājas renovāciju, bet noskaidrojies, ka pastāv zināmi šķēršļi – renovācijas izmaksas ir augstākas nekā jaunās katlu mājas būvniecības projekta pašvaldības finansējuma daļa, kā arī SIA “Preiļu siltums” neļauj veikt jebkādus remontdarbus vai piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus minētajam objektam. Tādēļ lemts par labu jaunas katlumājas izbūvei stratēģiski izdevīgā lokācijā Celtnieku ielā (vecās katlumājas teritorija), kas, savienota ar siltumtrasēm, varētu nodrošināt gan Celtnieku ielas māju masīva, gan Preiļu pilsētas centra rajona ēku apkuri, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Jaunas katlumājas izbūve un darbināšana Celtnieku ielā 2A ļaus izvietot galveno katlumāju ārpus dzīvojamiem masīviem un nodrošināt racionālu biomasas piegādes loģistiku (šķeldas piegādes smagās mašīnas nemaz neiebrauks pilsētā), līdz minimumam tiks samazināta fosilās enerģijas (gāzes) lietošana. Piegulošās pašvaldības un SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” zemes esamība ļaus turpināt siltumapgādes saimniecību attīstību kompaktā teritorijā (piemēram, saules bateriju parks, saules enerģijas kolektors). Ne mazāk nozīmīgs ieguvums būs tas, ka jauna katlumāja Preiļu pilsētai nodrošinās pilsētas siltumapgādes neatkarību, drošību un stabilitāti, jo līdz 2022. gada augustam siltumapgādi Preiļos nodrošināja SIA “PREIĻU ENERĢĒTIKA” un SIA “PREIĻU SAIMNIEKS”. Augustā SIA “PREIĻU ENERĢĒTIKA” uzteica līgumu, bet jau oktobrī SIA “PREIĻU ENERĢĒTIKA” mātes uzņēmums  SIA “Preiļu siltums” izteica vēlmi turpināt sadarbību, taču jau par nesalīdzināmi augstāku pakalpojuma cenu. Jāpiemin, ka SIA “Preiļu siltums” siltumapgāde ir tikai uzņēmuma blakusprodukts, primāri uzņēmums ražo elektrību.

SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) izsludinājis iepirkumu par jaunas biokurināmās katlumājas būvprojekta izstrādi, būvdarbiem, autoruzraudzību un servisa darbu veikšanu, atbilstoši nolikumam, iepirkuma priekšmetā ietverot nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu piegādi un to uzstādīšanu, iekārtu ieregulēšanu un nodošanu ekspluatācijā, apkalpojošā personāla apmācību darbam katlumājā, kā arī katlumājas servisa darbu veikšanu Celtnieku ielā 2A, Preiļos. Iepirkums tiek veikts un iepirkuma līgumu paredzēts izpildīt darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” ietvaros. Līguma izpildes termiņš noteikts 2023. gada 31. decembris. Iepirkums noslēgsies 28. februārī.

SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” un pašvaldība turpinās mērķtiecīgu darbu, lai, neraugoties  ne uz kādiem šķēršļiem, marta beigās varētu noslēgt līgumu par projektēšanu un būvniecību, cerībā, ka jaunās katlu mājas skurstenis sāks kūpēt jau šī gada noslēgumā.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa un
SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” Sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Āboliņa

4. februāra vakarā Riebiņu Kultūras namā norisinājās Preiļu novada amatiermākslas kolektīvu gada balle 2022. Svētku koncertšovā “Kultūrnova” tika apbalvoti TOP12 pasākumi, kur katrs novada kultūras nams saņēma savu “zelta kubu”, kas bija kā veicināšanas un “paldies” balva visiem kultūras namu vadītājiem, to amatierkolektīvu saimei un darbiniekiem, kuri rūpējas un uztur pilsētas un pagastu kultūras iestādes gan svētkos, gan ikdienā.

Amatiermākslas kolektīviem un to vadītājiem pateicās un svētku uzrunu veltīja Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Rožinskis un Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Ilga Pokšāne. Šova laikā amatiermākslas kolektīvi pārsteidza ar aizraujošiem un spožiem dažādu valstu Eirovīzijas dziesmu konkursa popielas priekšnesumiem. Tika attēlotas mūziķu grupas no Itālijas (Pelēču KN), Moldovas (Saunas TN), Zviedrijas (Galēnu KN) un Latvijas (Preiļu KN). Savukārt Riebiņu Kultūras nama kolektīvu dalībnieki kopā ar atraktīvo šova vadītāju Oskaru Bērziņu bija sagatavojuši priekšnesumu no Laura Reinika repertuāra. Skatītāju ovācijas un aplausi nerimās un tas vēl nebija viss. Amatiermākslas kolektīvi sacentās jautrā erudīcijas spēlē, kur tika minētas populāras dziesmu melodijas, āķīgi jautājumi par mūziku, dejām, kino un teātri, kā arī veikti dažādi jautri uzdevumi. Tas bija krāšņu emociju piepildīts atpūtas vakars visai lielajai novada amatierkolektīvu saimei. Vakara turpinājumā uzstājās grupa “Lauku muzikanti”, kas aicināja apmeklētājus izdejoties līdz sirds patikai.

Sirsnīgu paldies par atbalstu sakām Preiļu novada pašvaldībai, visiem kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem, šoferiem, tehniskajiem darbiniekiem un organizatoriem.

Informāciju sagatavoja
Riebiņu KN vadītāja
Ilze Piskunova

Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar energoresursu cenu straujo kāpumu, valstī ieviesta virkne atbalsta pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu segšanai mājsaimniecībām.

Līdz 30.04.2023. var iesniegt pieteikumu:

• Ja apkurei izmanto malku (jābūt maksājumu apliecinošam dokumentam (čeks, pārskaitījums)) – Kompensēs 50% no iegādes cenas, kas pārsniegs 40 eiro/ber.m3, bet ne vairāk par 15 eiro/ber.m3. Maksimālais atbalsta apjoms 1 mājsaimniecībai – 35 ber.m3.
• Ja apkurei izmanto kokskaidu granulas vai briketes (jābūt maksājumu apliecinošam dokumentam (čeks, pārskaitījums)) – Kompensēs 50% no izmaksām, kas pārsniedz 300 eiro/tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnu. Maksimālais atbalsta apjoms 1 mājsaimniecībai – 10 tonnas.
• Ja apkuri nodrošina centralizētā siltumapgāde – Kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/MWh (atbalstu piemēros automātiski rēķinos);
• Ja apkurei izmanto elektroenerģiju – Kompensēs izmaksas par patēriņu virs 500kWh/mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh – 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 eiro /kWh, bet ne vairāk kā 0,100 eiro /kWh.

Aicinām iedzīvotājus maksimāli izmantot iespēju pieteikumus sniegt elektroniski, izmantojot platformu https://www.epakalpojumi.lv/.

Klātienē pieteikumus var iesniegt:

• Preiļu novada Labklājības pārvaldē (Aglonas iela 1a, Preiļi) pirmdienās no 10.00 līdz 12.00 un ceturtdienās no 14.00 līdz 16.00. Tālrunis informācijai: 68305150.

Pašvaldība atgādina, ka pieteikumus siltumapgādes un apkures izmaksu atbalstam var iesniegt mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, īrnieks vai tiesiskais valdītājs, uzrādot īpašumtiesības vai lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus (ja tādi nav pašvaldības datu bāzēs), personu apliecinošu dokumentu.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

3. un 4. februārī Kuldīgā norisinājās Latvijas čempionāts vieglatlētikā U-14 un U-16 vecuma grupās. Teicamu sniegumu uzrādīja vairāki Preiļu novada BJSS jaunie vieglatlēti, mājās pārrodoties ar godalgām.

Par Latvijas čempionu trīssoļlēkšanā U-16 grupā kļuva Markuss Soms ar rezultātu 12 m 21 cm. Sudraba medaļu augstlēkšanā izcīnīja Guntis Sparāns ar rezultātu 1 m 83 cm, bronzas medaļu – Markuss Soms augstlēkšanā ar rezultātu 1 m 74 cm.

5. vietu lodes grūšanā izcīnīja Edvards Brakovskis (rez. 12 m 32 cm), savukārt 6. vietu stafetes skrējienā 4×200 m izcīnīja Mārtiņš Sparāns, Edvards Brakovskis, Guntis Sparāns, Markuss Soms – 1 min 46,70 sekundes. 7. vieta 60 m skrējienā Mārtiņam Matisānam, 8. vieta lodes grūšanā Dainim Strodam ar rezultātu 11 m 35 cm. Komandā startēja Franciska Liniņa (MSĢ) 200 m un 400 m, Raivis Bogotais lodes grūšanā un Ērika Some (U-14) 60 m skrējienā.

Rezultāti un bildes LVS mājas lapā: www.athletics.lv.

Lepojamies ar mūsu audzēkņiem un sakām paldies treneriem Staņislavam Stankevičam un Jānim Brakovskim.

Informācija sagatavojusi
Preiļu novada BJSS metodiķe
Viktorija Neištadte

No 1. marta Preiļos siltumenerģijas tarifs paredzēts 67,24 EUR par megavatstundu (MWh). Šādu tarifa piedāvājumu SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK). Tarifa palielinājums ir saistīts ar šķeldas, elektroenerģijas, dabasgāzes, degvielas cenu un darba algu pieaugumu.

Kopš 2007. gada siltumenerģijas tarifs Preiļos ir bijis nemainīgs – 54,23 EUR par megavatstundu. Tarifs nemainījās uzsākot arī šo apkures sezonu, jo tika uzsākta jaunās, mobilās katlu mājas uzstādīšana Talsu ielā 2C, Preiļos, lai aizpildītu siltumslodzes vakuumu, kas radās, SIA “PREIĻU ENERĢĒTIKA” atsakoties piegādāt siltumenerģiju. Šīs katlu mājas izmantošana ļauj samazināt apkures izmaksas, jo mazāk tiek izmantota dabasgāze, bet, tā kā jaunā katlumāja tika piegādāta brīdī, kad apkures sezona jau bija sākusies, tarifu varēja apstiprināt, balsoties uz esošo katlumāju infrastruktūru, šādā gadījumā tarifs būtu daudz augstāks. Tika pieņemts lēmums tarifa izmaiņas iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā tikai pēc pārvietojamās katlumājas uzstādīšanas. Jaunais tarifs tiks piemērots apkures maksas aprēķināšanai sākot ar martu, līdz ar to izmaiņas būs redzamas aprīlī saņemtajos rēķinos.

SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” ir viens no galvenajiem centralizētās siltumenerģijas piegādātājiem Preiļos – tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un realizāciju patērētājiem, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi.

Rēķinos:

SVARĪGI! Ar š. g. 1. martu siltumenerģijas tarifs Preiļos paredzēts 67,24 EUR par megavatstundu. Šādu tarifu SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Jaunais tarifs tiks piemērots apkures maksas aprēķināšanai sākot ar martu, līdz ar to izmaiņas būs redzamas aprīlī saņemtajos rēķinos. Sīkāka informācija www.preilusaimnieks.lv.

Informāciju sagatavoja
SIA “PREIĻU SAIMNIEKS”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Sigita Āboliņa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PREIĻU SAIMNIEKS”, reģ. Nr. 47703001720 aicina pieteikties pretendentus amatam ELEKTRIĶIS/-E (profesijas kods 7411 01).

 Prasības:

• atbilstoša profesionālā tehniskā izglītība,
• Bz elektrodrošības grupa,
• vēlama praktiska darba pieredze elektriķa darbā,
• B kategorijas autovadītāja apliecība,
• valsts valodas zināšanas pamata līmenī (A1, A2).

Galvenie darba pienākumi:

• noteikt iekārtu un sistēmu darbības traucējumu cēloņus,
• ārējo un iekšējo elektrisko tīklu remonts un izbūve,
• elektroietaišu apskate, apkope, regulēšana un remontdarbi,
• noteikt elektrisko un neelektrisko lielumu mērījumu nepieciešamību, un veikt mērījumus.

Piedāvājam:

• darba stundas likmi 4,757 EUR (pirms nodokļa nomaksas),
• iespējas pilnveidot savas profesionālas zināšanas un pieredzi.

Darba laiks: normāls darba laiks – 40 stundas nedēļā

Līgums: darbinieka amats uz nenoteiktu laiku

Darba vietas adrese: Rīgas iela 4, Preiļos

Pieteikumu vakancei iesniegt līdz 2023. gada 16. februārim, Liepu ielā 2, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301 vai iesūtīt uz e-pasta adresi: psaimnieks@preili.lv ar norādi “Elektriķis”. Sīkāka informācija par vakanci, tālr. 28080463

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 13. pantu, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PREIĻU  SAIMNIEKS” informē, ka:

1) pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu atlases norisi;

2) minētās personas datu apstrādes pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “PREIĻU SAIMNIEKS”, kontaktinformācija: Liepu iela 2, Preiļi, LV-5301. Papildu informāciju par personas datu apstrādi Jūs variet iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “PREIĻU SAIMNIEKS” tīmekļvietnē: https://preilusaimnieks.lv/lv/par-sia-preilu-saimnieks/

Preiļu novada pašvaldība 2023. gada 16. martā plkst. 10.00 attālinātā veidā ZOOM platformā rīko pirmo izsoli nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 7658 005 0141 “Riekstiņi”, Preiļu pagasts, Preiļu novads, sastāvoša no vienas neapbūvētas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7658 005 0316 platībā 9,69 ha, atsavināšanai.

Ar izsoles noteikumiem var iepazīties ŠEIT (PDF), pieteikums ŠEIT (DOCX).

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti un reģistrēti no paziņojuma par izsoli publicēšanas brīža līdz 2023. gada 14. marta plkst. 12.00 Preiļu novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā, Raiņa bulvārī 19, Preiļos.

Izsoles objekta sākumcena – EUR 17 700,00  EUR (bez PVN).

Nodrošinājums – EUR 1770,00 un reģistrācijas maksa EUR 10,00 maksājamas novada pašvaldības kontā Nr. LV08UNLA 0026000130630, SEB banka. Izsoles veids – mutiska izsole ar augšupejošu soli (izsoles solis EUR 100,00).

Preiļu novada pašvaldība izsludina nomas tiesību mutisku izsoli ar augšupejošu soli Preiļu pils 1. stāva telpu daļai.

Izsole tiek organizēta Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta Nr. 3.3.1. (SAM) aktivitātes “Preiļu pils 1. stāva atjaunošana komercdarbības attīstības nodrošināšana” ietvaros.

Nomas objekts: Preiļu parka pils 1. stāva telpu daļa 347,43 m² platībā un 1/2 domājamā daļa no koplietošanas telpām ar kopējo platību 48,42 m² Raiņa bulvārī 30, Preiļos, Preiļu novadā, ēkas kadastra apzīmējums 76010050803001.

Nomas maksa: Nomas objektam uz otro izsoli ir noteikta EUR 1653,00 (viens tūkstotis seši simti piecdesmit trīs euro), gadā par Nomas objektu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Izsoles solis – EUR 100,00. Līguma termiņš – 30 gadi.

Pieteikumi sūtāmi pa pastu vai iesniedzami klātienē slēgtā aploksnē, adrese: Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu novads, LV–5301 vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pasta adresi dome@preili.lv līdz 2023. gada 03. martam. Uz aploksnes jānorāda: “Nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 30, Preiļos nomas tiesību izsolei” un izsoles pretendenta nosaukumu.

Izsole notiks attālinātā veidā 2023. gada 07. martā plkst. 10.00 ZOOM platformā.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2023. gada 03. marta plkst. 12.00 jāsamaksā dalības maksa EUR 50,00 un izsoles nodrošinājums EUR 827,00 Preiļu novada pašvaldības norēķinu kontā Nr. LV08UNLA0026000130630, SEB banka ar atzīmi „Par dalību nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 30, Preiļos, nomas tiesību izsolē”.

Ar izsoles noteikumiem var iepazīties ŠEIT (PDF), pieteikums ŠEIT (DOCX).

Nomas objektu var apskatīt dabā, iepriekš vienojoties par konkrēto apskates laiku.

Kontaktpersonas:
par izsoli: juriste Inta Klindžāne, mob. tālr. 29441916, e-pasta adrese: inta.klindzane@preili.lv
par objekta apskati: projekta vadītāja Ingūna Barkeviča, mob.tālr. 29285185, e-pasta adrese: inguna.barkevica@preili.lv.