SAC “Aglona” gaida adventes sākšanos

25.11.2022.

Advente ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kurš sākas ar mieru, klusumu un pārdomām. Kā simbols ir Adventes vainags, kas spēj izgaismot un īsināt tumšāko gada laiku. Kopā ar Špoģu vidusskolas neformālo grupu “VATS” iesākam šo brīnuma gaidīšanas laiku ar gaišām domām, sirsnīgām sarunām, melodiskām dziesmām un tējas baudīšanu kopā, iededzām pirmo adventes svecīti – ticot, cerot un gaidot.

Pirmssvētku gaidīšanas laiks ir ļoti aktīvs, SAC iemītnieki piedalījās dievkalpojumā, paldies Aglonas bazilikas priesterim Jurim Zarānam par mums veltīto laiku un dāvāto svētību. Aktīvi iesaistījāmies dažādās aktivitātēs – gatavojām adventes vainadziņus, cepām cepumiņus un gaidījām ciemiņus – Špoģu vidusskolas neformālo grupu “VATS” ar labdarības pasākumu “Dzīvesstāsts”. Paldies par radošām aktivitātēm un mūsu SAC iedzīvotājiem veltīto koncertu, kuru izpildīja Maļinovas pagasta vokālā interešu grupa “Ivuški”, Jeļizavetas Kurakinas un  Tatjanas Šnitko duetam. Mūsu SAC iemītnieki īpaši bija pārsteigti par Špoģu vidusskolas neformālās grupas “VATS” dalībniekiem, kuri katram senioram veltīja laiku ar labestīgiem vārdiem un dāvaniņām.

Sirsnīgi pateicamies visiem par kopā būšanu, organizētajām aktivitātēm, koncertu, dāvaniņām un brīnišķīgi pavadītu laiku.

Degsim sveces, lai Adventes gaismiņa pār pasauli klejo, pa vienai katru svētdienu līdz pašiem Ziemassvētkiem un gaidīsim svētku brīnumu kopā!

Informāciju sagatavojusi
SAC “Aglona” sociālā darbiniece
Vija Tomkoviča


Pēdējās izmaiņas: 25.11.2022.

Noslēgti līgumi par sniega tīrīšanu uz visiem pašvaldībai piederošajiem ceļiem

Šobrīd noslēgti līgumi par sniega tīrīšanu uz visiem pašvaldībai piederošajiem ceļiem. Preiļu pilsētā un katrā pagastā ir noteiktas atbildīgās personas, ar kurām var sazināties jautājumu gadījumā, vai tad, ja nepieciešama palīdzība.

Ar atbildīgo speciālistu sarakstu un viņu kontaktiem varat iepazīties šeit:

TeritorijaVārdsUzvārdsAmatstālr.e-pasts
Preiļu pagastsVitālijsPlivdaPagasta pārvaldnieks265335500vitalijs.plivda@preili.lv
Saunas pagastsMāraPudnikaPagasta pārvaldnieks20217079mara.pudnika@preili.lv
Aizkalnes pagastsIvetaStašulānePagasta pārvaldnieks28615900iveta.stasulane@preili.lv
Pelēču pagastsIvetaStašulānePagasta pārvaldnieks28615900iveta.stasulane@preili.lv
Aglonas pagastsAivarsRivarsPagasta pārvaldnieks29120631aivars.rivars@preili.lv
Rožkalnu pagastsIntaKivleniecePagasta pārvaldnieks p.i.26543751rozkalnupagasts@preili.lv
Vārkavas pagastsSkaidrīteMednePagasta pārvaldnieks28239044varkavaspagasts@preili.lv
Upmalas pagastsIntaKivleniecePagasta pārvaldnieks26543751upmalaspagasts@preili.lv
Riebiņu pagastsIlgaKodorePagasta pārvaldnieks28080631riebinupagasts@preili.lv
Silajāņu pagastsIngaJurkānePagasta pārvaldnieks25213941silajanupagasts@preili.lv
Stabulnieku pagastsIngaJurkānePagasta pārvaldnieks25213941stabulniekupagasts@preili.lv
Rušonas pagastsDainisAlžānsPagasta pārvaldnieks28080746rusonaspagasts@preili.lv
Sīļukalna pagastsIvetaBroka-KazākaPagasta pārvaldnieks29167087silukalnapagasts@preili.lv
Galēnu pagastsIvetaBroka-KazākaPagasta pārvaldnieks29167087galenupagasts@preili.lv
Preiļu pilsētaArtisŽukovsCeļu būvinženieris28163090artis.zukovs@preili.lv

NVA aicina darba devējus pieteikties subsidēto darbavietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos klientus, kuriem ir piešķirts bezdarbnieka statuss.

Darba devēji, kuri subsidēto darbavietu izveidei pieteiksies šogad, NVA līdzfinansējumu varēs saņemt 9 mēnešu periodā, ja subsidētājās darbavietās nodarbinātie darbu uzsāks līdz šī gada beigām. Savukārt tie darba devēji, kuri pieteiksies nākamgad, subsidētās darbavietas varēs izveidot uz 6 mēnešu periodu, un darba tiesiskās attiecības ar nodarbinātajiem būs jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2023.gada 31.martam.

Izveidojot subsidēto darbavietu NVA reģistrētajam klientam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota NVA klientam ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams. NVA piešķir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai, ja darba devējs darba vietu veidos NVA klientam ar invaliditāti.

ESF projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros tiek nodarbināti NVA klienti ar invaliditāti; klienti, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus; klienti vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu; klienti vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir absolvējuši speciālo izglītības programmu; klienti ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu.

Darba devēju izveidotajās un NVA līdzfinansētajās darbavietās 2022.gada 10 mēnešos darbu uzsāka 828 NVA klienti, to skaitā 567 NVA klienti ar invaliditāti.

Pieteikties subsidēto darbavietu izveidei var komersanti (izņemot izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), kooperatīvās sabiedrības, pašnodarbinātās personas, nodibinājumi vai biedrības (izņemot politiskās partijas).

Kā darba devējam pieteikties valsts līdzfinansēto darbavietu izveidei?

1.solis
Jāreģistrē vakance NVA.

2.solis
Jāizvēlas atbilstošas mērķa grupas NVA klients, veicot pretendentu atlasi ar NVA palīdzību vai savstarpēji vienojoties ar klientu.

3.solis
Jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA mājaslapas sadaļā „Piedāvāju darbu” → ”Subsidētās darba vietas” .

4. solis
Aizpildītais pieteikums jāiesniedz klātienē vai jānosūta pa pastu NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā plānots veidot subsidēto darbavietu. Pieteikumu var nosūtīt arī elektroniski, ja tas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Detalizētāka informācija par pasākumu, tā nosacījumiem un dotāciju apmēriem pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Subsidētās darba vietas” un NVA filiālēs. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”.

Diskriminācija ir diskriminācija, neatkarīgi no vecuma!

Lai gan Pasaules Veselības organizācija jau ilgāku laiku piedāvātā jaunu vecumposmu klasifikāciju, kas attiecināma arī uz Latvijas sabiedrību: līdz 17 gadiem – nepilngadība, 18–65 gadi – jauns cilvēks, 66–79 – pusmūžs, 80–99 – seniors un virs 100 – ilgdzīvotājs, cilvēku prātos joprojām ir noteikti kritēriji, pēc kuriem viņi nosaka vai cilvēks vēl ir “jauns” vai “vecs”. Lai noskaidrotu galvenos vecuma diskriminācijas iemeslus, kā arī rastu risinājumus, Sabiedrības integrācijas fonds aicina darba devējus, personāldaļu speciālistus un citus interesentus uz ekspertu diskusiju “Diskriminācija ir diskriminācija, neatkarīgi no vecuma!”, kas notiks 28. novembrī plkst. 11.00, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas biznesa inkubatorā Kalpaka ielā 4, Kuldīgā, kā arī tiešraidē Sabiedrības integrācijas fonda Facebook lapā.

Saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā datiem 59% respondentu no Latvijas uzskata, ka darba devējs, izvēloties starp diviem kandidātiem ar vienādām prasmēm un vienādu kvalifikāciju, dos priekšroku tam, kurš neatbilst pārāk jauna vai pārāk veca darbinieka klasifikācijai. To apstiprina arī bezdarba līmenis noteiktās vecuma grupās. 6% no 2021. gada fiksētajiem bezdarbniekiem (60 774 cilvēku) bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, savukārt 46% vecumā no 50 un vecākiem cilvēkiem. Kopumā 2021. gadā vairāk kā puse bezdarbnieku (52%) bija tie, kas visbiežāk tiek diskriminēti vecuma rezultātā. Vienlīdzīgas darba iespējas var padarīt cilvēkus maksātspējīgākus un attiecīgi uzlabot visas Latvijas ekonomikas stāvokli.

“Vecuma līdztiesība darbā ir svarīga ne tikai konkrēto cilvēku grupu labā, bet arī kopējās ekonomikas attīstības labā. Darba devējam pareizi izmantojot jaunāko darbinieku degsmi un enerģiju, un briedušu darbinieku pieredzi un zināšanas, ieguvēji būs visi. Jaunākie darbinieki varēs gūt pieredzi un mācīties, brieduši darbinieki – turpināt realizēt savu potenciālu, bet darba devēji dažādības ietekmē –  gūt labāku rezultātu un peļņu,” saka Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Diskusijā piedalīsies LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vecākā projektu vadītāja Zane Eglīte, Liepājas Universitātes Vadības un sociālo zinātņu fakultātes lektors Uldis Zupa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes locekle, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja un Proinvest uzņēmēja Lienīte Skaraine, Virkas muižas īpašnieks un attīstītājs Kaspars Bergmanis un SIA “AMAZONE” īpašniece Baiba Mikāla, savukārt diskusiju vadīs pasākumu moderators Reinis Ruska.

Diskusijas mērķis ir noskaidrot darba devēju viedokli par vecuma diskrimināciju uzņēmējdarbībā un redzējumu par to, kā var atrisināt vai pēc iespējas mazināt pastāvošās problēmas un to sekas.

Aicinām visus interesentus piedalīties diskusijā klātienē – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas biznesa inkubatorā Kalpaka ielā 4, Kuldīgā vai attālināti Sabiedrības integrācijas fonda Facebook lapā: https://fb.me/e/5XSchG7OC. Lai piedalītos pasākumā, nepieciešams reģistrēties iepriekš: https://forms.gle/Ug1piERrJmxPiqHg7

Lai tiešraides laikā saņemtu atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem, lūgums tos sūtīt iepriekš uz e-pastu kristina.ilatovska@olsen.lv vai uzdot translācijas laikā Facebook tiešraides komentāru sadaļā vai izmantojot www.slido.com ar kodu #4271934 (https://app.sli.do/event/3PAyAJxsxQisWSe6KvTkcj).

Plašāka informācija:
Kristina Ilatovska
Projektu vadītāja
Tālr.: 27130967
E-pasts: kristina.ilatovska@olsen.lv

Īstenots projekts “Aglonas nūjošanas-slēpošanas trases apgaismojuma ierīkošana Aglonas pagasta Preiļu novadā”

Preiļu novada pašvaldība īstenojusi Lauku atbalsta dienesta apstiprināto projektu Nr. AL21_A019.2204-000003  “Aglonas nūjošanas-slēpošanas trases apgaismojuma ierīkošana Aglonas pagasta Preiļu novadā” Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”.

Projekta mērķis ir uzlabot un saglabāt esošos vides infrastruktūras objektus, tādējādi palielinot Aglonas kā vietas potenciālu un pievilcību, paplašinot veselīga un aktīva brīvā laika pavadīšanas iespējas novada iedzīvotājiem un tā viesiem, veicinot novada atpazīstamību un netiešā veidā sekmējot vietējo komersantu darbību.

Projekts tika īstenots laika posmā no 2022. gada 13. maija līdz 2022. gada 22. novembrim.

Projekta ietvaros izbūvēts apgaismojuma tīkls Aglonas nūjošanas-slēpošanas trasē apmēram 1,5 km posmā un ir uzstādīti 30 gab. gaismekļi, līdz ar to pagasta iedzīvotājiem un viesiem nodrošinot pilnvērtīgāku trases izmantošanu. Tiek plānots, ka ziemas periodā trases apgaismojums būs nodrošināts ik dienu laika posmā no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00.

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 31 782,03 (tai skaitā PVN 21%), no kurām projekta attiecināmās izmaksas 27327,85 EUR, tai skaitā, publiskais finansējums 24595,06 EUR un līdzfinansējums no Preiļu novada pašvaldības.

Minētos apgaismojuma tīkla izbūves darbus veica būvuzņēmējs SIA “OMS”, līgumcena EUR 30 541,78, būvuzraudzību veica SIA ”EnergoUP” līgumcena EUR 756,25 un autoruzraudzību SIA “Affix” līgumcena EUR 484,00.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas projekta vadītāja
Ingūna Barkeviča


30. novembra Preiļu novada domes sēdes darba kārtība

PREIĻU NOVADA DOMES SĒDE
2022. gada 30. novembrī plkst. 10.00
Raiņa bulvāris 19, Preiļos, 2. stāva zālē

DARBA KĀRTĪBA

Finanšu komitejas jautājumi:

1. Par saistošo noteikumu „Par grozījumiem Preiļu novada pašvaldības 2022.gada 3.februāra saistošajos noteikumos Nr.2022/6 “Par Preiļu novada pašvaldības 2022. gada pamatbudžetu” apstiprināšanu.
2. Par grozījumiem Preiļu novada pašvaldības nolikumā.
3. Par grozījumiem Preiļu novada domes 2022.gada 30.augusta lēmumā (protokols Nr. 16.; 1.§).
4. Par grozījumiem Preiļu novada domes 2022.gada 30.augusta lēmumā Nr. 16; 47.§ “Par ēdināšanas izmaksu pārskatīšanu Preiļu novada izglītības iestādēs”.
5. Par autotransporta iegādi.
6. Par finansējuma piešķiršanu papildus darbiem projekta Nr,4.2.2.0/21/A/057 “Preiļu novada pašvaldības ēkas energoefektivitātes paaugstināšana Preiļu Kultūras centrā, Raiņa bulvārī 28, Preiļos” realizēšanai.
7. Par patversmes/atskurbināšanas pakalpojuma turpmāku nodrošināšanu Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” iesnieguma izskatīšana.
8. Par izstāšanos no biedrības „Eiroreģions „Ezeru zeme””.
9. Par parādu dzēšanu.
10. Par nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu bezstrīda kārtībā.
11. Par nekustamā īpašuma “Veronikas” Stabulnieku pagastā Preiļu novadā nosacītās cenas apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu.
12. Par nekustamā īpašuma “Skariņas” Silajāņu pagastā Preiļu novadā nodošanu atsavināšanai.
13. Par pašvaldības dzīvokļu īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā.
14. Par kustamās mantas izsoles rezultātiem.
15. Par grozījumu veikšanu Preiļu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes darbinieku amatu sarakstā.
16. Par nekustamā īpašuma Pils iela 6A-14, Preiļos nosacītās cenas apstiprināšanu un reģistrāciju zemesgrāmatā uz ieguvējas vārda.

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas jautājumi:

17. Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu.
18. Par uzņemšanu rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību.
19. Par pašvaldības dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.
20. Par pašvaldības dzīvokļa īres līguma noslēgšanu.
21. Par pašvaldības dzīvokļa īres līguma pārslēgšanu.
22. Par pašvaldības dzīvojamās platības īres līguma izbeigšanu.
23. Par uzņemšanu rindā un sociālās dzīvojamās platības piešķiršanu.
24. Par sociālo dzīvokļu īres līguma pagarināšanu.
25. Par sociālās dzīvojamās platības apvienošanu.
26. Par sociālā dzīvokļa sadalīšanu un par sociālās dzīvojamās platības maiņu.
27. Par sociālā dzīvokļa statusa piešķiršanu.
28. Par grozījumiem Preiļu novada pašvaldības 2021. gada 30. novembra saistošajos noteikumos Nr. 2021/14 “Par sociālajiem pakalpojumiem Preiļu novadā”.
29. Par grozījumiem Preiļu novada pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.2022/7 “Par interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas kārtību”.
30. Par grozījumu veikšanu Preiļu novada bāriņtiesas nolikumā.
31. Par saistošo noteikumu „Par grozījumiem 2021.gada 30.novembra Preiļu novada pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.2021/13 „Par materiālo palīdzību Preiļu novadā”” apstiprināšanu.

Infrastruktūras un novada attīstības komitejas jautājumi:

32. Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 2022/36 „Preiļu novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” precizēšanu.
33. Par grozījumiem Preiļu novada domes 2021.gada 28.oktobra sēdes lēmumā (protokols Nr.23, 32.§) un 2022.gada 24.februāra sēdes lēmumā (protokols Nr.6, 47.§).
34. Par Preiļu novada domes 2022. gada 29.jūlija lēmuma precizēšanu.
35. Par Lielā Kolupa ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu apstiprināšanu.
36. Par ceļu uzturēšanas klašu publikāciju masu saziņas līdzekļos ziemas sezonai 16.10.2022-15.04.2023.
37. Par patapinājuma līguma pirmstermiņa izbeigšanos.
38. Par saistošo noteikumu “Par pašvaldības līdzfinansējumu īpašumu pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai Preiļu novadā pēc iedzīvotāju (dzīvojamo ēku īpašnieku) ierosinājuma” apstiprināšanu.

Darba kārtība (PDF)

Preiļu 1. pamatskolas audzēkne ieguvusi 1. vietu konkursā “Mana visinteresantākā tehnoloģiju, inženierzinātņu vai matemātikas mācību stunda notiktu šādi…”

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) organizēja STEM konkursu 7.-8. klašu skolēniem, kur bija jāsagatavo darbs “Mana visinteresantākā tehnoloģiju, inženierzinātņu vai matemātikas mācību stunda notiktu šādi…” Konkursā piedalījās 50 skolēni no 10 izglītības iestādēm visā Latvijā. Konkursa mērķis bija ieinteresēt 7.-8. klašu skolēnus apgūt tehnoloģijas, inženierzinātnes, fiziku un matemātiku.

Savu redzējumu par to, kādai būtu jābūt interesantai stundai fizikā aprakstīja daudzi Preiļu 1. pamatskolas 8. klašu skolēni. Idejas bija dažādas, bet labākais apraksts izrādījās 8.c klases skolniecei Jūlijai Mitrofanovai, kura ir ieguvusi 1. vietu šajā konkursā. Viņa piedāvāja savu versiju par to, kā apgūt tēmu skaņa fizikā. Jūlija mācīja klases biedriem, kā noskaņot ģitāru. Un izrādījās, ka tas nav nemaz tik sarežģīti.

Lai saņemtu balvu, skolniecei ir jādodas uz apbalvošanas pasākumu Jelgavā.

Vēlos pateikties asociācijai par rīkoto konkursu, jo tā ir lieliska iespēja gan skolēniem izpausties ar savu radošumu, gan arī pilnveidot mācību procesu, jo tikai darbojoties kopā varam sasniegt vislabākos rezultātus!

Informācija par konkursu:  https://www.masoc.lv/jaunumi/aktualitates-izglitiba/nosledzies-masoc-konkurss-78-klasu-skoleniem

Informāciju sagatavojusi
Preiļu 1.pamatskolas fizikas skolotāja
Laila Vibornā


Noslēdzies projekts jaunatnes jomā “ČETRI stūri!”

Projekta mērķis: atbalstīt jaunatnes politikas attīstību vietējā līmenī, veicināt kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībās, tostarp veicināt digitālā un mobilā darba ar jaunatni attīstību un jauniešu līdzdalības mehānismu stiprināšanu, izglītojamo pašpārvalžu attīstību savā pašvaldībā, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu.

Projekta īstenošanas periods: no 01.04.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta ietvaros tika atbalstīta jaunatnes politikas attīstība vietējā līmenī, veicināta kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas pilnveide Preiļu novada pašvaldībā, veicināta mobilā darba ar jaunatni attīstība. Projekta ietvaros notika jauniešu līdzdalības mehānismu stiprināšana, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana un veicināta starpinstitūciju sadarbība. Veicināta jauniešu līdzdalība, stiprinātas viņu zināšanas, piederības sajūta pašvaldībai.  Kopumā aktivitātēs tika iesaistīti vairāk nekā 250 tiešās mērķa grupas jaunieši (13-15 gadi), vairāk nekā 80 citi Preiļu novada iedzīvotāji un vismaz un divi pašvaldības jaunatnes lietu speciālisti.

Galvenās īstenotās projekta aktivitātes un sasniegtās tiešās mērķa grupas:

  1. Projekta darba grupas tikšanās – Preiļu novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu sadarbība,
  2. Neformālās izglītības aktivitātes, apmācības skolu pašpārvalžu pārstāvjiem,
  3. Preiļu novada pašvaldības Jauniešu domes izveides apmācības,
  4. Sešas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes mobilā darba ietvaros – dažādos pagastos,
  5. Diskusija/forums “Kafija ar politiķiem”.

PROJEKTS ĪSTENOTS Jaunatnes politikas valsts programmas 2021.-2023. gadam KONKURSA “Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī” projekta ietvaros.

Informāciju sagatavoja
Jauniešu centra “Četri” vadītāja,
projekta “ČETRI stūri” vadītāja
Sintija Ančeva

Dienas aprūpes centra apmeklētāji apkārtējiem dod iespēju atklāt patiesos laimes brīžus

24.11.2022.

Gada nogalē ne reti izdarām kopsavilkumu tam, kas noticis, kas piedzīvots, izdarīts vai aizmirsts izdarīt, un kas iemācīts. Ar patiesi emocionālu vērtējumu tam, ko izdevies piedzīvot vien pāris mēnešu laikā, dalījās psiholoģe Inga Reinfelde, kura pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem Dienas aprūpes centrā (DAC) vada deju un kustību nodarbības. I.Reinfelde atzīst, ka šie ir patiesie laimes brīži, esot kopā ar DAC apmeklētājiem, un cik ļoti viņai patīk būt kopā ar viņiem nodarbībās.

Sabiedrība tikai pamazām lauž stereotipus par personām ar garīga rakstura traucējumiem, un, kā nodarbību vadītāja stāsta – DAC apmeklētāji ir ļoti atvērti cilvēki, kas no sirds priecājas par vienkāršām lietām. Lai arī viņu funkcionālais stāvoklis ne reti neļauj veikt sarežģītas darbības nodarbību laikā, apjausma, ka var darīt arī vienkāršas lietas, kuras turklāt izdodas, Ingai, kā nodarbību vadītājai, liekot pat no laimes raudāt. “Laimei daudz nevajag!”- atzīst Inga, kura, vadot nodarbības šīm īpašajām personām, pati daudz no viņām esot iemācījusies. Jautājot, kas ir tas īpašais, kas uzrunājis nodarbību vadītāju, esot kopā ar DAC apmeklētājiem, Inga min to, ka viņi atļaujas dejot, izpaust sevi kustībā bez prāta ierobežojumiem, aizspriedumiem, būt patiesi brīvi, un tas ir īstais ceļš uz laimi.

Kopš septembra DAC apmeklētāji, piedaloties deju un kustību nodarbībās, ir pamazām mācījušies pārvaldīt savu ķermeni kustībā, saprast soļus, ķermeņa puses, izkopt stāju, koordinēti nodarbināt rokas, iemācīties darīt  visiem vienlaicīgi, lai būtu sinhronizācija dejā. Nodarbību vadītāja Inga ir novērojusi, ka sākotnēji daži dalībnieki bijuši piesardzīgi un visu vērojuši no malas, bet šobrīd ir pamazām iesaistījušies grupas kopējā darbā, un tieši tas ir viņu lielais sasniegums.

Bez deju un kustību nodarbībām pēdējos mēnešus notikusi aktīva darbošanās arī citās nodarbībās, gan gatavojoties valsts svētkiem un tos patiesi svinīgi atzīmējot, gan sarūpējot dažādus radošos darbus. Daudzi darbiņi jau ir atraduši savus īpašniekus, bet vēl ir gana liela izvēle, lai katrs atrastu īpašu dāvanu Ziemassvētkiem, jo darbiņi šobrīd izvietoti veikalā “Dzīpariņš”. Veikala darba laikā ir iespēja tos par simbolisku naudiņu iegādāties. Visi iegūtie līdzekļi tiks izlietoti Ziemassvētku pasākuma organizēšanā un dāvanu sarūpēšanā DAC apmeklētājiem. Aicinām atbalstīt šo akciju, jo, iespējams, kāds darbiņš uzrunās tieši jūs un ļaus atklāt patiesas laimes izjūtu!

Uz doto brīdi divas personas pakalpojumu saņem pašvaldības budžeta ietvaros, bet trīspadsmit DAC apmeklētāji – Preiļu novada pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējiem, kurām sastādīts individuālais atbalsta plāns, pakalpojumu turpinās saņemt bez maksas līdz 2023. gada beigām, jo atbalsts ar sociālo pakalpojumu dzīvesvietā sniegšanu saistīto izmaksu segšanai tiek nodrošināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.1. pasākuma “Deinstitucionalizācija” īstenošanas noteikumiem Latgales plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā”, Vienošanās Nr.9.2.2.1./15/I/005.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada Labklājības pārvaldes
vadītāja vietniece administratīvi saimnieciskās darbības jautājumos
Anita Gāga


Sācies konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” iedzīvotāju balsojums; balvu fonds pašvaldībām  – 150 000 EUR

Sabiedrības integrācijas fonds aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju līdz šī gada 22. decembrim vietnē www.vietagimenei.lv izvērtēt pašvaldību sniegto atbalstu, kas paredzēts ģimenēm ar bērniem. Balsojot par ģimenēm draudzīgāko pašvaldību iedzīvotāji sniegs savu ieguldījumu konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2022” laureātu noskaidrošanā. Uzvarētājpašvaldības sadalīs naudas balvu 150 000 eiro apmērā, lai attīstītu jau esošos atbalsta pasākumus vai izveidotu jaunus.

Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” norisinās kopš 2017. gada. Tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm, līdztekus veidojot vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu.

“Laikā, kad apkārt notiek daudz dažādu notikumu un drošības sajūta ir sašūpojusies, vairāk nekā būtiski ir radīt ģimenēm ar bērniem māju sajūtu ne tikai mājoklī, kurā viņi dzīvo, bet plašākā nozīmē – savā kopienā un sabiedrībā, tostarp pašvaldībā. Mājas ir vieta, kurā Tu esi gaidīts, jūties droši un atbalstīts. Tāpēc aicinām Latvijas iedzīvotājus aktualizēt sev interesējošos jautājumus, tā sniedzot pašvaldībām atgriezenisko saiti par to, kā pilnveidot sniegto atbalstu ģimenēm – vai tas ir jauns rotaļu laukums, pusdienas skolā, interešu izglītība vai kas cits,” uzsver Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.

Līdzīgi kā iepriekš, konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2022” norisināsies vairākās kārtās, paredzot izvērtēt visu 43 Latvijas pašvaldību darbu ģimenēm draudzīgas vides veidošanā. Pašvaldību vērtējums sastāvēs no pašvaldību sniegtajiem datiem par pakalpojumiem, ko katra pašvaldība nodrošina ģimenēm ar bērniem un vērtēšanas komisijas vērtējuma – gan datu pārbaudes, gan klātienes vizītēm 10 Latvijas labākajās pašvaldībās šī gada decembrī. Viena no 43 pašvaldībām, kura tiks atzīta par ģimenei draudzīgāko valsts mērogā, saņems naudas balvu 30 000 eiro apmērā. Savukārt katras pašvaldību grupas uzvarētājs – nauda balvu  20 000 eiro apmērā. Vērtēšanas komisija varēs noteikt arī papildu nominācijas. Piešķirtās naudas balvas paredzētas, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus un pakalpojumus vai vides veidošanu ģimenēm ar bērniem. Konkursa uzvarētāji tiks godināti svinīgā pasākumā 2023. gada februārī.

Paralēli konkursam ir uzsākts ikgadējais balsojums, kur ikvienam iedzīvotājam ir iespēja ne tikai novērtēt un sniegt priekšlikumus, atbalstot savu pašvaldību, bet, pamatojoties uz pieredzi, balsot arī par citām ģimenei draudzīgām pašvaldībām. Turklāt balsot varēs reizi dienā no vienas ierīces līdz pat šī gada 22. decembrim, aizpildot balsošanas anketu www.vietagimenei.lv.

“Pašvaldības vadība ir vistuvāk iedzīvotājiem un vislabāk zina, kas viņiem ir vajadzīgs un kas ir jādara, lai iedzīvotāji savā pašvaldībā justos labi un gribētu tajā dzīvot. Ikvienai pašvaldībai ir jābūt draudzīgai ģimenēm un katram tās iedzīvotājam, tāpēc ir gandarījums, ka tās neapstājas pie sasniegtā, turpina attīstīties un ieviest ģimenēm draudzīgus pakalpojumus un infrastruktūru,” stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

“Konkurss ir lielisks veids, kā sabiedrībai parādīt pašvaldības, kurām ģimenes patiesi rūp – un tādu pašvaldību Latvijā ir daudz! Runa ir ne tikai par pabalstiem vai citu naudā izmērāmu atbalstu, ko šīs pašvaldības savējiem sniedz, bet ļoti lielā mērā arī par sakārtotu, patīkamu vidi un piederības sajūtas veicināšanu savai pašvaldībai,” teic vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja, ilggadējā konkursa žūrijas locekle Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Pērn nomināciju “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” saņēma Ludzas novada pašvaldība, kas 25 000 EUR naudas balvu ieguldījusi, līdzfinansējot Pontonu tilta izbūvi pāri Mazajam Ludzas ezeram (no Mazā Ezerkrasta ielas līdz pludmalei Radziņš). Savukārt plānošanas reģionu pašvaldību grupā uzvarēja Ādažu, Alsungas, Kocēnu, Tērvetes un Līvānu novada pašvaldība, saņemot naudas balvas 12 500 EUR apmērā.

Plašāka informācija par pašvaldībām, kā arī balsojuma anketa pieejama: www.vietagimenei.lv.

Aktualitātēm aicinām sekot Vieta Ģimenei sociālajās vietnēs un izmantot tēmturi #VietaĢimenei.

Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” ir viens no trim ģimeņu atbalsta pasākumiem, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.

Dziedot dzimu, dziedot augu, Dziedot mūžu nodzīvoju. Santai Karinai Ošai aizejot

23.11.2022.

Dziedot dzimu, dziedot augu,  
Dziedot mūžu nodzīvoju.
(Latv. t. dz.)

Santa Karina Oša 
(20.02.1944.-21.11.2022.)

Santa Karina Oša dzimusi 1944. gada 20. februārī Liepājā. Mācījusies Liepājas mūzikas vidusskolā. Pēc tam pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju, kur apguvusi kordiriģentes specialitāti.

Kopš 1965. gada dzīvoja Preiļos un strādāja par pedagoģi Preiļu mūzikas skolā. No 1975. gada aprīļa līdz 2003. gada aprīlim bija mūzikas skolas direktore. Paralēli pedagoģes darbam Preiļu rajona mūzikas skolā, 1967. gadā uzsāka darbu ar vairākiem Preiļu rajona koru kolektīviem un ansambļiem. 1975. gadā uzņēmās Preiļu rajona kultūras nama jauktā kora diriģēšanu un vadīja šo kori līdz 1990. gada Dziesmu svētkiem. Karina Oša arī pati dziedāja vairākos kolektīvos. Kopš Preiļu skolotāju kora dibināšanas 1972. gadā līdz 1985. gadam kopā ar Antoņinu Mežinsku bija arī tā vadītāja un diriģente. No 1992. gada dziedāja korī „Magnificat” diriģentes Ievas Lazdānes vadībā.

Visus Preiļos pavadītos gadus Karina vadīja Preiļu Kultūras nama sieviešu vokālo ansambli. 2002. gadā tas pārtapa par senioru vokālo ansambli „Virši”, Karina uzņēmās arī tā vadīšanu. Kolektīvs piedalījās dažādos koncertos un svētkos gan Preiļos, gan citās Latvijas vietās.

Mēs smēlāmies idejas un aizrautību, precizitāti un korektumu, pienākuma apziņu un godīgumu, labestību, sirsnīgumu un optimismu, ticību saviem spēkiem. Lai visas šīs īpašības atbalsojas viņas audzēkņos un bijušajos kolēģos, un kolektīvu dalībniekos!

Izsakām visdziļāko līdzjūtību viņas dzīvesbiedram Arnoldam, tuviniekiem un visiem, kuri sēro par talantīgās mūziķes un dziedātājas aiziešanu mūžībā.

Preiļu Mūzikas un mākslas skolas kolektīvs

Autovadītāju ievērībai: sniegs un apledojums vietām valsts centrālajā daļā, Kurzemē un Latgalē apgrūtina braukšanu, strādā 19 tehnikas vienības

Šajā rītā plkst.06.30 Kurzemē un Latgalē vietām snieg, valsts centrālajā daļā apgrūtināta braukšana pa lielajiem ceļiem ir vien vidus posmā uz Liepājas šosejas. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, sniegotos ceļa posmu attīra no sniega.

Uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir:

Liepājas šoseja (A9) posmā Annenieki-Blīdene;
Ventspils šoseja (A10) posmā Strazde-Ventspils;
Rēzeknes šoseja (A12) posmā Rēzekne-Terehova;
Grebeņeva-Medumi šoseja(A13) posmā Bērzgale-Grebņeva.

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Dobeles, Ludzas, Saldus, Talsu, un Ventspils apkaimē.

Autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot drošu distanci ar priekšā braucošajiem automobiļiem.

Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem vai citiem ar satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem aicinām informēt aicinām informēt VSIA Latvijas Valsts ceļi, zvanot pa diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, kā arī uzņēmuma kontos sociālās saziņas tīklos Twitter un Facebook.

Informāciju sagatavoja
VSIA Latvijas Valsts ceļi
Satiksmes informācijas centrs un
Komunikācijas daļa

23. novembra ārkārtas domes sēdes darba kārtība

Preiļu novada domes ārkārtas sēde notiks 2022. gada 23. novembrī plkst. 16.30 Preiļu novada pašvaldības 2. stāva zālē, Raiņa bulvārī 19, Preiļos.

DARBA KĀRTĪBA

  1. Par pašvaldības galvojuma sniegšanu.

Darba kārtība (PDF)

Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas pasākumā iedzīvotājiem pasniegti apbalvojumi

22.11.2022.

Preiļu novadā Latvijas Republikas Proklamēšanas 104. gadadienu svinējām gan pagastos, gan iestādēs, uzņēmumos un izglītības iestādēs ar dažādiem sarīkojumiem un koncertiem, savukārt svētku kulminācijas brīdis notika 18. novembrī Preiļu novada Riebiņu Kultūras namā, kur novada iedzīvotājus un viesus priecēja svinīgs pasākums.

Svētku pasākuma laikā klātesošos uzrunāja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns un Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāte Anita Brakovska.

Pasākuma gaitā iedzīvotājiem, kuri ar savu darbu vai sabiedriskajām aktivitātēm devuši nozīmīgu ieguldījumu novada attīstībā, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns kopā ar Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieku Pēteri Rožinski pasniedza pašvaldības apbalvojumus.

Preiļu novada pašvaldības Pateicības rakstus un naudas balvas saņēma Jānis Gorenko – par ilggadēju brīvprātīgu un atbildīgu darbu un kalpošanu Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas un Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcās, SIA “HIMALAYAN INTERNATIONAL” – par tālredzīgu rīcību un ziedojumiem sociālās aprūpes centra iemītnieku dzīves kvalitātes uzlabošanai, Bonifacijs Lazdāns – par aktīvu dalību novada sabiedriskajā dzīvē un ieguldījumu folkloras tradīciju nostiprināšanā, Larija Lazdāne – par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu senioru deju kopas “Dzīves virpulī” vadīšanā un aktīvu līdzdalību senioru sabiedriskajā dzīvē, Jānis un Ligita Latveļi – par ieguldījumu un nesavtīgu darbu, uzņemot aizbildniecībā Preiļu novada bērnus, sniedzot iespēju viņiem augt ģimeniskā vidē, Nataļja Volkova – par profesionālu un godprātīgu darba pienākumu veikšanu daudzu gadu garumā, nodrošinot Preiļu 1. pamatskolas skolēnu un darbinieku veselības aprūpi, Ligita Trubača – par ilggadēju, atbildīgu un rūpīgu lietvedības darbu veikšanu Preiļu 1. pamatskolā, nodrošinot sekmīgu skolas komunikāciju ar fiziskām un juridiskām personām, Galēnu Kultūras nama folkloras kopa “VYDSMUIŽA” – par nozīmīgu ieguldījumu folkloras tradīciju kopšanā un uzturēšanā paaudžu paaudzēs un Galēnu pagasta tēla veidošanu un popularizēšanu novadā un Latvijā, sveicot kolektīva 40 gadu jubilejā, Velta Ziemele – par nozīmīgu ieguldījumu izglītības jomā Rimicānos un aktīvu sabiedrisko darbu un Velta Skutele – par ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā, par godprātīgu un kvalitatīvu darba pienākumu veikšanu Salas pamatskolā.

Goda zīmi “Par nopelniem Preiļu novada attīstībā” saņēma Monika Litauniece – par ieguldījumu dzimtsarakstu attīstībā un priekšzīmīgu darbu pašvaldībā 45 gadu garumā, Jānis Upenieks – par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu novada izglītības iestāžu darbā, bērnu izglītošanā un sporta jomas attīstībā un Ārija Pudule – par ilggadēju darbu un nesavtīgu iesaisti izglītības jomas attīstībā un skolēnu vēstures izpratnes veicināšanā.

Augstāko Preiļu novada pašvaldības apbalvojumu – Preiļu novada Goda pilsonis – saņēma Jānis Vaivods, par ilggadēju latgaliskās kultūras un tradīciju kopšanu no paaudzes paaudzē un neatsveramo ieguldījumu Vanagu ciema novadpētniecībā. Vaivoda kungs visu mūžu ir vācis un krājis materiālus par Vanagu apkaimi (Vanagu, Kļavinsku, Vilcānu, Pūgaiņu, Egļupes un Šķilteru sādžu vēsturi), 2010. gadā pēc rūpīga un neatlaidīga darba klajā nāca viņa grāmata “Vanagu vēstures lappuses”. Tajā Vanagu ciema vēsture atšķetināta kopš Jersikas valsts laikiem līdz mūsdienām un iegūlusies pārsimts lappusēs. Jānis Vaivods vienmēr bijis Latvijas patriots, lojāls savai tēvzemei arī juku laikos. Savās mājās Jānis izveidojis Vaivodu dzimtas privāto muzeju, kurā aplūkojami tuvākā un tālākā apkārtnē savāktie un paša saglabātie sadzīves priekšmeti, lauksaimniecības darba rīki un piederumi, grāmatas. Eksponātu skaits mērāms vairākos simtos. Jāņa Vaivoda sirds aicinājums ir ne tikai novadpētniecība, bet arī mūzika. Vaivodu muzikālā dzimta pazīstama visā Latvijā. (piezīmes – apbalvojuma pasniegšana Jānim Vaivodam notika 15. novembrī viņa dzīvesvietā.)

Sirsnīgu un patriotisku gaisotni sarīkojumā uzbūra vietējo mākslinieku sniegums koncertuzvedumā “Mana tauta, mana zeme likteņupes Daugavas krastos”. Pasākumā piedalījās tautas mākslas kolektīvi: vidējās paaudzes deju kolektīvs “Stabulnieki” (vadītāja Natālija Balode), deju kopa “Talderi” (vadītāja Silvija Kurtiņa), deju kopa “Dancari” (vadītāja Ilze Broka), Preiļu Kultūras centra Vīru vokālais ansamblis (vadītājs Alberts Vucāns), Stabulnieku Kultūras nama    Vīru vokālais ansamblis (vadītāja Ilze Grēvele-Skaraine), Rušonas Kultūras nama Vīru vokālais ansamblis (vadītājs Intars Mežinieks), Preiļu novada jauniešu pūtēju orķestris (vadītājs Oļegs Koļesničenko), solisti – Diāna Laizāne, Daiga Koļesničenko, koncertmeistari – Kristina Sauliša, Oļegs Koļesničenko. Svinīgā sarīkojuma noslēgumā visi klātesošie varēja baudīt svētku torti. Vakara izskaņā norisinājās svētku balle.

Pateicamies svētku organizatoriem, dalībniekiem, māksliniekiem un sadarbības partneriem par līdzdalību un atbalstu svētku organizēšanā!

Paldies iestāžu darbiniekiem, uzņēmējiem, brīvprātīgajiem un visiem novada iedzīvotājiem par valsts svētku noskaņas radīšanu pilsētā, pagastos, bibliotēkās, izglītības iestādēs un savās mājās. Mēs esam lepni par saviem novada ļaudīm, viņu darbiem un sasniegumiem. Mēs esam raženi, jo novada spēks ir ikvienā no mums.

Lai svētkos piedzīvotās pozitīvās emocijas dod iedvesmu turpmākajam darbam!

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Pagarināts pieteikšanās termiņš skolēnu video konkursam “Konkurencei vieta būt?!”

Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Zvērinātu advokātu biroju “Eversheds Sutherland Bitāns” no 25. oktobra līdz 1. decembrim aicina 7.-12. klašu skolēnus piedalīties radošo darbu video konkursā “Konkurencei vieta būt?!”, kura mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par ekonomiskajiem procesiem valstī un godīgu konkurenci. Labāko darbu autori balvā saņems apmaksātus valodas kursus 500 eiro vērtībā, kā arī dāvanu kartes no elektronikas veikala “Capital” un “Jānis Roze” grāmatnīcas.

Šogad aprit 30 gadi, kopš Latvijā tiek uzraudzīta godīga konkurence. Godīga konkurences uzraudzība nozīmē, ka tiek vērtēts, vai uzņēmumi aizliegti nevienojas par cenām, tirgu vai iepirkumiem, vai lielie uzņēmumi ļaunprātīgi neizmanto savu tirgus varu vai arī valsts un pašvaldības ar savu rīcību nekavē konkurenci un negatīvi neietekmē privāto uzņēmumu darbību tirgū.

Konkurences padome par godu iestādes 30. gadadienai organizē video konkursu, kura mērķis ir veicināt skolēnu interesi par ekonomiskajiem procesiem valstī un zināšanas par ieguvumiem no godīgas konkurences.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Mūsu jaunieši ir ārkārtīgi erudīti, tie nereti interesējas par valstī notiekošo, turklāt tie ir radoši savās izpausmēs un prasmīgi prot apieties ar tehnoloģijām. Tāpēc šajā konkursā vēlamies uzrunāt tieši jauniešus, kas ir mūsu nākotne. Iespējams, viņi būs mūsu nākamie uzņēmēji, kas ar godīgu konkurences palīdzību cels mūsu ekonomiku, vai arī viņi būs nākamie juristi, politiķi, blogeri vai videogrāfi, kas nākotnē strādās mūsu valstī. Bet jau tagad ar savu unikālo skatījumu uz pasauli un procesiem mūsu valsti, viņi var palīdzēt mums saskatīt godīgas konkurences dziļāko jēgu un spēku.”

Zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns vadošais partneris Agris Bitāns: “Izpratne par godīgas konkurences pamatprincipiem ir viens no pamatnosacījumiem valsts virzībai uz ilgtspējīgu attīstību un labklājību un līdz ar to svarīgs mūsdienu komercdarbības momentiem. Jauniešiem ir svarīgi jau tagad izzināt valstī notiekošos procesus un apzināties, ka viņiem ir iespēja veidot un ietekmēt valsts nākotni. Esam gandarīti sadarboties ar Konkurences padomi un kopīgi, ar šī radošā konkursa palīdzību, veicināt jauniešos interesi par godīgas konkurences pamatprincipiem un valsts izaugsmi.”

Konkursa uzdevums ir individuāli vai skolēnu grupā līdz trim dalībniekiem sagatavot 90 sekunžu līdz četru minūšu garu video vai animāciju, kurā oriģinālā veidā atspoguļoti ieguvumi, kas rodas no godīgas konkurences un konkurences pārkāpumu atklāšanas. Gatavojot video, skolēni ir aicināti iedvesmai izvēlēties vienu no zemāk minētajām apakštēmām:

  • Tirgus dalībnieku aizliegtas vienošanās par cenu, tirgu vai iepirkumiem.
  • Lielo uzņēmumu rīcība, ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli tirgū.
  • Valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi, kas kavē un negatīvi ietekmē privāto uzņēmumu darbību tirgū.

Lai piedalītos konkursā, nav ierobežojuma video izmantojamiem izpausmes līdzekļiem – tas var tikt veidots gan ar cilvēkiem, gan dažādiem objektiem un materiāliem. Iesniegtajam video formātam ir jābūt .mp4 vai .mov. formātā.

Video iesūtīšanas termiņš ir pagarināts līdz š.g. 1. decembrim, sūtot paveikto uz e-pasta adresi pasts@kp.gov.lv, pievienojot klāt Pieteikuma anketu (DOC).

Nolikums (PDF)

Konkursā iesniegtos video līdz 2022. gada 9. decembrim izvērtēs konkursa vērtēšanas komisija. Trīs labāko video autori tiks apbalvoti ar vērtīgām balvām:

  1. vieta – Valodas (pēc skolēna izvēles) apguves kursi mācību centrā “Skrivanek” 500 EUR vērtībā un 50 EUR dāvanu karte elektronikas veikalā “Capital”.
  2. vieta – 300 EUR dāvanu karte elektronikas veikalā “Capital”.
  3. vieta – 120 EUR dāvanu karte grāmatnīcā “Jānis Roze”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūgums sazināties ar Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāju Zani Gorškovu, rakstot uz e-pastu zane.gorskova@kp.gov.lv vai zvanot uz tālr. nr. 67365216.

Papildu informācijai:
Paula Pērkone
Konkurences padomes
Komunikācijas speciāliste
Tālr.: 68206980
E-pasts: paula.perkone@kp.gov.lv

Ziemassvētku tirdziņi Preiļu novadā

21.11.2022.

Lai radītu novadā īpašu svētku gaidīšanas noskaņu un iepazītos ar vietējo amatnieku un mājražotāju produkciju, Preiļu novadā šogad būs iespēja doties tirdziņu piedzīvojumā divu nedēļu garumā.

Svētku gaidīšanas laikā ikviens domājam, kā pārsteigt savus mīļos un ko likt svētku galdā. Preiļu novada pašvaldība sadarbībā ar Viduslatgales pārnovadu fondu, Aglonas Kultūras namu, zīmolu “Jašas podi” un Preiļu Galveno bibliotēku aicina piedzīvot tirdziņu burvību no 14. līdz pat 22. decembrim. Tā būs unikāla iespēja sastapt vietējos, radošos ļaudis un izbaudīt svētku noskaņu.

Tirdziņu programma Preiļu novadā:

14.-16. decembrī Viduslatgales pārnovadu fonds (Tirgus laukums 1, Preiļi) pārvērtīsies Ziemassvētku tirdziņā, kurā gaidīs šī gada vēstnese Kristīne Nicmane (zīmols “Jašas podi”), piedāvājot savu unikālo produkciju. Kristīne rada mākslinieciskus, funkcionālus traukus no dažādiem keramikas materiāliem, sākot ar mālu, beidzot ar porcelānu, un nu jau kādu laiku viņa savu radošumu pauž arī veidojot rotaslietas. Tirdziņa apmeklētājiem būs iespēja arī iegādāties īpašas Ziemassvētku dāvanas par ziedojumu, kurš tiks novirzīts Preiļu novadā dzīvojošo Ukrainas iedzīvotāju atbalstam. Interesenti aicināti no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00.

17. decembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 Lielais svētku tirgus Preiļos – Raiņa bulvāris, 1. Maija iela, Svētku laukums. Aicinām pieteikties dalībai tirgū mājražotājus, amatniekus, zemniekus un dārzkopjus; visus, kuri izdomājuši, radījuši un izaudzējuši paši savām rokām, aizpildot pieteikuma anketu ŠEIT līdz 15. decembrim (ieskaitot). Jautājumu gadījumos aicinām sazināties ar vecāko komercdarbības speciālisti Ingūnu Bramani, zvanot uz tālruņa numuru 20610484 vai rakstot uz e-pasta adresi inguna.bramane@preili.lv. No plkst. 11.00 līdz plkst. 12.00 Svētku laukumā sagaidīsim ķekatniekus.

18. decembrī no plkst.14.00 līdz plkst. 17.00 Aglonas kultūras nams aicina uz Ziemassvētku tirdziņu. Dalība tirgū jāpiesaka aizpildot anketu ŠEIT. Jautājumu gadījumos aicinām sazināties ar Aglonas Kultūras nama vadītāju pa tālr. 29294465 vai rakstot uz e-pasta dresi gunta.gulbe@preili.lv Plkst. 16.00 kopā ar pasaku varoņiem iemirdzēsies Lielā egle pie Aglonas Kultūras nama.

19.-22. decembrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 18.00 Preiļu Galvenās bibliotēkas 2. stāvā POP-UP tirdziņš ar Preiļu novada amatniekiem, mājražotājiem un mazajiem uzņēmējiem. Pieteikšanās anketa tirgotājiem ŠEIT. Īpašais pārsteigums – kādā no dienām uz tirdziņu ieradīsies Ziemassvētku vecītis, tādēļ aicinām mācīties dzejoļus, dziesmas u.c., lai varētu izmantot iespēju tikt pie Vecīša dāvanām no Preiļu Galvenās bibliotēkas.

No sirds aicinām iepirkties tieši pie vietējiem amatniekiem un mājražotājiem – tā būs iespēja iegūt ne vien unikālas dāvanas un brīnumgardus našķus svētku galdam, bet arī atbalstīt mazos uzņēmējus, kuri turpina radīt, iedvesmot un sniegt pienesumu mūsu novada attīstībā.

Atvērta pieteikšanās LTRK Latgales biznesa kluba pasākumam 24. novembrī

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales reģiona nodaļa sadarbībā ar Rēzeknes valstspilsētas domi un SIA “Factris LV1” aicina pieteikties dalībai Biznesa kluba pasākumā “Aktuālais uzņēmējdarbībā”, kas notiks 24. novembrī no plkst. 12:00 līdz 15:40 Rēzeknē.

Šī brīža ekonomiskie apstākļi ir uzņēmēju pielāgošanās un izdzīvošanas spējas pārbaude, taču tas nemaina apņēmību darboties un attīstīties. Tāpēc ir svarīgi būt informētiem par esošo situāciju un vēl būtiskāk – par tuvākas un tālākās nākotnes prognozēm ekonomikā un energoresursu tirgū. Lai informētu par aktualitātēm un iedvesmotu uzņēmējus savu biznesu attīstīt arī šādos ģeopolitiski un ekonomiski sarežģītos laikos, LTRK Latgales reģiona nodaļa organizē Biznesa kluba pasākumu “Aktuālais uzņēmējdarbībā”, kuru aicināti apmeklēt visi interesenti.

Biznesa kluba pasākumā par Rēzeknes valstpilsētas domes un Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes aktualitātēm stāstīs Rēzeknes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs un Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Krista Freiberga, bet ar LTRK aktualitātēm iepazīstinās LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Par aktuālajām tendencēm elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū runās Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, bet par finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem informēs SIA “Factris LV1” izpilddirektors Kaspars Barons. Noslēgumā būs iespēja apmeklēt Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu.

Papildu informācija un reģistrācija līdz 23.11.2022. plkst. 15:00, rakstot uz e-pasta adresi maruta.jukevica@ltrk.lv vai pa tālruni 26599991.

Valdība apstiprina plānu, kā līdz 2026. gada beigām pabeigt īpašuma tiesību reformu Latvijā (privatizāciju)

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un š.g. 15. novembra sēdē Ministru kabinets izskatīja Informatīvo ziņojumu “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā”, kurā sniegts esošās situācijas apraksts un priekšlikumi privatizācijas procesa pabeigšanai. Ministru kabinets akceptēja EM piedāvāto plānu, kā līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt 1994. gadā uzsākto īpašuma tiesību reformu jeb t.s. privatizāciju Latvijā, līdz ar to arī dzēšot visus neizlietotos privatizācijas sertifikātus.

Ekonomikas ministrija secinājusi, ka iepriekšējos gados īstenotās īpašuma tiesību reformas ietvaros ir sasniegts valsts noteiktais privatizācijas procesa īstenošanas mērķis, t.i. mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīta labvēlīga vide privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināta darbība, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti.

Valsts ir nodrošinājusi iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem piedalīties valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijā un tās ietvaros izmantot tiem piešķirto privatizācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekli. Līdz 2022. gada 1. oktobrim privatizācijā ir izlietoti 107,55 milj. privatizācijas sertifikātu jeb 95,7% no kopējā iedzīvotājiem piešķirto privatizācijas sertifikātu skaita, pamatā tos izlietojot plānveida dzīvojamo māju privatizācijai, zemes izpirkšanā un iegādājoties publiskajā piedāvājumā izlaistās uzņēmuma akcijas. Tāpat kopumā dzēsti 1,23 milj. privatizācijas sertifikātu. Kopš 1994. gada, veicot valsts aktīvu privatizāciju, gūti ieņēmumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas 2,69 mljrd. euro apmērā, samaksai saņemot naudu – 0,74 mljrd. euro vērtībā un privatizācijas sertifikātus – 1,95 mljrd. euro nominālvērtībā.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija sagatavojusi deviņu pasākumu plānu, kā līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt īpašuma tiesību reformu Latvijā:

  1. Pārtraukt nodot privatizācijai jaunus objektus – dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus, un turpmāk visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
  2. Paātrināt jau nodoto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizāciju vai pabeigt vai izbeigt privatizācijas procesu, izstrādājot jaunu Dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu, kurā atrunāta reformas pabeigšana un noteikts alternatīvs mehānisms īpašuma tiesību uz privatizētajiem dzīvokļu īpašumiem nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī pašvaldības tiesības iesaistīties paju māju uzmērīšanas un tajās esošo dzīvokļu reģistrēšanas procesā.
  3. Noteikt turpmāko rīcību ar SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA valsts kapitāla daļām, valdībai pieņemot lēmumu par SIA “Tet” un  “Latvijas Mobilais Telefons” SIA kapitāla daļu privatizācijas izbeigšanu, kā arī lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu abos uzņēmumos.
  4. Paātrināt bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem atjaunot zemes vienību uzmērīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, piešķirot nepieciešamos līdzekļus Valsts zemes dienestam zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas veikšanai personām, kurām valsts noteica šādu tiesību.
  5. Dzēst pirms 10 gadiem mirušu personu kontos esošos privatizācijas sertifikātus (~0,78 milj.), nosakot, ka gadījumos, kad persona ir mirusi un sertifikātu konta turētājs nav saņēmis informāciju par sertifikātu mantošanu, sertifikātu kontu turētājam ir tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, ja kopš personas miršanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā 10 gadi.
  6. Turpināt privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu līdz 2026. gada beigām, pakāpeniski samazinot klientu apkalpošanai atvēlēto dienu skaitu nedēļā, tādējādi samazinot arī privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas ikgadējās izmaksas, kas tiek segtas no Possessor turējumā esošā rezerves fonda līdzekļiem, kā arī nodrošinot iedzīvotājiem automatizētu informāciju latvija.lv par privatizācijas sertifikātu atlikumiem kontos.
  7. Paredzēt terminētu iespēju dzēst neizmantotos īpašuma kompensācijas sertifikātus (~55,0 tūkst.), kas piešķirti par zaudēto mantu, izmaksājot atlīdzību naudā pēc to nominālvērtības, nepārsniedzot personai piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu kopējo skaitu.
  8. Noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu – 2026. gada 31.decembris, vienlaikus paredzot, ka norēķinos par uzsāktajiem privatizācijas procesiem, kas nebūs pabeigti pēc noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, kā maksāšanas līdzeklis tiek pieņemti euro.
  9. Noteikt turpmāko rīcību ar privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, paredzot, ka Possessor glabā privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu līdz noteiktajam privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņam, veic privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas datu izlādi un nodošanu Latvijas Valsts arhīvam elektroniskā formātā, kā arī veic dokumentācijas papīra formātā utilizāciju.

Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā” var iepazīties Tiesību aktu portālā. Informatīvais ziņojums izstrādāts pēc Valsts kontroles ieteikuma Ekonomikas ministrijai atkārtoti izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā turpmāk veicamās darbības ar uzdevumu sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu pabeigšanas nosacījumu izpildi un priekšlikumiem, lai pabeigtu minētos procesus sapratīgā termiņā.

Kā zināms, līdz ar valstiskās neatkarības atgūšanu Latvijas Republikas tautsaimniecības interesēs būtiski bija pāriet no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, kuras pamatā ir privātīpašums un privātā iniciatīva, vienlaikus vairojot valstij piederošo un rīcībā esošo saimniecisko resursu izmantošanas efektivitāti. Lai to panāktu, tika uzsākta īpašuma tiesību atjaunošana (denacionalizācija) un valsts un pašvaldību īpašuma masveida privatizācija, tā rezultātā radot un sekmējot privāto uzņēmējdarbību. Lauku apvidos un pilsētās tika uzsākta arī zemes reforma.

Īpašuma tiesību reforma Latvijā tika uzsākta 1991. gada otrajā pusē. Laika periodā līdz 1994. gada jūnijam valsts īpašumā esošo uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizāciju veica nozaru ministrijas. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību reformas procesos, valsts izdeva un piešķīra iedzīvotājiem par nodzīvoto laiku Latvijā vērtspapīrus – privatizācijas sertifikātus, kurus kā maksāšanas līdzekli varēja izmantot, iegādājoties attiecīgus valsts un pašvaldības īpašumus. Tāpat privatizācijas sertifikāts tika izmantots kā kompensācijas instruments personām, kurām nebija iespēju vai tās atteicās atjaunot īpašuma tiesības uz īpašumiem, kas tika nacionalizēti pēc 1940. gada. Tika izveidots speciāls privatizācijas sertifikātu veids – īpašuma kompensācijas sertifikāti.

1994.gadā  valsts noteica privatizācijas procesa īstenošanas mērķi – mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti. Valstī tika uzsākta centralizēta, atklāta un uz tirgus principiem balstīta privatizācija, pakāpeniski iesaistot privatizācijas procesā privatizācijas sertifikātu īpašniekus. 1994. gada aprīlī tika dibināta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (šobrīd nosaukums ir SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”), kas nodrošināja valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu, tiešo ārvalstu investīciju piesaisti privatizētajiem uzņēmumiem, kapitāla tirgus veidošanos, akciju publiskos piedāvājumus, uzņēmumu un statūtsabiedrību valsts budžeta parādu kapitalizāciju un zemesgabalu zem valsts īpašuma objektiem privatizāciju.

Masveida privatizācija valstī tika pabeigta, taču vēl tiek veikti darbi, lai sašaurinātu privatizācijas un zemes reformas procesu un tiesiski pabeigtu minētos procesus.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis: 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv

SAC “Rušona” svin Latvijas Republikas Proklamēšanas 104. gadadienu

Vecmāmiņa man atstāja
Savu soli ņipru,
Viņa teica: – kad tā iesi
Turēsi Latviju stipru.
/Uldis Auseklis/

Ir atkal novembris – laiks, kad mūsu sirdis pārņem īpašas sajūtas. Šajā tumšajā rudens laikā pastiprināti izjūtam piederību savai valstij un atceramies to ceļu, ko mūsu tauta veica līdz brīvības un neatkarības gaismai. Ikkatrs no mums ir Latvija, tāpēc ir svarīgi cienīt, mīlēt un rūpēties par savu zemi.

Gatavojoties svētkiem sirmgalvji kopā ar sociālo rehabilitētāju Aiju Muktupāvelu izgatavoja dekorus – sveces mūsu valsts simbola krāsās, simbolizējot piederību un siltumu, ko tā sniedz.

16. novembrī valsts nozīmīgākos svētkus SAC “Rušona” atzīmēja ar tematisko pēcpusdienu “Mana Latvija”, kurā seniori aktīvi piedalījās viktorīnā par savu valsti, minēja latviešu skaistākās kinofilmas un spilgtākās epizodes, Latvijas kontūrkartē meklēja lielākās pilsētas un ikkatrs izteica savu novēlējumu Latvijas dzimšanas dienā. Apkārt valdīja patriotiska svētku noskaņa un kopības sajūta.

SAC “Rušona” seniori no sirds vēl Latvijai saules mūžu, brīvību, neatkarību, bagātu un skaistu zemi, gaišus cilvēkus un daudz saules!

Informāciju sagatavojusi
SAC “Rušona” sociālā darbiniece
Inga Skutele

Preiļu novada pirmsskolas izglītības iestādes saņēmušas grāmatu dāvinājumu

Preiļu novada Izglītības pārvalde saņēmusi grāmatu dāvinājumu – mežkopes Sigitas Vaivades un mākslinieces Lindas Iraids grāmatas un spēles “Kā Alnītis gāja ciemos pie gudrās Pūces” un mežzinātnieces Aijas Zviedres, mežkopes Sigitas Vaivades un mākslinieces Rūtas Kazākas grāmatas “Koku stāsti”.

Biedrības “Meža konsultants” dāvinājumu – 19 grāmatas paredzētas katrai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes 5-6 gadīgo bērnu pirmsskolas grupai. Preiļu novada Izglītības pārvalde informēja, ka Preiļu pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa” saņēma septiņus grāmatu eksemplārus, Rimicānu pirmsskolas izglītības iestāde divus grāmatu eksemplārus, Riebiņu pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” divus grāmatu eksemplārus, Preiļu 2. vidusskola, Pelēču pamatskola, Salas sākumskola, Preiļu Brīvā skola, Aglonas pirmsskolas izglītības iestāde, Vārkavas pamatskola, Galēnu pamatskola, Rušonas pamatskola – katra vienu grāmatas eksemplāru.

Grāmatas mazajiem novadniekiem palīdzēs interesantāk iepazīt mežu, dzīvniekus un dabā notiekošos procesus.

Meža īpašnieku biedrība “Meža konsultants” ir nevalstiska organizācija, viens no biedrības darbības mērķiem ir sabiedrības informēšana un izglītošana par mežā notiekošajiem procesiem.

Paldies meža īpašnieku biedrībai “Meža konsultants” par izzinošo un noderīgo dāvinājumu!

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa