Sniega tīrīšanas darbi Preiļu novadā

30.11.2021.

Novembra izskaņa Latvijā atnesusi kārtīgu sniega segas biezumu. Spēcīgās vēja brāzmas daudzviet radījušas sanesumus, sniegs un apledojums apgrūtina pārvietošanos gan kājāmgājējiem, gan autovadītājiem.

Sniega segas biezums valsts austrumos un arī Preiļu novadā vietām pat pārsniedz iepriekš prognozētos 20 cm, tādēļ Preiļu novada pašvaldība ietvju un trotuāru tīrīšanā šobrīd mobilizējusi visus spēkus. Darbā iesaistīti divi specializētie traktori ietvju tīrīšanai, kā arī viens lielais traktors, kas palīdz notīrīt pievedceļus. Tāpat ielās strādā visi SIA “Preiļu saimnieks” sētnieki un bezdarbnieku programmas dalībnieki, kuri veic algoto pagaidu sabiedrisko darbu.

Braucamās ceļu daļas tīrīšanu pilsētas teritorijā veic firma SIA “Ceļi un tilti”, pagastu teritorijās dažādi citi individuālie pakalpojumu sniedzēji. Autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot piesardzīgu distanci. Snigšanas laikā sniega sega uz ceļiem var veidoties atkārtoti, tāpat ceļi var atkārtoti apledot arī pēc apstrādes ar reaģentiem.

Par nepieciešamību atbrīvot ietves un trotuārus no sniega pilsētas teritorijā iespējams vērsties pie SIA “Preiļu saimnieks” komunālās nodaļas vadītājas Diānas Kotānes, zvanot pa tālruni 26438147.

Ziņu sagatavojusi:

Preiļu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Pastare

Pēdējās izmaiņas: 30.11.2021.

Pelēču pagastā īstenots mazo grantu projekts “Mūsu senči – līdzgaitnieki”

Iniciatīvas grupa “Darīsim paši” Pelēču pagastā realizējusi Viduslatgales pārnovadu fonda mazo grantu projektu konkursa “Iedzīvotāji veido savu vidi-2021” projektu “Mūsu senči – līdzgaitnieki”. Pateicoties šim VLPF projektu konkursam un Preiļu  novada pašvaldībai, ir sakārtots un labiekārtots  objekts Pelēču pagastā.

Projekta īstenošanas gaitā  labiekārtota  Pelēču pagasta Gornijašu kapsētas teritorija, veicot divu  vārtu nomaiņu, sakārtots atkritumu laukums pie kapsētas un  ieviesta atkritumu šķirošana. Blakus atkritumu laukumiņam tika izveidots darba rīku stends, kurā  tika iegādāti un novietoti divi grābekļi, viens kaplis, viena lāpsta un divi spaiņi, lai līdzcilvēki varētu sakopt savu piederīgo kapu kopiņas. Uz katra inventāra tika uzrakstīts – Gornijašu kapi, lai kādam netīkojas to aiznests projām. Lai būtu saprotamāk, kādām vajadzībām inventārs domāts, uzlikām uzrakstu – “Darbarīkus drīkst lietot. Darbiņus beidzot, lūgums tos notīrītus nolikt atpakaļ vietā.”

Darba grupa saka lielu paldies Pelēču pagasta pārvaldei, tās vadītājai Ivetai Stašulānei un Bonifācijam Kļavinskim par sadarbību, atbalstu un padomu sniegšanu  projekta izstrādes un īstenošanas  laikā. Liels paldies arī meistaram Pēterim Zariņam par ieguldīto laiku un zināšanām koka vārtu gatavošanā un uzstādīšanā, kā arī visiem grupas dalībniekiem par ieguldīto darbu projekta īstenošanā.

Projekta vadītājs Andris Kurms

Noderīga informācija par valsts nodrošināto juridisko palīdzību

Valsts nodrošina iespēju personām, kuras pašas nevar nodrošināt sev juridisko palīdzību, saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību civiltiesiska rakstura strīdos, civillietās, Satversmes tiesas procesā un atsevišķu kategoriju administratīvajās lietās.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt persona, kura:

  • ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu;
  • pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (tie ir no personas neatkarīgi ārkārtējie apstākļi, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību, piemēram, stihiska nelaime, ugunsgrēks, pēkšņa slimība, persona cieš no vardarbības);
  • atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (sociālās aprūpes iestādē vai brīvības atņemšanas iestādē).

Valsts apmaksātu palīdzību var saņemt šādās lietās:

  1. Civillietās – civiltiesiska strīda risināšanai:
    • ģimenes tiesību jautājumos (piemēram, laulības šķiršana, uzturlīdzekļu piedziņa, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšana, paternitātes noteikšana);
    • darba tiesību jautājumos (piemēram, darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu, darba algas piedziņa);
    • mantojuma tiesību jautājumos (piemēram, testamenta apstrīdēšana, mantojuma dalīšana);
    • dzīvokļu tiesību jautājumos (piemēram, dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšana, īres līguma noslēgšana);
    • saistību tiesību jautājumos;
    • zaudējumu un parāda piedziņas strīdos.

2. Administratīvajās lietās:

    • par bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;
    • sarežģītajās administratīvajās lietās tiesā (vēršoties tiesā un saņemot tiesas lēmumu par nepieciešamību nodrošināt juridisko palīdzību).

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība pieejama arī Satversmes tiesas procesā, ja Satversmes tiesa pēc personas iesniegtās konstitucionālās sūdzības atteikusies ierosināt lietu, kā vienīgo atteikuma pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai acīmredzamu nepietiekamību. Juridiskā palīdzība tiek nodrošināta juridiskā pamatojuma sagatavošanai.

Tāpat arī personām, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālās mēnešalgas apmēru, īpašuma stāvoklis ir atbilstošs juridiskās palīdzības piešķiršanai un tās ir samaksājušas iemaksu par juridiskās palīdzības saņemšanu ir iespēja saņemt daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību konkrētās lietās, proti, lietās, kas ir piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai; lietās, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro; lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Juridiskās palīdzības administrācija valsts nodrošināto juridisko palīdzību nodrošina gan ārpustiesas, gan tiesā līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, Juridiskās palīdzības administrācijā jāiesniedz

  • aizpildīta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa,
  • veidlapai jāpievieno:
    • dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību (piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu),
    • dokumentu kopijas, kas raksturo strīda būtību.

Dokumentu iesniegšana:

1) nosūtot pa pastu uz adresi Pils laukums 4, Rīga, LV-1050;

2) parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pasta adresi pasts@jpa.gov.lv;

3) nosūtot, izmantojot portālu www.latvija.lv;

4)  ievietojot administrācijas pasta kastītē – Pils laukumā 4, Rīgā (kastīte atrodas 1.stāvā pie loga).

Palīdzības saņemšana

Juridiskās palīdzības administrācija saņemto iesniegumu izvērtē, un 21 dienas laikā vai 14 dienu laikā, ja jautājums skar bērnu tiesības, pieņem lēmumu. Juridisko palīdzību varēs saņemt pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas. Lēmumā ir norādīts piešķirtais juridiskās palīdzības veids, apjoms, personai norīkotais juridiskās palīdzības sniedzējs, juridiskās palīdzības saņemšanas laiks un vieta.

Ja juridiskā palīdzība nepieciešama krimināllietā, personai jāvēršas pie kriminālprocesa virzītāja (izmeklētāja, prokurora vai tiesneša, kurš konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu) ar lūgumu nodrošināt aizstāvi vai pārstāvi.

Administrācijas sagatavotā infografika par valsts nodrošināto juridisko palīdzību dažādās lietu kategorijās pieejama šeit, infografika par palīdzību personām, kas cietušas no vardarbības šeit.

 

Kontaktinformācija

Juridiskās palīdzības administrācija
Bezmaksas informatīvais tālrunis: 80001801
E-pasts: pasts@jpa.gov.lv
Adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1050

 

13. decembrī Preiļu slimnīcā Donoru diena

29.11.2021.

13. decembrī SIA “Preiļu slimnīca” Konferenču telpā laika posmā no plkst. 8.00 līdz 12.00 būs iespēja ziedot asinis un paveikt ļoti vērtīgu darbu gan savai veselībai, gan līdzcilvēku dzīvībām.

Covid-19 vīrusa izplatība un ieviestie drošības pasākumi pēdējos mēnešos ir radījuši daudz jaunu izaicinājumu visiem, tai skaitā donoru kustībai. Tomēr vīruss nav apturējis citas smagas saslimšanas un nelaimes gadījumus. Arī šobrīd slimnīcās atrodas daudzi pacienti, kuriem vajadzīga asins pārliešana. Lai glābtu šo pacientu dzīvības, nepieciešams donoru atbalsts.

VADC lūdz visus donorus, gan pastāvīgos, gan arī tos, kas vēl domā par iesaistīšanos asinsdonoru kustībā, būt īpaši aktīviem un atsaucīgiem, lai mēs kopā varētu nodrošināt nepieciešamo pieprasījumu pēc asins komponentiem.  Šobrīd tiek gaidīti visu asinsgrupu donori.

Ja vēlies kļūt par donoru, līdzi ņem pasi vai ID karti un bankas konta numuru. 

Iesaistoties asinsdonoru kustībā, ir iespēja palīdzēt nelaimē nonākušajiem, kam nepieciešamas asinis. Viena asins deva var izglābt ceļu satiksmes negadījumā cietušo, pacientu ar apdegumiem un palīdzēt vēža slimniekam.

Papildu informācija: www.vadc.lv/lv

Informāciju sagatavoja SIA “Preiļu slimnīca”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Kristīne Selicka

Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde. Novembris. Medicīna

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Medicīna”

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

“Lai tev laba veselība!” šos vārdus ar lielu pārliecību vēlam citiem ikkatrā jubilejā un svētku reizē, jo apzināmies, cik svarīgi un pašsaprotami ir justies labi. Taču lūzt ne vien mašīnas un rotaļlietas, bet arī cilvēki, proti – viņu veselība, tad ir pēdējais brīdis meklēt rokā zāles un dakterus, kuri ātri vien mūs “saremontēs”. Itin droši varam teikt, ka ārstniecība ir tikpat sena un dažāda, cik visa cilvēce kopumā – šoreiz par dažiem tās aspektiem Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma materiālos.

Svētā grāmata. 20. gs. sākums

 

Svētā grāmata, saukta arī par Debesu grāmatu, ir pseido-reliģiskas literatūras žanrs, kura pirmsākumi ir meklējami vēl 6. gs. Rietumeiropā, bet Latvijas reģionā tā izplatījās līdz ar plašākas lasītprasmes pieaugumu sabiedrībā 18. gs. – 20. gs. sākumā. Svētā grāmata sevī ietver dažādus uzskatus un pieņēmumus par “veiksmīgajām dienām”, svētajiem vārdiem, grēkiem un ārstniecības praksēm (zobu sāpes, deguna asiņošana u.c.). Šai sakarā dzemdētājām tiek piedāvāta šāda prakse: (saglabāts oriģinālteksta stils un interpunkcija) “Kad vienai sievai dzimst tad vajag viņai sev turēt šo grāmatu turēt tad viņai tas auglis vieglāki nāks. Un kad tas bērns piedzimst tad vajag tam bērnam labā pusē likt šo grāmatu tad viņš no nelaimes tiks pasargāts.”

Šādu grāmatas izplatības pamatā, bija to vairākkārtēja pārrakstīšana ar nelieliem papildinājumiem, vienlaikus nolādot ikkatru, kurš traucēs tās izplatībai. Kopumā šī “grāmata” ir salīdzinoši īss, bet savā būtībā spilgts rakstītais avots par dažādiem sabiedrībā eksistējošajiem uzskatiem un priekštatiem par pasauli 19. gs. – 20. gs. mijā.

Preiļu aptiekas zāļu pudelītes. 20. gs. vidus

Farmācija un ārstniecība ir radniecīgas un savstarpēji cieši saistītas jomas, kas vienmēr atradušās veselības aprūpes avangardā. Aptieku pirmsākumi ir meklējami pilsētu un ciematu tirgus laukumos, kur pie pirmajiem farmaceitiem – zāļu vīriem – bija iespēja iegādāties jau ievāktus ārstnieciskos augus un to daļas – saknes, lapas, ziedus u.c. dažādu tēju un novārījumu izgatavošanai mājas apstākļos. Ap 15. gs. aptieku piedāvājumā sāk parādīties arvien iedarbīgāki zāļu maisījumi, kas palielina nepieciešamību pēc specifiskām zināšanām ķīmijā, kā arī jauna veida traukiem no metāla un stikla, lai ļautu ilgstoši uzglabāt izgatavotās zāles, novēršot par to pārlieku ātru sabojāšanos. Dažāda lieluma stāvtrauki, piestas un rokas svari – tas viss bija katra aptiekāra arsenālā. Sākotnēji nepieciešamie trauki tika veidoti no koka, taču pakāpeniski tos sāka veidot arī no akmens un dzelzs, kamēr mūsdienās par normu kļuvušie keramikas (porcelāna) un stikla trauki aptiekās bija visvēlākie, gūstot plašāku pielietojumu tikai 18. gs. beigās – 19. gs. sākumā.

Aptieku skaits Preiļos dažādos laikos ir bijis mainīgs. Pirmā zināmā aptieka 1880. gadā piederēja aptiekāram Hugo Šteinam. Starpkaru periodā Preiļos darbojās Pirmā aptieka Raiņa bulvārī, kas piederēja V.Helds mantiniekiem, un no 1927. gada – Centrālā aptieka Rušonas ielā (tagad Aglonas ielā). Preiļos vēsturiskajā ēkā Raiņa bulvārī joprojām darbojas viena no vairākām mūsdienu Preiļu aptiekām.

 

Preiļu slimnīcas “kvartāls” 1. Preiļu slimnīcas ēka Raiņa bulvārī. 1924. gads. 2. Preiļu slimnīcas personāls un pacienti. 1930. gadi. 3. Skats uz Preiļu slimnīcas teritoriju. 1960. gadi. 4. Jaunais Preiļu slimnīcas korpuss. 1998. gads. Foto: Igors Pličs.

Preiļu slimnīcas “kvartāls”:

1. Preiļu slimnīcas ēka Raiņa bulvārī. 1924. gads.

2. Preiļu slimnīcas personāls un pacienti. 1930. gadi.

3. Skats uz Preiļu slimnīcas teritoriju. 1960. gadi.

4. Jaunais Preiļu slimnīcas korpuss. 1998. gads. Foto: Igors Pličs.

Senākās ziņas par ārstu Preiļos attiecas uz 1836. gadu, kad minēts Preiļu muižā strādājošais ārsts Volfgangs Savelijs. 19. gs. otrajā pusē Krievijas impērijā valstiskā līmenī sāka veidot visaptverošu lauku slimnīcu un feldšeru punktu tīklu, šajā laikā – 1859. gadā – arī Preiļos nodibināja pirmo ārstniecības iestādi – slimnīcu. Taču, neskatoties uz to, veselības aprūpes pieejamība Preiļos joprojām bija visnotaļ ierobežota – te strādājošie ārsti neuzkavējās ilgi, trūka pielāgotu telpu, nemaz nerunājot par pieejamo profesionālo aprīkojumu. Situācija palika bez būtiskām izmaiņām līdz 20. gs. sākumam.

Starpkaru periodā Preiļos ārsta palīdzību varēja saņemt kādreizējā muižas īpašumā – greznā ēkā uz Raiņa bulvāra. Šī māja kļuva par mūsdienu Preiļu slimnīcas pirmsākuma vietu, pamazām izdevās piesaistīt arī dažādu specialitāšu ārstus. Slimnīcas attīstībai postoši bija 2. pasaules kara notikumi, kad vērtīgāko un nepieciešamāko slimnīcas inventāru (gultas, rentgens u.c.) sev līdzi aizveda atkāpjošās okupācijas varas.

Pēc 1949. gada 31. decembra, kad tika izveidots Preiļu rajons, Preiļu slimnīcas attīstība kļuva par visa reģiona prioritāti. Pieauga ārstējošo dakteru un gultas vietu skaits, izveidojās jaunas slimnīcas nodaļas. Nojaucot vecticībnieku baznīcu 1961. gadā, tika paplašināta arī slimnīcas teritorija un uzcelta poliklīniku, bet 1992. gadā tika pabeigts arī jaunais intensīvās terapijas slimnīcas korpuss. Laika gaitā Preiļu slimnīca ir izveidojusies par nozīmīgu reģionālo slimnīcu un pilsētvides dominanti ar vairākām tuvumā esošām saimniecības ēkām, aptiekām, privātpoliklīniku, morgu un pansionātu

Grodņas reliģijas vēstures muzejs

Grodņa ir nozīmīgākais medicīnas attīstības centrs Baltkrievijā. 1586. gada 15. decembrī Grodņā tika veikta pirmā anatomiskā autopsija Austrumeiropā. Pētījuma mērķis bija apstiprināt vai noliegt versiju par pēkšņi pirms trim dienām nomirušā Polijas karaļa un Lietuvas dižkunugaiša Stefana Batorija noindēšanu. 1775. gadā Grodņā tika atvērta Medicīnas akadēmija. Tā bija pirmā iestāde Baltkrievijas teritorijā, kas sagatavoja sertificētus ārstus. Mūsdienās Grodņā atrodas viens no lielākajiem izglītības un zinātnes centriem Baltkrievijā, kas sagatavo augsti kvalificētus ārstus. Tā ir Grodņas Valsts medicīnas universitāte.

Grodņas reliģijas vēstures muzeja kolekcijās atrodas ar medicīnu saistīti 17.-20. gadsimta priekšmeti. Daži no tiem tiek piedāvāti šajā virtuālajā izstādē.

Grodņas Medicīnas akadēmijas ēkas fotogrāfija. 1931. gads
Grodņas Medicīnas akadēmijas ēkas fotogrāfija. 1931. gads

Grodņas medicīnas akadēmija tiek uzskatīta par vienu no pirmajām augstākās medicīniskās izglītības iestādēm Baltkrievijā. Tā tika atklāta 1775. gadā pēc Grodņas mēra Antonija Tizenhauza  iniciatīvas ar pēdējā Polijas Lietuvas valsts monarha Stanislava Augusta Poņatovska atbalstu. Īpaši uzaicināts franču zinātnieks Žans Emanuēls Žilibērs kļuva par akadēmijas direktoru. Viņam bija ne tikai jāorganizē studiju process, bet arī jāpiedalās veselības aprūpes sistēmas attīstīšanā. Akadēmijas studenti galvenokārt bija kalpotāju un zemnieku bērni no Antonija Tizenhauza pārvaldītajām muižām.  Valsts nodrošināja studentus ar visu nepieciešamo.

Akadēmijā tika apvienotas teorētiskās un praktiskās studijas, starp pasniedzējiem bija labi zināmi Eiropas zinātnieki. Izglītības iestādes pastāvēšanas laikā (1775-1781) tika apmācīti vairāki desmiti speciālistu, kas tika nosūtīt darbā uz Lietuvas valsts muižām. Pēc A. Tizenhauza atstādināšanas Medicīnas akadēmija tika pārcelta uz Viļņu. Uz tās pamatiem tika izveidota Medicīnas fakultāte Lietuvas dižkunigaitijas Galvenajā Skolā, kas bija Viļņas Universitātes priekšgājēja. Zīmīgi, ka šo pārcelšanu veicināja slavens astronoms un matemātiķis Marcins Počbuts-Odlanickis. Viņš bija dzimis netālu no Grodņas un vairākkārt pavadīja karali Stanislavu Augustu viņa vizīšu laikā Grodņas īpašumos.

Ir saglabājusies medicīnas akadēmijas vajadzībām 1770. gados būvētā baroka stila ēka (arhitekts Džuzeppe de Sacco). Apkārt ēkai Žans Emanuels Žilibērs izveidoja botānisko dārzu. Tajā bija vairāk nekā 2000 retu un medicīnas augu sugu. Tagad botāniskā dārza vietā atrodas pilsētas parks, kas nodēvēts Žana Emanuēla Žilibēra vārdā.

Grāmata “Purva drudzis”. P. Trempovičs (1888-1956). Minska, 1926. gads

Purva drudzis ir novecojis nosaukums malārijai – viena no bīstamākajām slimībām, kas mūsdienās ir tipiska tropiskajās valstīs ar mitru klimatu. Tāpēc vēl jo pārsteidzošāk, ka pavisam nesen malārija bija nopietna problēma mūsu platuma grādos. Ārsti pievērsa lielu uzmanību cīņai ar malāriju. Galvenie malārijas ierosinātāja pārnēsātāji ir asinssūcēji odi no Anopheles ģints, kas ir plaši izplatīta Baltkrievijā, īpaši Poļesjē. 1930. gados PSRS tika reģistrēti līdz pat 9 miljoniem malārijas gadījumu; pirmajos pēckara gados situācija īpaši saasinājās. Tikai pateicoties nopietnām pūlēm izdevās likvidēt slimības izplatības avotus. No 1960. gadiem Baltkrievijā tiek reģistrēti vien atsevišķi malārijas gadījumi, parasti cilvēkiem, kas ierodas no citām valstīm.

Grāmatas autors ir ievērojams 20. gs. pirmās puses ārsts un publiska figūra Pāvels Trempovičs – Baltkrievijas tautas republikas ģenerālkonsuls Kijevā (1918). 1920. gados viņš vadīja Operatīvās ķirurģijas departamentu Baltkrievijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē, strādāja Baltkrievijas Kultūras institūtā, Baltkrievijas zinātņu akadēmijā. P. Trempovičs bija medicīnas leksikas jautājumu terminoloģijas komisijā, kas, fokusējoties uz Bāzeles  anatomisko nomenklatūru (1895), kā arī Baltkrievijas kultūras institūta etnolingvistiskajiem pētījumiem un virkni citu publikāciju, sastādīja trīs sējumu vārdnīcu “Nomina anatomica alboruthenica” (1926-1929), kas ietvēra 7610 baltkrievu anatomiskos terminus.

1930. un 1931. gadā kopā ar citām prominentām baltkrievu kultūras un zinātnes figūrām P. Trempovičs tika represēts pēc safabricētās “Baltkrievijas atbrīvošanas biedrības” lietas un viņam tika piespriesti 5 izsūtījuma gadi Astrahaņā. No 1941. gada strādāja dažādos amatos Viņņicas medicīnas institūtā Ukrainā. Mira 1956. g. Kijevā. 1988. gadā P. Trempovičs kopā ar citiem “Baltkrievijas atbrīvošanas biedrības” lietā iesaistītajiem tika reabilitēts.

Libraiha oftalmoskops. Anglija. 19. gs. beigas – 20. gs. sākums

Libraiha oftalmosk

19. gs. vidū notika strauja dažādu medicīnas jomu attīstība, ko pavadīja jaunu tehnoloģisko līdzekļu rašanās. 1850. gadā Hermans fon Helmholcs radīja pirmo oftalmoskopu, taču pat Vācijā vēl ilgu laiku tika izmantotas alternatīvus instrumentus. Vienu no izplatītākajām sistēmām aprakstījis ārsts Ričards Libraihs 1855. gadā. Drīzumā pēc viņa shēmas Berlīnes oftalmologi Patcs un Flors izveidoja instrumenta paraugu, ko sāka izmantot medicīnas praksē. No 1854. līdz 1862, gadam Libraihs bija vadošā vācu oftalmologa Albrehta fon Grafes asistents. Jaunās ierīces izmantošana ļāva Libraiham iegūt nozīmīgu informāciju par acs struktūru un pataloģijām, kas iekļauta slavenajā 1862. gadā Parīzē publicētajā “Oftalmoskopijas atlantā”.

Jau 19. gs. otrajā pusē oftalmoskops kļuva par neatņemamu ārstu instrumentu visā Eiropā. Savās praksēs to izmantoja daudzi Grodņas ārsti, iespējams, arī Ludviks Leizers Zamenhofs, oftalmologs un starptautiskās valodas Esperanto radītājs, kas no 1893. līdz 1897. gadam strādāja Grodņā. Interesanti, ka Zamenhofs bija franču oftalmologa Luisa Emila Žavala draugs, kas zināms ne tikai ar nozīmīgiem panākumiem medicīnā un jo īpaši redzi zaudējušu cilvēku rehabilitācijā, bet arī ar ekspertīzes veikšanu rokrakstiem slavenajā “Dreifusa prāvā” (1894-1906).

Panevēžas novadpētniecības muzejs

Panevēžas apriņķa slimnīca. 1918-1940

1918. gadā uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas Panevēžas slimnīcai nebija savu telpu. 1923. gadā ar apriņķa pašvaldību piekrišanu apriņķa valde uzcēla koka slimnīcas ēku Smelines ielā. Tai pašā laikā bijušās muižas ēkas, kuras tika iegūtas līdz ar šo zemes gabalu, tika izremontētas. Slimnīca attīstījās visu neatkarības periodu. 1924. gadā koka ēkai tika uzcelta ķieģeļu piebūve. 1930. gadā tika uzcelta divstāvu ēka, kas bija aprīkota ar centrālo apkuri, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, un gultu skaits palielinājās līdz 120. Pieaugot pakalpojumu daudzveidībai, 1937. gadā pēc arhitekta Vītauta Landsberga-Žemkalna projekta tika uzbūvēta galvenās ēkas ķieģeļu piebūve, un slimnīcas ietilpība pieauga līdz 150 gultām.

Panevēžas novadpētniecības muzejā glabājas interesants priekšmets – 1933. gada Panevēžas slimnīcas un tās darbinieku foto albums, ko veidojis fotogrāfs J. Paura.

Albumā atrodamas gan slimnīcas ēkas eksterjera un interjera, gan darbinieku fotogrāfijas. Fotogrāfijas ilustrē, kā tajā laikā izskatījās ķirurģijas palāta, ķirurģijas nodaļa, ģērbtuves, koridors, pacientu palātas, dzemdību nodaļa, rentgena kabinets, elektroterapijas telpa, virtuve, veļas mazgātava.

Albuma 1. lappuse: jaunā slimnīcas ēka un slimnīcas direktors ķirurgs Stanislovs Mačulis

 

Divstāvu ķieģeļu slimnīcas ēka tika uzcelta 1928.-1930. gadā pēc arhitekta Romana Steikūna projekta. S. Mačulis 1919. gadā absolvēja Sanktpēterburgas Militārās medicīnas akadēmiju un 1922. gadā pēc atgriešanās Lietuvā kādu laiku strādāja kā ārsts Lietuvas Armijā. Viņš vadīja Panevēžas slimnīcu no 1930. līdz 1940. gadam. Šajā laikā slimnīca ievērojami paplašinājās un kļuva par modernu medicīnas iestādi. Tai pat laikā S. Mačulis vadīja ķirurģijas nodaļu un 1938. gadā paaugstināja savu kvalifikāciju Berlīnē. 1941. gadā, slimnīcā apkopjot ievainotos, viņu arestēja bēgošie padomju aktīvisti. 1941. gada 26. jūnijā viņš kopā ar ķirurgiem Antanu Gudoni, Jozu Žemguli un žēlsirdīgo māsu Zinaidu Emiliju Kanis-Kanevičieni tika brutāli spīdzināts un nogalināts.

Albuma 2. lappuse: ķirurga asistents Antans Čerškus un ķirurģijas telpa

 

1929.-1936. g. A. Čerškus strādāja Utenas slimnīcā, Panevēžas apriņķī un Kauņas militārajā slimnīcā. 1932. g. viņš absolvēja Vītauta Dižā Universitātes Medicīnas fakultāti. No 1933. gada ik katrus četrus gadus visiem ārstiem par slimnīcas finansējumu bija jāceļ kvalifikācija ārzemju klīnikās – A. Čerškus savas prasmes cēla Parīzē. 1936.-1944. g. viņš vadīja Rokišķu slimnīcas Ķirurģijas nodaļu. 1944. gadā emigrēja uz Rietumiem un no 1949. g. dzīvoja ASV, strādāja St. Luisa Veterānu slimnīcā (Misūri štats).

Albuma 3. lappuse: rentgena kabinets un tā vadītāja dr. Janina Stancevičūte

 

Rentgena kabinets un elektroterapijas kabinets bija izveidoti slimnīcā 1931. gadā. J. Stancevičūte (vēlāk Stankevičiene-Stankus) no 1932. gada strādāja kā asistente slimnīcas Iekšķīgās medicīnas, bērnu un infekciju slimību departamentā, no 1933. gada vadīja rentgena kabinetu. 1935. g. viņa divus mēnešus studēja radioloģiju pie profesora Augusta Rolliera Leisenē Šveicē. 1930. gadu beigās vadīja Pediatrijas departamentu.

 

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 

Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.

 

http://europa.eu/;

http://www.eni-cbc.eu/llb

https://eeas.europa.eu/delegations/ belarus_be

 

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Grodņas reliģijas vēstures muzejs http://muzej.by/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

 

 

Smelteros realizēts mazā granta projekts “Pietura-ciema vizītkarte”

Biedrība “Sabiedriskais centrs “Smelteriešu cimdiņš”” realizējusi  Viduslatgales pārnovadu fonda mazo grantu projektu konkursa “Iedzīvotāji veido savu vidi-2021” projektu “Pietura-ciema vizītkarte”. Pateicoties šim VLPF projektu konkursam un Preiļu  novada pašvaldībai, ir sakārtots vēl viens stūrītis mūsu ciemā.
Atjaunota autobusu pieturvieta Smelteru ciema centrā. Nomainītas  vecās jumta konstrukcijas, uzklāts jauns jumta segums, atjaunota  atkritumu urna un soliņš. Pietura apšūta ar apdares dēlīšiem,  viss nokrāsots ar koksni aizsargājošiem līdzekļiem.
Liels paldies Saunas pagasta pārvaldei, Raimondam Rubinam, par  sadarbību, atbalstu un padomiem, par to, ka ieteica lielisku meistaru-Andri Kessu, kurš uzņēmās veikt lielākos un sarežģītākos darbus pie pieturas atjaunošanas.   Liels paldies arī SIA “Labi Jumti” vadītājam Guntim Vaivodam par ievērojamu cenas atlaidi jumta seguma materiāliem. Tāpat paldies Salas pamatskolai, par atsaucību un mājturības skolotājam Jānim Ernstonam, kurš kopā ar bērniem veidoja kokgriezumu burtiņus pieturas nosaukumam.

Projekta vadītāja Daina Rubīne

Aptauja par valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā

Publisku personu – valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību – radīti konkurences kropļojumi ir viena no nozīmīgākajām konkurences vides problēmām Latvijā, par ko Konkurences padome ceļ trauksmi jau no 2012. gada. Arī iestādes rīkotās sabiedriskās domas pētījuma rezultāti apliecina, ka publisku personu radīti konkurences kropļojumi būtiski ietekmē godīgas uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Konkurences padome īsteno aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli un attieksmi par publisku personu iesaisti uzņēmējdarbībā. Aptauja ir anonīma un tās ietvaros iegūtā informācija var tikt publiskota tikai apkopotā veidā, neatklājot atbildes sniedzēju identitāti.

Anketas aizpildīšanai nepieciešamais laiks – 5 minūtes.
Aptauju iespējams aizpildīt līdz 3. decembrim.

Aptauja ŠEIT.

Konkurences padome

Tālr.: 67282865

E-pasts: pasts@kp.gov.lv

Bilde galvenājā lapā

26.11.2021.

Preiļu novada Labklājības pārvalde uzsākusi vienreizējo pabalstu izmaksu

25.11.2021.

 

Preiļu novada Labklājības pārvalde aicina aktualizēt informāciju vienreizējo pabalstu izmaksai: 1. un 2.grupas invalīdiem, vientuļajiem pensionāriem, politiski represētām personām, aizgādņiem, kuri deklarēti Aizkalnes, Pelēču, Preiļu un Saunas pagastos un Preiļu pilsētā.

Lūdzam iesniegt informāciju par norēķinu konta numuru (bankas vai pasta) bezskaidras naudas darījumiem, aizpildot sagatavotu iesnieguma veidlapu Labklājības pārvaldē līdz 06.12.2021.

Tie, kuri izvēlējušies saņemt pabalstu skaidrā naudā, to varēs saņemt kasē (Preiļos vai pagastu pārvaldēs) sākot no 14.12.2021.

30. novembra Preiļu novada domes sēdes darba kārtība

Preiļu novada pašvaldības kārtējā domes sēde notiks  2021.gada 30.novembrī plkst. 10.00. 

Sēde notiks Raiņa bulvārī 19, Preiļos, 2.stāva zālē.

DARBA KĀRTĪBA

Apvienoto komiteju jautājumi:
1. Par Saistošo noteikumu „ Par grozījumiem Preiļu novada domes 2021.gada 6.jūlija saistošajos noteikumos Nr. 2021/05 „Preiļu novada pašvaldības nolikums”” apstiprināšanu.
2. Par Preiļu novada domes amatpersonu, Preiļu novada pašvaldības centrālās administrācijas struktūrvienību un tās iestāžu darbinieku amatu saraksta un mēnešalgu 2022.gadam apstiprināšanu.
3. Par saistošo noteikumu “Par materiālo palīdzību Preiļu novadā” apstiprināšanu.
4. Par saistošo noteikumu “Par sociālajiem pakalpojumiem Preiļu novadā” apstiprināšanu.
5. Par saistošo noteikumu “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Preiļu novadā” apstiprināšanu.
6. Par saistošo noteikumu “Par pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas” apstiprināšanu.
7. Par saistošo noteikumu “Par Preiļu novada pašvaldības palīdzību audžuģimenēm” apstiprināšanu.

Finanšu komitejas jautājumi:
8. Par telpu nomu.
9. Par atbrīvošanu no nomas maksas.
10. Par pašvaldības brīvpusdienu aizstāšanu ar karti pārtikas iegādei izglītojamiem, kuri izglītības programmu apgūst attālināti ārkārtējās situācijas laikā.
11. Par parāda dzēšanu.
12. Par Preiļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma daļas izveidošanu.
13. Par Preiļu novada pašvaldības Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas izveidošanu.
14. Par grozījumiem Preiļu novada pašvaldības iestāžu un struktūrvienību amatu sarakstos.
15. Par Preiļu novada pašvaldības grāmatvedības struktūras apstiprināšanu.
16. Par saistošo noteikumu “Par grozījumiem Preiļu novada domes saistošajos noteikumos Nr.2021/6 “Par Preiļu novada pašvaldības apvienoto 2021. gada pamatbudžetu”” apstiprināšanu.
17. Par piedalīšanos projektu konkursā.
18. Par sociālās aprūpes pakalpojumu izmaksu noteikšanu pašvaldības sociālās aprūpes iestādēs.
19. Par sociālās aprūpes pakalpojumu izmaksu noteikšanu Krīzes centrā.
20. Par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu.
21. Par valsts finansējuma sadalījumu pašvaldību izglītības iestādēm par epidemioloģisko nosacījumu, loģistikas un darba organizācijas procesa nodrošināšanu Covid-19 pandēmijas laikā.
22. Par patversmes/ atskurbināšanas pakalpojumu izmaksu apstiprināšanu.
23. Par nekustamo īpašumu nodošanu atsavināšanai.
24. Par kustamās mantas izsolēm.
25. Par nekustamā īpašuma nomas tiesību izsoles organizēšanu.
26. Par pašvaldības nekustamā īpašuma – dzīvokļa Skolas ielā 6-6 atsavināšanu Upmalas pagastā.
27. Par Ziemassvētku dāvanu apmēru.

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas jautājumi:
28. Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu.
29. Par vecāku līdzdalības maksājumu atcelšanu Aglonas bazilikas Kora skolā.
30. Par izmaiņām Preiļu novada pašvaldības Administratīvās komisijas sastāvā.
31. Par pašvaldības dzīvokļu īres līgumu pagarināšanu.
32. Par pašvaldības dzīvojamās platības piešķiršanu.
33. Par sociālo dzīvokļu īres līgumu pagarināšanu.
34. Par sociālā dzīvokļa piešķiršanu.
35. Par atteikšanos no sociālās dzīvojamās platības.
36. Par sociālā dzīvokļa statusa atcelšanu.
37. Par dzīvojamās platības piešķiršanu.
38. Par ēdināšanas izdevumu pārrēķinu klientiem novada sociālās aprūpes iestādēs.
39. Par Gailīšu, Kotļerovas un Pieniņu bibliotēku slēgšanu.
40. Par sociālā dzīvokļa statusa atcelšanu un dzīvokļa īres tiesību piešķiršanu.

Infrastruktūras un novada attīstības komitejas jautājumi:
41. Par telpu nomu.
42. Par līdzfinansējuma piešķiršanu ūdensvada un kanalizācijas pieslēguma ierīkošanai
Preiļu novadā.
43. Par sadarbību ar Augšdaugavas novada pašvaldību ezera apsaimniekošanā.
44. Par adrešu rakstības precizēšanu.
45. Par zemes nomu.
46. Par zemes ierīcības projekta izstrādi.
47. Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu.
48. Par nekustamo īpašumu “Meteņi” un “Maltupes” apvienošanu.
49. Par nekustamā īpašuma atsavināšanu.
50. Par nekustamā īpašuma sadali.
51. Par zemes vienību reģistrāciju zemesgrāmatā.

 

Sēdes kārtība PDF

Mainīts Riebiņu pasta nodaļas darba modelis un laiks

24.11.2021.

No 2021. gada 25. novembra tiek mainīts Riebiņu pasta nodaļas darba modelis un darba laiks. Pasta pakalpojumus varēs saņemt Viļānu ielā 2A, Riebiņos, darba dienās laikā no 10:30 līdz 11:30.

Kontakttālrunis pasta pakalpojumu saņemšanai ārpus darba laika: 67008001, 27008001

Riebiņu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā būs pieejami šādi pakalpojumi: iekšzemes un pārrobežu vienkāršu, izsekojamu, ierakstītu un apdrošinātu vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu pieņemšana un nosūtīšana; pastmarku, aplokšņu, pastkaršu iegāde; preses izdevumu abonēšana; iemaksas Pasta norēķinu sistēmā; naudas pārvedumu izmaksa; komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa; komercpreču iegāde u.c.

Lai ienākušos reģistrētos sūtījumus saņemtu Riebiņu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, aicinām dienu iepriekš, pieteikt šo pakalpojumu, zvanot pa tālruni: 27008001, 64008001.

26. novembrī ceļa uzturēšanas darbu dēļ aicina Liepu ielā ceļa nomalēs nenovietot transportlīdzekļus

26. novembrī no  08:00 līdz 17:00 Preiļos, Liepu ielā tiks veikti ceļa uzturēšanas darbi, tādēļ lūdzam iedzīvotājus šai laikā savus transportlīdzekļus nenovietot ceļa nomalē.

Preiļu novada pašvaldības Tehniskā daļa

Preiļu novada attīstības dokumentu 25.novembra publiskās apspriešanas sanāksmes Zoom piekļuve

Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas no 2022.gada projekta un Preiļu novada attīstības programmas 2022. – 2029. gadam projekta publiskā apspriešana ilgs no 2021. gada 12.novembra  līdz 2021. gada 17.decembrim.

Pirmā publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2021. gada 25. novembrī plkst. 17.30 Zoom platformā.

Piekļuve sanāksmei: https://us02web.zoom.us/j/82638194604?pwd=WW8zeFlOVlNKaEVsb1BpbThVb01zUT09
Tikšanās ID: 826 3819 4604
Parole: 694303

Pieslēgšanās sanāksmēm ir bez iepriekšējas reģistrācijas.  Aicinām savlaicīgi pārliecināties, vai Jūsu datorā / viedierīcē ir lejupielādēta “Zoom” lietotne.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā par publiskās apspriešanas sanāksmi un attīstības dokumentiem, lūdzam sazināties ar Preiļu novada pašvaldības Attīstības daļu, pa tālr.: 26809757, vai rakstot uz e-pasta adresi: sanita.melko@preili.lv.

Ja nepieciešama palīdzība Zoom platformas izmantošanā, lūdzam sazināties ar Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļu, pa tālr.: 26 107 993.

 

Viduslatgales pārnovadu fonds 30. novembrī rīko vebināru “Vai dzīvot bez atkritumiem ir tīri un labi?”

 

Viduslatgales pārnovadu fonds aicina uzņēmējus un citus interesentus piedalīties vebinārā “Vai dzīvot bez atkritumiem ir tīri un labi?”.

Iedzīvotāji, uzņēmumi, organizācijas un pašvaldība – šādā savienībā pilsētas telpā top pēdējos gados arvien plašāk zināmā ideja par dzīvi bez atkritumiem jeb zero waste. Pasaulē iniciatīva kļūst arvien populārāka, un starptautiski īstenotā programmā iesaistījušās ap 400 pilsētu. Samazināt patēriņu vai nepatērēt nemaz, izmantot resursus atkārtoti, nodot izejvielas pārstrādei un tāpēc iespējas mazāk apglabāt – šādi īsumā raksturojama bezatkritumu pieeja.

Latvijā kopš 2019. gada “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” aizmetņi radušies Līvānos, Cēsīs un Salaspilī, iezīmējot gan katras pilsētas stiprās puses un izdošanās, kā arī to, cik atšķirīgas var būt vietas, kas atrodas vien mazliet vairāk nekā simts kilometru attālumā viena no otras.

Vebinārā uzzināsim, vai iespējams dzīvot bez atkritumiem un ko mēs katrs varam darīt, lai nenoslīktu atkritumu jūrā. Sociālā antropoloģe Agita Pusvilka no biedrības “Zaļā brīvība” ir iesaistīta iniciatīvā “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem”. Agita stāstīs par bezatkritumu projektā iesaistīto pilsētu pieredzi, pasaules labajām praksēm un to, kā sadarboties visām iesaistītajām pusēm, lai veidotu tīrāku un labāku pilsētu, ciemu vai lauku teritoriju. Gunita VaivodeLīvānu novada 

domes vides speciāliste stāstīs par pašvaldības pieredzi, piedaloties iniciatīvā.

Džinsa bikses, vīriešu krekli un fantāzija – sociālais uzņēmums “Zīle”. Vebinārā savā pieredzes stāstā dalīsies uzņēmuma un zīmola radītāja Aiva Zīle. Aivas uzņēmums piedāvā apģērbu kā jaunas identitātes formas meklējumu, balstoties upcycling koncepcijā un izmantojot dabīgas izcelsmes materiālus. No jau esošām, pastāvošām lietām un materiāliem tiek radīts jauns, orģināls veidols, kas piedāvā stāstu ar papildu vērtību, identitāti un zaļu dzīvesveidu. Aiva piecos gados jaunā dizainā pārradījusi apmēram vienu tonnu apģērba. Vai ar to ir gana, lai mazinātu atkritumos nonākušo tekstilmateriālu? Kādi ir uzņēmuma izaicinājumi un iespējas? Par “Zīli” vairāk var uzzināt šeit: Instagram.com/ziledesign/ un Facebook @ziledesign

Vebinārs notiks 30. novembrī no 13:00 – 16:30 ZOOM.

Pieteikties vebināram šeit: https://forms.gle/uGceofeK8iDTKbS48

Vebinārs ir daļa no korporatīvās sociālās atbildības semināru cikla uzņēmējiem. Vebināru finansē Norvēģija un EEZ grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Aktivitāte tiek īstenota nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” projektā “Labdarības aplis”.

Kampaņas “Palīdzi sev. Palīdzi citiem.” noslēguma pasākumā pateicās Preiļu novada Pensionāru biedrībai par aktīvo darbu ar senioriem

22. novembrī noslēdzās republikas brīvprātīgo kustības “Viegli palīdzēt” un Latvijas senioru kampaņa “Palīdzi sev. Palīdzi citiem.”. Zoom platformā to vadīja šīs kustības pārstāvis Miks Celmiņš. Viņš pastāstīja, ka kampaņa ilga 22 dienas. Tajā iesaistījās 104 biedrības un 67 dažādas organizācijas. Kampaņas laikā, tika uzrunāti un apzvanīti vairāk nekā 1000 cilvēku. Vairāk kā simts cilvēku ir piekrituši aicinājumam un devušies vakcinēties. Ļoti labi šis darbs bija noorganizēts septiņās biedrībās, tajā skaitā Preiļu novada Pensionāru biedrībā un Kuldīgas Senioru skolā. Tāpēc viņa vislielākā pateicība katram, kurš brīvprātīgi iesaistījās šajā kampaņā.

Aktrise Guna Zariņa nolasīja Valsts prezidenta Egila Levita kunga pateicības vēstuli  par veikto ļoti svarīgo darbu. Sirsnīgus vārdus saņēmām no Veselības ministrijas ministra Daniela Pavļuta kunga, kurš atrada laiku būt kopā Zoom platformā esošajiem dalībniekiem.

Ilze Jankovska atzīmēja, ka veikta liela palīdzība mediķiem, vakcinācijas organizētājiem, uzteica lielo solidaritāti. Kopīgi priecājās, ka rezultāti ir diženi.

Par sava darba veikumu M.Celmiņa kungs palūdza pastāstīt Preiļu novada Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāju, Latgales reģionālās pensionāru apvienības priekšsēdētājas vietnieci Mariju Brišku. Viņa uzsvēra, ka tā bija jau sen gaidīta kampaņa, jo šo svarīgo darbu bijām sākuši jau oktobra sākumā. Darbs ritēja sadarbībā kopā  ar Preiļu novada pašvaldību. Tikai divu dienu laikā (19. un 21.novembrī) vakcinēties atnāca 115 cilvēki. Informāciju par vakcinēšanos ievietojām biedrības sociālajā tīklā  Facebook, Preiļu novada mājas lapā, masu mēdijos, TV -24 intervijā kopā ar Veltu Puriņu (raidījums “Dienas personība”), kur bija intervēta Marija Briška, Latvijas TV reklāmā, kā arī individuālas sarunas ar cilvēkiem par konkrētiem Covid-19 saslimstības piemēriem. Kopīgās sarunās izkristalizējās doma, ka vakcinējoties sargāsim ne tikai sevi, bet  nosargāsim arī citu cilvēku veselību. Galvenais ir komunikācija. Katrs cilvēks ir svarīgs, tāpēc vajag palīdzēt tiem, kuri vēl domā par vakcinēšanos, ķā arī vientuļajiem pensionāriem. Vakcinējoties ir svarīgi iekļauties kopējā sabiedrības apritē Paldies visiem, kuri saistīti ar šo svarīgo darbu.

Raidījumā  noslēgumā M. Celmiņa kungs  novērtēja, ka Preiļu novada Pensionāru biedrība ir kā paraugs mūsu sabiedrībai un izteica pateicību Marijai Briškai, motivēja turpmākajam darbam.

Marija Volkova Preiļu novada PB valdes locekle

30. novembrī notiks starptautiskā konference “EuroVelo 11 Latgales posms”

 30.11.2021.”Latgales vēstniecībā GORS”  un paralēli Zoom platformā notiks Starptautiskā konference “EuroVelo 11 Latgales posms”, projekta “Velo tūrisma attīstība Austrumlatvijā, pieslēdzoties starptautiskajam Velomaršrutu tīklam EuroVelo11” Nr. 19-00-A019.332-000002 ietvaros.

Informācija (LV)

Pieteikšanās saite: https://tinyurl.com/2dua62uy

Darba kārtība: https://ej.uz/konferenceEV_11

Information (ENG)

Application form: https://tinyurl.com/4mbyrnyh

Conference program : https://ej.uz/conferenceEV_11

No 30. novembra VID apkalpos klientus Preiļos

22.11.2021.

No 2021. gada 30. novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Preiļu novada pašvaldību uzsāk klientu apkalpošanu klātienē “zaļajā režīmā” Preiļu Galvenās bibliotēkas telpās, kas atrodas Kārsavas ielā 4, Preiļos. Tas nozīmē, ka gan VID darbinieks, gan klienti varēs sniegt un saņemt klātienes pakalpojumus tikai ar derīgiem sadarbspējīgiem vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. VID klientu konsultants būs pieejams katra mēneša pēdējā otrdienā no pl. 9.00 – 17.00. Pieteikties klātienes apmeklējumam iespējams, zvanot pa tālruni 29991263.

Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un derīgam sadarbspējīgam vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.

Vēršoties pie VID konsultanta klātienē, lūdzam būt piesardzīgiem un atbildīgiem, un ievērot visus valstī joprojām noteiktos piesardzības pasākumus – vilkt sejas masku, ieturēt 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, dezinficēt rokas, ievērot respiratoro higiēnu un citus nosacījumus savai un apkārtējo drošībai. VID apmeklējums jāatliek, ja ir elpceļu slimības pazīmes, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija.

Tie iedzīvotāji, kuriem nav derīga sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, visus VID pakalpojumus arī turpmāk varēs saņemt elektroniski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. VID konsultācijas var saņemt, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.  Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Tādēļ aicinām rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz klientu apkalpošanas centriem klātienē un turpināt izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni.

 

Informāciju sagatavojusi:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122668, 67122670

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

Apstiprinātas SIA „Preiļu saimnieks” un SIA “Preiļu slimnīca” valdes

17.11.2021.

17. novembrī notika divu Preiļu novada pašvaldības kapitālsabiedrību –  SIA „Preiļu saimnieks” un SIA “Preiļu slimnīca” –  ārkārtas dalībnieku sapulces.

SIA “Preiļu saimnieks” valdes ārkārtas dalībnieku sapulce notika š.g. 17. novembrī plkst. 09.00, Sabiedrības administratīvās ēkas telpās (Liepu ielā – 2, Preiļos, 2.stāvā). Savukārt, SIA „Preiļu slimnīca” kapitālsabiedrības ārkārtas dalībnieku sapulce notika 17. novembrī plkst. 14.00 uzņēmuma telpās (Raiņa bulvārī 13, Preiļos) un noslēdzās tikai plkst. 17.00. Abās dalībnieku sapulcēs galvenais darba kārtības jautājums bija kapitālsabiedrību jauno valdes priekšsēdētāju un valdes locekļu apstiprināšana amatā.

Par SIA “Preiļu saimnieks” valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Ivars Indriksons, kurš darbojies kā Valdes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs kopš š.g. 19. augusta. Par valdes locekli tika apstiprināta Līga Bruzgule, kura iepriekš strādājusi SIA “Preiļu saimnieks” par juristi.

SIA “Preiļu slimnīca” kapitāldaļu turētāji valdes priekšsēdētājas amatā apstiprinājuši Skaidrīti Žukovu, kura nodrošinās SIA “Preiļu slimnīca” stratēģijas un operatīvo mērķu izpildi. Jāatzīmē, ka Skaidrīte Žukova jau kopš 2019. gada maija izpilda pagaidu valdes priekšsēdētājas amata pienākumus SIA “Preiļu slimnīca”.  Par valdes loceklēm tika apstiprinātas Aija Vanaga, kurai ir zināšanas un pieredze finanšu vadības un plānošanas jautājumos, un Sandra Akmane, kuras kompetences saistītas ar medicīnas jomu un tajā izmantotu tehnoloģiju ieviešanu.

Nākamnedēļ tiks organizētas divas tiešsaistes diskusijas sociālā tīkla Facebook platformā, kurās Preiļu novada iedzīvotāji varēs iepazīties ar jaunajiem valdes locekļiem un uzdot sev interesējošos jautājumus.

24.11. plkst. 17.00 tiksimies ar SIA “Preiļu saimnieks” valdes locekļiem Ivaru Indriksonu un Līgu Bruzguli, Preiļu novada pašvaldības izpilddirektoru Aigaru Zīmeli. Jautājumus diskusijai lūdzam iesūtīti elektroniski uz  inga.krekele@preili.lv līdz 23.11. plkst. 12.00.

26.11. plkst. 12.00 tiksimies ar SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētāju Skaidrīti Žukovu, valdes loceklēm Aiju Vanagu un Sandru Akmani, kā arī Preiļu novada pašvaldības izpilddirektoru Aigaru Zīmeli. Jautājumus diskusijai lūdzam iesūtīti elektroniski uz  kristine.selicka@preiluslimnica.lv līdz 25.11. plkst. 12.00.

 

Ziņu sagatavojusi:

Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka

Preiļu kultūras nama zālē apskatāma gleznotāja Pētera Postaža darbu izstāde

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs no 18. novembra Preiļu Kultūras nama izstāžu zālē piedāvā gleznotāja Pētera Postaža darbu izstādi “Gleznošana – viss mans mūžs”.

Mākslinieks dzimis 1940. gadā Jelgavā. Izglītību ieguvis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, zināšanas papildinājis Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Tallinas Mākslas institūtā, studējis vecmeistaru un laikabiedru pieredzi Eiropas un Amerikas muzejos. Līdz 2019. gadam strādājis kā asociētais profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Rīkojis personālizstādes Latvijā, piedalījies grupu izstādēs Eiropā. Darbi glabājas daudzos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Dāsnākais dāvinātājs Latvijas muzeju mākslas kolekcijām.

Gleznotāju Pēteri Postažu raksturo vienlaikus pamatīgums un vieglums. Bērnībā viņu iedvesmoja tēva metode pedagoģiskos nolūkos šķērsgriezumā pārzāģēt mašīnas motoru, ātrumkārbu, karburatoru un citas detaļas, lai topošie speciālisti saprastu, kā mašīna darbojas.

Līdzīgi ir ar gleznošanu – jāsaprot pamati un tehniskā puse, kas ļaus piepildīt iztēloto.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam ir izveidojusies sirsnīga draudzība un sadarbība ar mākslinieku, 2018. gadā ar darbu “Sigulda” bija viens no Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā nominantiem. 2019. gadā Preiļu novada pašvaldība Pēterim Postažam piešķīra medaļu par mūža ieguldījumu ainavu glezniecībā.

Izstādē “Gleznošana – viss mans mūžs” skatāmi tie darbi, ko laika gaitā Pēteris Postažs  ir dāvinājis Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam. Lielāko savu darbu dāvinājumu – 21 gleznu – mākslinieks Preiļu muzejam pasniedza pirms gada – 2020. gada nogalē. Šobrīd muzeja krājumā ir 34 izcili P. Postaža mākslas darbi, bet izstādē apskatāma ir lielākā daļa – 26 darbi. P. Postaža gleznu izstādi papildina Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma pastkartes, un apmeklētājiem, iedvesmojoties no P. Postaža Rīgas panorāmas un pilsētas ainavas, tiek piedāvāta iespēja uzzīmēt savu Rīgu un savus Preiļus.

Izstāde apskatāma vienas mājsaimniecības lokā Preiļu Kultūras nama (Raiņa bulvāris 28) izstāžu zālē 2. stāvā, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, no otrdienas līdz piektdienai plkst. 11.00–18.00 un sestdienās plkst. 10.00–16.00. Apmeklējot muzeju, jālieto mutes un deguna aizsegs.

Informāciju sagatavojusi:

Ilona Vilcāne,

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Izcilajam kinorežisoram Jānim Streičam veltīta vides stendizstāde Preiļos

Vides stendizstāde “Ar piederību Latvijai. Meistars Jānis Streičs”. Foto: Rihards Sisojevs, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Šogad svinot Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienu, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir sagatavojis mūsu izcilajam novadniekam Jānim Streičam veltītu vides stendizstādi “Ar piederību Latvijai. Meistars Jānis Streičs”. Izstāde apskatāma skvērā blakus Preiļu Kultūras namam Raiņa bulvārī 28.

Izstādi muzejs ir veltījis kinorežisora, scenārista, aktiera, gleznotāja, aktīva sabiedriskā darbinieka, grāmatu autora, Preiļu novada Goda pilsoņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa un Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera Jāņa Streiča 85 gadu jubilejai.

Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta Anspokos, un, neskatoties uz milzīgajiem panākumiem ne tikai Latvijas, bet arī daudz plašākā mērogā, viņš līdz pat šim brīdim nav zaudējis saikni ar savu dzimto pusi – Preiļiem – un tās cilvēkiem. Pateicoties sirsnīgajai sadarbībai, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam meistars ir dāvinājis virkni ļoti vērtīgu priekšmetu, kas atspoguļo gan viņa radošo darbību kinomākslā un glezniecībā, gan bērnības un jaunības gaitas, kā arī vairākus desmitus grāmatu un žurnālu no savas bibliotēkas. Liela daļa no šī dāvinājuma apskatāma jaunajā stendizstādē.

Kopš 2000. gada Jānis Streičs ir atsācis gleznot un ir viens no Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā idejas autoriem un aktīviem atbalstītājiem, piedalās mākslas plenēros Preiļos un dažādos citos pasākumos. Šogad Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs kopā ar Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju uz tiešsaistes tikšanos ar Jāni Streiču aicināja 12. klašu skolēnus un pedagogus. Šīs tikšanās laikā J. Streičs dalījās ar savām pārdomām par valstiskumu, par Latgales vietu un vērtību, kā arī aicināja aizdomāties ne tikai par tiesībām uz brīvību, bet arī par lielo atbildību, ko brīvība uzliek ikvienam sabiedrības loceklim.

2012. gadā tika izdota Jāņa Streiča grāmata “1991. Tas garais cilvēkbērna gads”, kas caur autora dienasgrāmatām un saraksti ar rakstnieku Jāni Klīdzēju atspoguļo Latvijas vēsturē smagu un nozīmīgu laiku – 1990.-1992. gadu, kad Latvijas tautai bija jāaizstāv savas tiesības uz brīvu un neatkarīgu valsti. No grāmatas: “1991. gada janvāris. Vakar pie Brīvības pieminekļa bija brīdis, kad uzpūta spēcīga brāzma un karogi tika uzplandīti vienā trauksmainā virzībā pretim vējam uz saules pusi; tie saplūda kopā vienā asiņainā viļņojumā. Pāri cilvēku galvām vēlās asins viļņi! Tie skalojās pie akmenī cirstajiem vārdiem ”Tēvzemei un brīvībai”. Es nodrebēju pie šīs vīzijas. Mirdzot saulē, savā baltajā apņēmībā un spītā cēlās Brīvības piemineklis. Tas peldēja sarkanajos viļņos. Pašā augšā mūsu zaļā māte Latvija turējās pie trim mirdzošām zelta zvaigznēm un skatījās uz mums te lejā, zem sarkanajiem viļņiem.”

Izstāde “Ar piederību Latvijai. Meistars Jānis Streičs” tiek izgaismota un apskatāma arī tumšajā diennakts laikā!

Informāciju sagatavojusi:

Ilona Vilcāne,

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos